Matisons: "Ja Rīgā būtu trase, mēs būtu BMX lielvalsts"

"BMX riteņbraukšana ir attīstīta visās lielākajās Latvijas pilsētās, izņemot Rīgu. Ja būtu arī Rīgā, mēs vēl daudz labu braucēju varētu atrast, " tā A. Matisons. Paradokss, taču Latvijai tik tiešām ir labi panākumi BMX Eiropas un pat visas pasaules mērogā, tomēr Rīgā šis tagad jau olimpiskais sporta veids nav attīstīts. Vairāki trašu projekti Rīgā jau noraidīti, beidzot varbūt trase tiks uzcelta Kleistu apkārtnē.

Latvijas BMX riteņbraucējiem starts Valmierā izdevies, jo šī ir ļoti tehniska un grūta trase, kurā ārzemniekiem nav viegli pierast. "Viņi saka, ka tas ir attālums, pārāk tālu jābrauc, mēs sakām, ka viņiem vienkārši bail, " – tā par ārzemnieku nevarību Valmierā smej abi mūsu braucēji.

BMX debitēs Pekinas Olimpiskajās spēlēs 2008.gadā un jau nākamajā maijā tiks noteiktu dalībvalstu kvotas startam Pekinā. Vīriešiem varēs startēt 32 sportisti – labākās piecas nācijas pārstāvēs 3 braucēji, nākamās trīs valstis – pa diviem, vēl citām valstīm ir cerības pieteikt vienu sportistu. Latvijas mērķis – izcīnīt visas trīs iespējamās ceļazīmes vai vismaz divas. Pagaidām vairāk punktu guvuši Amerikas kontinenta pārstāvji, tāpat austrālieši un jaunzēlandieši, taču Eiropā sezona vēl nebūt nav galā un beidzot punktu skaits izlīdzināsies. "Mēs punktus sāksim skaitīt nākamajā sezonā, pagaidām tikai braucam, " – teica Māris Štrombergs.

Latviešiem Ventspilī izdevies radīt ļoti līdzīgu trasi olimpiskajai Pekinai un tas paver labas treniņu iespējas. BMX viens no svarīgākajiem komponentiem ir starts un pirmais pagrieziens, galvenais, lai jau sākumā būtu vadībā, to uzsvēra arī M.Štrombergs: "Ja aizbrauc pa priekšu, viss ir kārtībā, ja iekulies vidū, vari piedzīvot arī kritienu". BMX 10 metrus tāli lēcieni neesot nekas īpašs, A. Matisonam tālākais lēciens esot bijis pat 13 metrus. Pretēji dažu uzskatiem, BMX nav bērnu sports, tas ir ļoti grūts, tehniski sarežģīts un arī diezgan bīstams, kaut traumatisms nemaz tik augsts neesot.

Pasaulē daudzi BMX braucēji esot profesionāļi, pie mums tik lielu naudu nopelnīt nevarot, kaut arī labākie Latvijas sportisti startē dažādās Eiropas komandās. "To, ko mēs saņemam gadā, Latvijā labs basketbolists nopelna mēneša laikā, " – realitāti atspoguļo A. Matisons. Pats braucējs ne tikai sporto, bet nupat arī pabeidzis studijas augstskolā, savukārt M.Štrombergs šī vārda tiešajā nozīmē ir profesionālis un šobrīd viņa vienīgā nodarbošanās ir BMX.

Trasē labākie BMX braucēji sasniedzot 50 km/h lielu ātrumu, taču treniņos ar šosejas velosipēdu aiz automašīnas varot noturēt arī 90 km/h! Pašlaik gan galvenais pilnveidot savu tehniku trasē, krāt punktus sacīkstēs un gatavoties Pekinas Olimpiskajām spēlēm. "Medaļas Pekinā ir reālas, kaut visādi var būt. Var paveikties, var arī nepaveikties, " – LTV 7 "Sporta studijas" nobeigumā secina abi BMX braucēji Artūrs Matisons un Māris Štrombergs.