Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:365, Did:0, useCase: 0

Leģenda aiziet. Kas paliek un kas notiks ar Latvijas BMX nākotnē?

Leģenda aiziet. Kas paliek un kas notiks ar Latvijas BMX nākotnē?
Māris Štrombergs pēc triumfa 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs. Foto: Reuters/Scanpix

Novembra vidū par karjeras beigām paziņoja vienīgais divkārtējais olimpiskais čempions BMX vēsturē Māris Štrombergs. Mēneša beigās ar līdzīgu paziņojumu klajā nāca arī viņa vienaudzis Edžus Treimanis, bet pavisam klusu riteni malā nolicis vēl viens Londonas olimpisko spēļu dalībnieks Rihards Veide. Ilggadēji Latvijas BMX līderi ir nogājuši no lielās skatuves, tādēļ aktuāls ir jautājums par to, kas aizpildīs radušos tukšumu? Bet, iespējams, vēl svarīgāks ir jautājums – kad tas notiks?

Tokijas olimpiskā trase Štrombergam būtu ļoti piemērota

Štromberga un Latvijas BMX izlases treneris Ivo Lakučs atklāj, ka viņam ar Māri jau iepriekš bija saruna par karjeras beigšanu. "Tobrīd runājām par trim posmiem. Pirmais – jaunās trases būvniecība un atklāšana, kam bija plānots notikt jau šogad, Latvijas BMX 30 gadu jubilejā. Otrais – 2019. gada Eiropas čempionāts Valmierā. Bet trešais – ja Māris būtu turpinājis startēt līdz 2019. gada vasarai, tad līdz Tokijas olimpiskajām spēlēm būtu atlicis tikai gads."

Lakučs skaidro, ka svarīgi bija ļaut Mārim atpūsties, lai atgūtu motivāciju, taču jau pirmais solis šoreiz neīstenojās – trases būvniecības uzsākšana aizkavējās. Otrs faktors – Štrombergs kļuva par tēti, bet trešais – pēc 2016. gada olimpiskajām spēlēm pirmie divi gadi bija finansiāli grūtāki, jo sadarbību turpināt atteicās Māra lielākais sponsors "Free Agent", kas globāli samazināja atbalstu BMX.

"Zinājām, ka Tokijas trase Mārim būs ļoti piemērota, jo pēc daudzajiem un dramatiskajiem kritieniem Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs BMX devās tajā virzienā. Trase būs garāka, lielāka, parocīgāka tieši tādiem spēka braucējiem kā Māris," atzīst Lakučs. Vadoties pēc savas pieredzes, viņš tomēr uzskata, ka Štrombergs vismaz mazliet nožēlos savu lēmumu. "Protams, man nebija tāda talanta un sasniegumu, taču ir jābrauc tik ilgi, kamēr, atrodoties labākajā formā, vairs nevari uzvarēt. Viņš to nepamēģināja. Viss slēpjas motivācijā, spējā sevi pārvarēt."

Treneris norāda, ka 2017. gada pasaules čempionātā guvis apliecinājumu tam, ka Māris pēdējo panākumu vēl nav izcīnījis. BMX raksturīgas neuzmanības kļūdas dēļ pasaules čempionātā rezultāta nebija, taču Lakučs uzsver, ka ar ātrumu pirmajā taisnē un trasē kopumā konkurenti Štrombergam varēja tikai pienest ūdeni. "Ticība pazustu, ja viņš būtu labākajā formā, bet trasē zaudētu, jo tad atliktu tikai paļauties uz veiksmi. Taču pagājušā gada pasaules čempionātā mans hronometrs rādīja ko citu."

Olimpiādē bez puišiem?

Kas notiks ar BMX pēc Štromberga ēras beigām? Protams, tas ir plašs jautājums, bet galveno domu Lakučs tomēr pasviež. "Nenostrādājām uzreiz pēc Štromberga panākumiem. Pāris gadus esam zaudējuši savas pašpārliecinātības dēļ. Jaunie nav redzējuši smago darbu, tā vietā vairāk paļaujoties uz nepārdomātām emocijām. Pāris gadus varbūt nāksies iztikt bez skaļiem virsrakstiem, tomēr domāju, ka turpat vien būsim. Ir meitenes un jaunie čaļi, bet viss būs atkarīgs no viņiem pašiem, treneriem un jaunās trases. Cik gatavi viņi būs strādāt un iziet no savas komforta zonas?"

Latvijas BMX jaunatnes izlases treneris Miks Puķītis atzīst, ka neliela krīze pašlaik ir. Viņš skaidro, ka šobrīd nākas sadzīvot ar sekām tam, ka Latvijas BMX bijuši vairāki tukšie gadi. "Arī tagad vajadzēja būt elites līmeņa braucējiem, taču ir nogulēta paaudžu maiņa. Aizvadītajā sezonā vecākais Latvijas BMX sportists bija 30 gadus vecais Edžus Treimanis, bet otrs vecākais - 22 gadus vecais Kristens Krīgers. Lūk, arī tas posms, kas mums iztrūkst. Ja agrāk uz dullumu un risku nereti uzvarēja pat debitanti, tad tagad dzīvildze BMX ir pieaugusi. Īstais vecums ir 25-27 gadi. Tokijas olimpisko spēļu trasē uzsvars būs uz atlētismu, nevis tā Rio - izbrauc vai nosities."

Atšķirībā no iepriekšējiem cikliem dažādas olimpiskās trases nianses pirms Tokijas netiks slīpētas. Lakučs skaidro, ka trases vairs tik strauji nemainās, lai būtu jāmācās izbraukt katru milimetru. Vienlaikus jaunajā Valmieras trasē svarīgākās vietas – starta kalns līdz pirmajai pumpai – būs līdzīgas kā Tokijā, jo arī Valmierā trasi būvē tie paši speciālisti. Ja nu pirms olimpiskajām spēlēm kādam tomēr vajadzēs piebraukt kādu niansi, tad Rubenē varēs radīt šādas vietas imitāciju.

Aktuālāks šobrīd ir jautājums – kas tad vispār Tokijā brauks? Lakučs atzīst savu maksimālista dabu un ir gatavs kapitulēt tikai pēc tam, kad cīņa tiešām zaudēta, tomēr pašlaik izskatās, ka uz Tokiju brauks divi sportisti. Viņš cer uz divām meitenēm, bet puišiem bez pieredzējušo Štromberga un Treimaņa palīdzības būs grūti, tādēļ robeža jānovelk starp vienu un nevienu pārstāvi.

Latvijas BMX izlase mazbudžeta apstākļos šobrīd nespēj funkcionēt pilnvērtīgi – ar treneri, fizioterapeitu, mehāniķi un menedžeri. Rezultātu dēļ finansiālā situācija ir pasliktinājusies, turklāt arī individuāli pašlaik augstāk par Latvijas Olimpiskās vienības C sastāvu neviena nav. Ja izdodas atrast sponsoru, tad labākie kopīgi var aizbraukt uz treniņnometni. Tas arī ir praktiski vienīgais posms, kad izlase eksistē arī dabā, nevis tikai uz papīra.

Katram savs treneris...

Taču tam ir arī racionāls izskaidrojums, jo atšķirībā no laika, kad LOV kritērijiem un līmenim atbilstoši sportisti bija tikai Lakuča audzēkņi, tagad jaunie sportisti nāk kopā ar saviem bērnības treneriem, kuri alkst sevi apliecināt. Lakučs uzskata, ka neesot arī jēgas kopā sanākt mākslīgi. Ja reiz nav uzticības un visi nevar vienoties par galveno treneri, tad ar šādu realitāti jāsamierinās. "Kārtīgas komandas aug no saknēm, tādēļ nevar atņemt treneri, ar kuru sportists audzis no bērna kājas. Protams, gribētos, lai būtu pieci sportisti no viena trenera, nevis četri sportisti un pieci treneri, kā tas ir tagad. Taču nevari pateikt – ja brauksi ar mums, tikai tad būs rezultāti."

Vineta Pētersone šogad trenējās Starptautiskās riteņbraukšanas savienības (UCI) treniņu centrā Šveices pilsētā Aiglē pie Laiema Filipsa, bet Latvijā viņa trenējas pie Ģirta Kātiņa. Lakučs strādā ar Kristenu Krīgeru un pēc gada pārtraukuma pie viņa atgriezīsies arī Vanesa Buldinska, kura šogad trenējās pie Mika Puķīša. Ar Miku Strazdiņu strādā Olafs Lakučs, bet Helvijs Babris pērn no Ivo Lakuča pārgāja pie Puķīša. Tikmēr karjeru beigušais Treimanis pēdējās divas sezonas trenējās Jaunzēlandē pie Kurta Pikāra.

BMX jaunatnes izlases treneris Puķītis uzskata - ja gribam saskatīt piramīdas sistēmu un izvairīties no sāpīgas paaudžu maiņas arī nākotnē, tad tā ir problēma. "No otras puses - tas ir individuālais sporta veids, tādēļ sportista un trenera tandēms ir saaudzis kopā. Tur arī būtu jāmeklē varianti. Bet, skatoties no sporta veida pārraudzības pozīcijām, kopīgus saskarsmes punktus treniņu metodikā vajadzētu atrast. Vajadzētu savilkties vienā dūrē. Ikdienā tas nebūtu tik svarīgi, bet vismaz pirms lielajiem mačiem vajadzētu sanākt kopā. Šobrīd vairāk esam viens pret otru, nekā visi kopā pret konkurentiem citās valstīs."

...un vēl bobslejs

Pamatīgs ķīselis, bet lielo staigāšanu pastiprina arī masveidīgā BMX sportistu vēlme izmēģināt spēkus bobslejā. Pašlaik viens no viņiem – Helvijs Babris – ziemu nolēmis pavadīt bobslejā. Lakučs atzīst, ka viņam nekas neesot pret izmēģināšanu. Ikviens ir tiesīgs to darīt un tas pat ir vēlams. "Bet, ja sportists pamēģina un viņam sanāk, tad rodas jautājums – pag, un kas tālāk? Startēt abos sporta veidos – tas nav nopietni, lai ko man arī kāds stāstītu. Esmu ar Helviju strādājis vairākus gadus, uz aci es pat saku, ka viņš ir ļoti piemērots bobslejam. Taču pašlaik rit kvalificēšanās periods vasaras olimpiskajām spēlēm, bet sezona sākas marta beigās. Protams, katrs pats pieņem lēmumu. Bet, manuprāt, tas ir nepareizi."

Babra pašreizējais treneris Puķītis gan uzsver, ka ir pilnībā informēts par Helvija treniņu plāniem bobslejā, kas ir abpusēji saskaņoti. "Es to skaidrotu tā - Helvijs tur ir vispārējās fiziskās sagatavotības nometnē, kur viņam ir būtiski lielāka konkurence nekā BMX vidē. Viņš tiek kontrolēts gan no manas, gan Sanda Prūša puses. Mēs saprotam, ko darām. Saukt viņu par bobslejistu vēl ir krietni pāragri, jo viņa prioritāte joprojām ir 2020. gada olimpiskās spēles. Bobslejs - tas šobrīd ir kā eksperiments."

Pats Helvijs ir pārliecināts, ka bobslejs neizjauks viņa plānus BMX, jo treniņu programma ir ļoti līdzīga un tiek trenētas tās pašas muskuļu grupas. "Turklāt bobslejā ir daudz lielāka savstarpējā konkurence, kas nāks par labu manai izaugsmei, jo, ņemot vērā to, ka šogad karjeru beiguši trīs spēcīgākie Latvijas BMX braucēji, vienkārši sāk pietrūkt sparinga partneru un līmenis sāk kristies. Domāju, ka abus sporta veidus spēšu apvienot, jo abu sporta veidu sezonas nepārklājas, kas nozīme to, ka februārī, beidzoties bobsleja sezonai, atliks laiks sagatavoties BMX sezonai, kas sāksies aprīlī. Abi treneri [Prūsis un Puķitis] ir saskaņojuši plānus un, lai muskuļi neaizmirstu kā jāmin pedāļi, arī ziemas periodā veikšu dažādus uzdevumus uz ričuka. Prioritārais sporta veids ir un paliek BMX. Esmu apņēmības pilns, lai izcīnītu vietu šajā olimpiādē."

Taču migrāciju uz citu sporta veidu savā ziņā var ilustrēt arī kā ekonomisko bēgļu pārvietošanos. Skaļi neviens par to nerunās, taču skaidrs, ka arī tas ir viens no iemesliem. Jo viena lieta ir ēšanas un ceļošanas izdevumu apmaksāšana, taču ģimeni tādā veidā neuzturēsi. Līdz prēmijām BMX tālu, bet ar 30. vietu pasaules čempionāta LOV kritērijos neierakstīsies. Bobslejā vismaz ir četrinieka ekipāža, kurā visi tiek pie daļas pīrāga, turpretī BMX viss ir tikai un vienīgi paša rokās un kājās. Lai gan teikās stāsta, ka ar šādu finansiālā izdevīguma meklēšanu neko nesasniegsi, šādu izvēli cilvēciski var saprast.

11 gadus pēc Pekinas zelta beidzot būs pilnvērtīga BMX trase

BMX masveidība Latvijā aug, vecāki esot ieinteresēti, daudziem patīk BMX vide un tās piedāvātais dzīvesveids. Lakučs uzskata, ka kvalitāte nav kritusies, gluži pretēji – tā ir pat augusi, taču vēl vairāk ir audzis kopējais līmenis pasaulē. Jo īpaši tas sakāms par trasēm. Pirms desmit gadiem, Pekinas olimpisko spēļu gadā superkrosa posmā Kopenhāgenā finālā iebrauca trīs latvieši. Tolaik tā bija viena no modernākajām trasēm pasaulē. Šodien tās virāžas ir pārlieku lēzenas, trasē ir mazi ātrumi, bet tramplīni vispār ir kaut kādi neritmiski.

"Tā ir mūsu lielā problēma, par ko runāju jau vismaz sešus gadus," atgādina Lakučs. "Katru gadu kaut ko cenšamies uzbūvēt pašu spēkiem, bet tas nav pasaules līmenis. Mums nav Pasaules kausa posmu un olimpisko spēļu trašu būvniecības pieredzes. Tādēļ arī pašlaik neesam tur, kur bijām. Agrāk bijām dullāki un arī paši būvējām dullāku trasi. Taču tā ir treniņu trase, kurā vari strādāt pie sīkumiem. Ilgtermiņā labas un kvalitatīvas trases trūkums ir atstājis iespaidu uz jauno sportistu izaugsmi. Mums daudz kas ir vienkārši pagājis garām."

Latvijas Riteņbraukšanas federācijas padomes loceklis Edgars Dupats skaidro, ka runa nav par apsildāmu trasi, taču jumts agri vai vēlu būtu nepieciešams, jo trase jāpasargā no lietus un sniega. "Cik tad mums Latvijā ilgst ziemas? Laika apstākļu dēļ ar slēgto trasi izkristu tikai trīs mēneši, kas nav nekas traks. Latvijā mači sākas tikai maija beigās, bet starptautiskā sezona startē jau martā. Tādēļ mazie braucēji tiek sēdināti busos un vesti uz Itāliju vai Spāniju. Tas ir lieki. Ja vien mums būtu slēgtā trase, tad varētu trenēties jau marta beigās. Cilvēki nevis vestu naudu ārā no valsts, bet tērētu to tepat, Latvijā. Treniņnometnes varētu sarīkot pat skolas pavasara brīvlaikā."

Sākotnējais plāns 2012. gadā paredzēja slēgtās BMX trases un peldbaseina būvniecību, taču, kad pēc peldbaseina uzbūvēšanas tika aplūkotas tāmes, BMX trase palika bez jumta. Labi, ka esot paredzēta iespēja to uzbūvēt nākotnē. Pašlaik jau uzsākti trases būvniecības darbi, kurus būtu jāpabeidz līdz maija sākumam. Lakučam esot pārliecība, ka plānotajā termiņā darbus izdosies pabeigt, turpretī Dupats nav tik optimistiski noskaņots.

Taču lielākie tēriņi un arī atbilstoša vērtība būs starta kalnam – pirmajam valstī, kas izcīnījusi divus olimpiskos zeltus. Treneru telpas, sportistu atpūtas telpas, ģērbtuves, dušas un tualetes. Līdz šim šāda starta māja līdzekļu taupīšanas nolūkos nebija nevienā no trasēm. Ar laiku veloparkā plānots izveidot arī mehāniķu telpas, pamptreku un skeitparku. "Doma ir tāda, ka varēsim to pārdot arī citu valstu sportistiem. Trase spēs sevi uzturēt un attīstīties," uzskata Lakučs.

Laiki grūti, tomēr BMX neizmirs

Pirms gada Štrombergs intervijā Sportacentrs.com jau atzina, ka BMX finansiālajā ziņā ir pienākuši grūti laiki. Ja problēmas ir Amerikā, tad citur tās ir vēl lielākas, toreiz norādīja Māris. "Riteņu tirgus pēdējos pāris gadus ir gājis uz leju. Liels kritums bija šosejas velosipēdu pārdošanā. Bet, ja kaut kur ir liels kritums, tad pirmais cietīs tieši BMX, jo šosejas riteņbraukšana un MTB riteņbraukšana ir lielāki sporta veidi. BMX tiks nolikts malā, lai gaida labākus laikus. Tur mēs arī pašlaik esam."

Lakučs stāsta, ka nesen viņam bijusi interesanta saruna ar viena velosipēdu tirdzniecības tīkla īpašnieku Latvijā. "Viņš atklāja faktu, ka vēl pirms desmit gadiem Latvijā bija trīs četri lielie tirgotāji, bet šobrīd tādu ir 16. Līdzīga situācija ir pasaules BMX, kur ir 20 rāmju ražotāji. Visa nauda tiek sadalīta sīkākās daļās un beigās nevienam nekas pāri nepaliek. Ražotāji vairs nav ieinteresēti kādu atbalstīt un attīstīt," stāsta Lakučs. "Otrs faktors – olimpiskās spēles, kā dēļ privātie sastopas ar konkurenci, kurā ir iesaistīta valsts. Mēs paši neko neražojam, bet prasām līdzekļus no valsts. Uz tā balstās visas izlases. BMX ir ielikts rāmjos."

Miks Puķītis secina, ka pēdējos divos gados notikušās globālās izmaiņas BMX nav bijušas sporta veidam pozitīvas. "Dzimumu vienlīdzība uzspiesta mākslīgi, bet tas ietekmējis sacensību galvu fondu, lai gan konkurence vīriešu un sieviešu sacensībās atšķiras ievērojami. Gribētos sagaidīt arī citādu Starptautiskās riteņbraukšanas savienības pozīciju pret BMX, salīdzinot ar masveidīgāko šosejas un MTB riteņbraukšanu."

Lakučs atzīst, ka BMX par savām pozīcijām olimpisko spēļu programmā nekad nav juties drošs. Taču viņš ir pārliecināts, ka pat tad, ja BMX izzudīs no olimpisko sporta veidu saimes un zaudēs valstisko atbalstu, sporta veids neizmirs, jo ir gana saistošs, lai uzrunātu jauno paaudzi.

Olimpisko spēļu programmā cenšas ielauzties arvien ekstrēmāki sporta veidi, par kādu pirms desmit gadiem tika uzskatīts arī BMX. Lai piesaistītu skatītāju uzmanību, sportistiem jākļūst arvien atraktīvākiem. "Bet viss iet pa apli. Ar laiku apniks viss trakais un cilvēki atgriezīsies pie pamatvērtībām, pie vieglatlētikas. Laiks visu saregulē. Nav tik bēdīgi. Taču ir skaidrs – jo augstāk uzkāp, jo zemāks ir kritiens," ar dzīves patiesību samierinās Lakučs.

Kad Latvijas BMX sportistiem atkal izdosies izcīnīt kādu olimpisko medaļu?

  • 42

  • 99

  • 49

  • 38

  • 164


 +10 [+] [-]

, 2018-12-04 13:07, pirms nedēļas
Diemžēl Lakučs ir vaininieks nr1 pie visas šīs situācijas. Politika un zvaigžņu slimība apturēja visu izaugsmi...un pati "trūcīgā" Valmieras BMX saime...nu jau būs 3 trases un divi klubi...tā vietā, lai attīstītu vienu labu trasi ar labu klubu...

  +4 [+] [-]

, 2018-12-04 13:40, pirms nedēļas
Izcils raksts.

  -2 [+] [-]

, 2018-12-04 14:13, pirms nedēļas
Kada raznica kas notiek ar sporta veidu kur ir 100 dqlibnieki pa pasauli un 10, 000 skatitaju. Fokusejamies uz nopietniem sportiem, nav naudas visam

  +7 [+] [-]

, 2018-12-04 14:59, pirms 6 dienām
Gribu paslavét autoru, kurš kārtējo reizi izceļas ar labu rakstu par kaut kādu svarīgu tēmu, nevis veic kārtejo kopī-peist.

  +6 [+] [-]

, 2018-12-04 15:14, pirms 6 dienām
Šeit varētu vilkt paralēles ar futbolu, volejbolu, biatlonu un pat hokeju. Indriksons neizmantoja unikālu iespēu, pēc dalības EČ, futbolu padarīt par karali arī Latvijā. Tāpat netika izmantota Vildogas volejbolistu fantastiskais sniegums ČL, iekļūstot 4 labāko komandu skaitā, un vairākas sezonas atrodoties pasaules volejbola elitē.
Biatlonā Bērziņš seniors nolaida pa grunti lielā četrinieka plosīšanos biatlona trasēs, bet Lipmans veģetēja uz Dinamo lauriem un parazitēja uz vecāku rēķina.
Diemžēl, izskatās, ka BMX elite vairāk bija pārņemta ar sēdēšanu pie Štromberga medus poda, kas tika dāsni pildīts no valsts puses.

Lieli vīri ir īpaši ar to, ka spēj atzīt savas kļūdas, labot tās un virzīties uz priekšu. Ko arī novēlu Ivo un visai BMX saimei. Letiņi ir īpašs kods - ja darīs, tad arī izdarīs. Amen.

  -2 [+] [-]

, 2018-12-04 16:00, pirms 6 dienām
Aiziet legjenda braukshan ar riteniishiem un 6 komentari, 2 no tiem no heitera kaa es. Parada tikai to cik loti daudz nauda ir izmesta par praktiski, nevienam nesvarigu sporta veitu.

  +3 [+] [-]

, 2018-12-04 16:28, pirms 6 dienām
mytila rakstīja: Kada raznica kas notiek ar sporta veidu kur ir 100 dqlibnieki pa pasauli un 10, 000 skatitaju. Fokusejamies uz nopietniem sportiem, nav naudas visam
Nu, nu! Nesprēgā par lietām, ko nezini.
Latvijas čempionāta vien piedalijās pari 200 dalībniekiem.

     [+] [-]

, 2018-12-04 18:28, pirms 6 dienām
Bobslejā mazāka konkurence - salīdzinoši vieglāk ieslīdēt OS medaļās, $ no valsts.
Slēpts komentārs: kristaps.26

  +1 [+] [-]

, 2018-12-04 19:35, pirms 6 dienām
Ja godīgi, man nebūtu ļoti žēl, ja BMX kā sports vienā brīdī izbeigtos. Man tas vienmēr asociējies ar kaut kādu pagalma puišeļu zīmēšanos 90ajos, kurš labāk pārleks pāri pampakam. Līdzīgas asociācijas man ir ar skeitbordu.

Kas attiecas uz riteņbraukšanu kā tādu, tad man vēl joprojām lielākā sāpe ir par treka riteņbraukšanas izzušanu Latvijā.

  +8 [+] [-]

, 2018-12-04 20:43, pirms 6 dienām
nu no Ivo Lakuča neviena paškritiska vārda, lai gan diezgan ilgus gadus LV bija kā tas kungs un pavēlnieks ar lielu iespēju gatavot jauno maiņu, bet viss darbs izskatās beidzies ar 3 veterāniem.

  +4 [+] [-]

, 2018-12-04 22:02, pirms 6 dienām
basiiiccc rakstīja: Izcils raksts.
Autors ļoti centies. Nesaukšu rakstu par izcilu, taču viedokļi ir meklēti un kopā likti. Gabals sanācis bezdievīgi garš, taču visa sāls par lietu esošo kārtību ir divos Mika Puķīša izteikumos.
1) Mums patiešām ir "liels caurums" optimālā braucēju vecuma zonā - no 22 līdz 30 gadiem. Tur neviena konkurētspējīga īsti nav.
2) "Šobrīd vairāk esam viens pret otru, nekā visi kopā pret konkurentiem ". Precīzāk par stāvokli BMX virtuvē būs grūti pateikt.

  +2 [+] [-]

, 2018-12-04 22:17, pirms 6 dienām
kristaps.26 rakstīja: pufelis jau ir šis sports , takā nekāda nozīme kas ar viņu notiekās !!!
Fufelis esi tu pats! BMX Latvijā sākās faktiski tukšā vietā ar uzņēmīga entuziasta Valda Vanaga&Co uzbūvētu pirmo īsto BMX trasi Baiļu kalnā Valmierā, pirms tam pašu būvētā trasē bija braukājuši puikas Saldū. Visam pamatā bija NENORMĀLS entuziasms no iesaistīto ģimeņu un vēlāk jau klubu puses. Ģimenes sacensībās darīja un joprojām dara visu. Jāņa Siliņa nopelns ir BMX iziešana no Latvijas starptautiskā apritē. Un tā tālāk... Tas nav tikai bla, bla, bla no manas puses, esmu lepns, ka arī pats esmu bijis klāt pie šī sporta veida šūpuļa Valmierā. Nav pasaulē un arī nekad nebūs neviena cita pirmā un pie tam arī divkārtējā olimpiskā čempiona BMX sportā, tāds ir tikai viens - Māris Štrombergs no Latvijas. Vai būs vēl kāds latvietis? Varbūt, kāpēc ne? Taču te jau atkal stāsts par tiem pašiem latviešiem, tipiskajiem...

  +2 [+] [-]

, 2018-12-05 07:00, pirms 6 dienām
gramofons rakstīja: Ja godīgi, man nebūtu ļoti žēl, ja BMX kā sports vienā brīdī izbeigtos. Man tas vienmēr asociējies ar kaut kādu pagalma puišeļu zīmēšanos 90ajos, kurš labāk pārleks pāri pampakam. Līdzīgas asociācijas man ir ar skeitbordu.

Kas attiecas uz riteņbraukšanu kā tādu, tad man vēl joprojām lielākā sāpe ir par treka riteņbraukšanas izzušanu Latvijā.
Tas Tev droši vien asociējas, jo skeitparkā puiši braukājas ne tikai ar dēļiem, bet arī ar riteņiem un izklaidējas, BMX trasē sportistiem nav laika zīmēties, jo smagi jāstrādā, lai paliktu labāki un sasniegtu savus mērķus.

  +5 [+] [-]

, 2018-12-05 09:21, pirms 6 dienām
Mērķtiecīgs I.Lakuča darbs! Vēl tik atliek nospmelt lielo krējumu no trases celtniecības Valmierā un varēs ''godam'' aiziet pie saviem krieviem, kurus viņš jau ilgstoši trenē, bet pārējā BMX saime varēs būvēt visu sistēmu no jauna.
Par trases būvniecību Valmierā - vējā izmesta nauda. Šādai trasei bija jābūt Rīgā/pieRīgā, kur šobrīd koncetrējas 60-70% no kopējā braucēju skaita. Tagad Valmierā uz 30 braucējiem būs 3 trases un divi klubi.

  +3 [+] [-]

, 2018-12-05 09:28, pirms 6 dienām
Lakučs vismaz jaunu māju sev paspēja uzcelt

  -1 [+] [-]

, 2018-12-05 09:46, pirms 6 dienām
Tāda ākstīšanās vien ir. Kur 80 % ir veiksme ka tevi nenogāž un 20 ka zini kur jābrauc. Tizlāks ir tikai šorttreks

  +3 [+] [-]

, 2018-12-05 11:09, pirms 6 dienām
Par to ka izveidojies tukšums pēc Maira, liela daļa atbildības būtu jāuzņemās arī Lakučam, jeb viņš sevi uzskata tikai par viena cilvēka treneri Latvijā.

     [+] [-]

, 2018-12-05 11:33, pirms 6 dienām
mancis rakstīja: Mērķtiecīgs I.Lakuča darbs! Vēl tik atliek nospmelt lielo krējumu no trases celtniecības Valmierā un varēs ''godam'' aiziet pie saviem krieviem, kurus viņš jau ilgstoši trenē, bet pārējā BMX saime varēs būvēt visu sistēmu no jauna.
Par trases būvniecību Valmierā - vējā izmesta nauda. Šādai trasei bija jābūt Rīgā/pieRīgā, kur šobrīd koncetrējas 60-70% no kopējā braucēju skaita. Tagad Valmierā uz 30 braucējiem būs 3 trases un divi klubi.
Nav ne jausmas, kas apakšā ir trases lokācijas izvēlei...
Bet es pieļauju, ka izmaksas ir stipri atsķirīgas, plus Rīga nemaz nav spējīga iznest visus tos sporta pasākumus. Pilsēta jau nav spējīga iznest parastu Pirmdienu, nedod Dievs, ar lietu vai sniegu, kur nu vēl to apaudzēt ar sporta infrastruktūru, NE masveida sporta veidā.

  +4 [+] [-]

, 2018-12-05 12:43, pirms 6 dienām
pūce rakstīja: Tāda ākstīšanās vien ir. Kur 80 % ir veiksme ka tevi nenogāž un 20 ka zini kur jābrauc. Tizlāks ir tikai šorttreks
Vispār sports tāda ākstīšanās vien ir, pieauguši cilvēki nodarbojas ar fizkultūru un sacenšas savā starpā, dažādās disciplīnās pēc pašu izveidotiem nosacījumiem. Sporta bizness ir ākstīšanās, korporācijas un uzņēmumi maksā pieaugušajiem fizkultūriešiem, lai reklamētu savu produkciju tērējot milzīgas naudas, lai savu preci iesmērētu patērētājiem. Sabiedrība ir kaut kāda ākstīšanās, sabiedrības un indivīdi dara neskaitām darbības, kas pamatā nedod nekādu pievienoto vērtību cilvēku pamatvajadzībām, tērē savu laiku strādājot milzīgās sabiedrības struktūrās ar mērķi uzturēt uz subjektīvām vērtībām veidotas konstrukcijas (valstis). Cilvēce kopumā ir ākstīšanās, cilvēks meklē eksistenciālas atbildes, par dzīves jēgu, atrast to īsto TOP 10 vērtībām, kas nodefinēs tās absolūti pareizās morāles pēc kurām visiem jāvadās, lai nodzīvotu pilnvērtīgu un labu dzīvi. Kaut galu galā uz visuma fona laikā un telpā cilvēces eksistence pat nereģistrējas uz nevienas skalas.
Kāda ir šī murga jēga? Pūce, kurā brīdī kaut kas kļūst svarīgs, nopietns? Un kurā kaut kas ir ākstīšanās? Lai to nosaka paši darītāji un tie, kuriem viņu darītais kaut ko nozīmē, jo atkarībā no tā cik nihilistiska ir pieeja par bezjēdzīgu var pataisīt jebko.

  -2 [+] [-]

, 2018-12-05 16:26, pirms 5 dienām
Kaut vai 20 olimpiskie zelti pēc kārtas. Šis ir viens to tiem mazajiem, infantilajiem, smieklīgajiem, marginālajiem sporta veidiem, kuri ir visu pirmām kārtām vienkārši garlaicīgi.

  -2 [+] [-]

, 2018-12-05 16:27, pirms 5 dienām
Un klāt tam visam vārds "leģenda" izklausās vienkārši smieklīgi. Sorry not sorry

  +1 [+] [-]

, 2018-12-05 17:46, pirms 5 dienām
Raitcha rakstīja: Nav ne jausmas, kas apakšā ir trases lokācijas izvēlei...
Bet es pieļauju, ka izmaksas ir stipri atsķirīgas, plus Rīga nemaz nav spējīga iznest visus tos sporta pasākumus. Pilsēta jau nav spējīga iznest parastu Pirmdienu, nedod Dievs, ar lietu vai sniegu, kur nu vēl to apaudzēt ar sporta infrastruktūru, NE masveida sporta veidā.
Ideālā gadījumā tai vajadzētu būt pierīgai - Ādaži, Ķekava vai Mārupe, kurai jau ir ļoti kupls un spēcīgs klubs un katru gadu spēj noorganizēt lielisku nedēļas nogali ar divām gonkām. Nešaubos, ka pašvadība palīdzētu ar zemes pleķīša atrašanu un uzcelt trasi par 1.4 m nebūtu problēma. Reāli tas izmaksā 100/200k pati trase +300/400k starta māja. Pārējais jāsadala pa kabatām

     [+] [-]

, 2018-12-05 19:32, pirms 5 dienām
mancis rakstīja: Ideālā gadījumā tai vajadzētu būt pierīgai - Ādaži, Ķekava vai Mārupe, kurai jau ir ļoti kupls un spēcīgs klubs un katru gadu spēj noorganizēt lielisku nedēļas nogali ar divām gonkām. Nešaubos, ka pašvadība palīdzētu ar zemes pleķīša atrašanu un uzcelt trasi par 1.4 m nebūtu problēma. Reāli tas izmaksā 100/200k pati trase +300/400k starta māja. Pārējais jāsadala pa kabatām
atgādiniet kas ar trasi Mežaparkā?

tur taču pat kaut kāds Eiropas čempionāts liekas nesen notika ..

     [+] [-]

, 2018-12-05 19:53, pirms 5 dienām
Raksts jau nav par trasēm, viena vai otra trase nespēj neko atrisināt. Tie, kas lasīs starp rindām sapratīs, ko autors grib pateikt. Visa esence ir dažos teikumos.

     [+] [-]

, 2018-12-05 20:30, pirms 5 dienām
Prieks, ka starp dažiem cilvēkiem izvērsusies vismaz kaut kāda diskusija. Lai piedots, bet daži vienkārši muld, jo nav BMX tuvumā skatījuši, varbūt garāmejot TV kādu fragmentu...
Jā, trase Valmierā jau top, franči - trīs profesionāļi - ar tehniku strādā jau otro nedēļu, līdz Ziemassvētkiem ir cerība konfigurāciju dabūt gatavu līdz šķembām, virāžas asfaltēs pavasarī. Zinot, kā nopietnas lietas dara pilsētā, man nav lielu bažu, ka visu pabeigs laikā. Vajag, tātad būs!
Ar braucējiem Elitē ir sūnaini... Krīgers sen vairs neprogresē, es vairāk liktu uz jaunajiem Tālavas talantiem Strazdiņu un pasaules jaunatnes olimpiādes čempionu (bez medaļas žmogu - rīkotāju pēc) Edvardu Glāzeru, varbūt vēl kāds ir Latvijā. Protams, šiem puikām EČ būs savas trases priekšrocības, taču ierindā pēc olimpisko kvotu punktiem būs faktiski visi labākie Eiropas braucēji.
P.S. Par Ivo Lakuča misiju lai šoreiz paliek bez komentāriem.