TwitterValverdem pirmais PČ zelts; Skujiņš smagajā trasē finišē 62. vietā
Foto: Movistar komandas foto resurss
Svētdien Austrijas pilsētā Insbrukā notiekošajā pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā elites vīru grupas braucienā uzvaru 256 kilometru garajā un ļoti kalnainajā distancē izcīnīja 38 gadus vecais Spānijas riteņbraucējs Alehandro Valverde. No Latvijas braucējiem finišu smagajā trasē sasniedza Toms Skujiņš, kuram 188 dalībnieku konkurencē 62. pozīcija. Krists Neilands piektajā aplī no tālākas cīņas izstājās.
100 000 līdzjutēju un divi latvieši trasē
Pasaules sporta centrālais notikums svētdien neapšaubāmi bija pasaules čempionāta šosejas riteņbraukšanā grupas brauciens elites vīriem. Šajā gadā dalībniekiem tika sarūpēta visu laiku smagākā distance, kurā izredzes cīnīties par uzvaru bija tikai tiem vīriem, kuri sevi lieliski spēja apliecināt kāpumiem ļoti bagātā distancē. Austrijas pilsētā Insbrukā un tās apkārtnē notiekošās sacensības klātienē vēroja vairāk nekā 100 000 līdzjutēju.
Latviju prestižajā sacīkstē pārstāvēja Toms Skujiņš un Krists Neilands. Galveno favorītu lomas tika atvēlētas tādiem vīriem kā – Žiljēnam Alafilipam (Francija), Saimonam Jeitsam (Lielbritānija), Alehandro Valverdem (Spānija), Gregam Van Avermātam (Beļģija), Nairo Kintanam (Kolumbija), Tomam Dimulenam (Nīderlande), Vinženzo Nilabli (Itālija), Mihalam Kvjatkovskim (Polija). Kopumā uz starta izgāja 188 riteņbraucēji.
Kāpums pēc kāpuma
Dalībniekiem bija jāveic 256 kilometru gara trase Līdz iebraukšanai apļos, riteņbraucēji veica 80 kilometru garu distanci. Neilgi pirms apļiem bija jāpievar pirmais nopietnais kāpums, tomēr nopietnākie pārbaudījumi tikai sekoja. Katrā aplī tika iekļauts viens ļoti izteikts vairāk nekā astoņu kilometru garš kalns, kam sekoja tehnisks nobrauciens. Kopumā tika veikti seši šādi apļi. Tikmēr pēdējā (septītajā) aplī sportisti bez jau ierastā kāpuma veica vēl vienu kalnu.
Tas bija nedaudz īsāks, toties stāvāks. Vienā no kāpuma posmiem stāvuma pakāpe sasniedza 28 procentus.
Dienas atrāviens
Distances sākuma daļā notika cīņa par iespēju doties dienas atrāvienā. Tajā noformējās 11 braucēju liela grupa. Divi braucēji līderu grupā bija no Īrijas (Raiens Malens un Konors Danns). Savus pārstāvjus atrāvienā sūtīja arī tādas riteņbraukšanas lielvalstis kā Norvēģija (Vegards Stake Laengens) un Dānija (Kaspers Asgrēns). Līderu grupai peletons deva pat vairāk nekā 18 minūšu vadību.
Cīņa par izdzīvošanu
Lielajā grupā kontroli trases pirmajā daļā uzņēmās Lielbritānijas sportisti. Ļoti pamanāmi priekšā bija arī mājinieki – austrieši. Toms Skujiņš un Krists Neilands apļos iebrauca lielajā grupā, 17 minūtes un 29 sekundes aiz līderiem. Jau no pirmajiem apļiem, smagā kāpuma dēļ, no peletona viens pēc otra sāka atpalikt sportisti. Viņu vidū arī iepriekšējo trīs gadu pasaules čempions Peters Sagans. Piektajā aplī izstāties bija spiests arī mūsu Krists Neilands, kamēr Toms Skujiņš turpināja cīņu smagajā trasē.
Lielā grupa, kas ar katru apli bija kļuvusi arvien mazskaitlīgāka strauji pietuvojās atrāvienam, kas jau bija sadalījies. Kontaktu no grupas tikmēr zaudēja virkne potenciālo favorītu, tostarp Saimons Jeitss un Mihals Kvjatkovskis. Ilgāk par viņiem grupā noturējās Toms Skujiņš, tomēr arī carnikavietis priekšpēdējā aplī sāka atpalikt no konkurentiem. Mirkli vēlāk līdzīgs liktenis piemeklēja Van Avermātu.
Dāņa izrāviens
No atrāvienā esošajiem braucējiem visilgāk vadībā noturējās dānis Asgrēns un norvēģis Laengens, kuri tika panākti 23 kilometrus pirms finiša. Pēdējā apļa pirmajā kalnā uzbrukumu veica brits Peters Kenno, kuru panāca Dānijas riteņbraucējs Mihaels Valgrēns. Tieši 26 gadu vecais dānis uz ilgāku laiku atradās solo vadībā, kamēr sekotāju vidū notika liela dalīšanās. Lai Valgrēnu panāktu, savs vārds bija jāsaka arī lielvalstu līderiem. 12 kilometrus pirms finiša ikdienā “Astana” komandu pārstāvošais Valgrēns atradās 30 sekunžu vadībā.
28 % procentīgais kāpums saliek visu pa plauktiņiem
Sekoja trases stāvākais kāpums (stāvākajā vietā stāvuma pakāpe sasniedza 28 procentus). Dānim pakaļ traucās sešu braucēju liela grupiņa ar trijiem frančiem – Tibo Pino, Žiljēnu Alafilipu un Romeinu Bardē – tajā. Valgrēns tika panākts 9,5 kilometrus pirms finiša. Vienlaicīgi, no līderu vidus atpalika Alafilips, bet nedaudz vēlāk arī Pino un itāļu cerība Maskons. Pēc kāpuma vadībā bija vien vairs trīs sportisti – Bardē, Alehandro Valverde un kanādietis Maikls Vudss. Pēdējie kilometri tika veikti braucot kalnā lejup. Kad līdz finisam bija atlikuši vairs mazāk par diviem kilometriem, trijotni panāca neatlaidīgais Toms Dimulēns.
Valverdem 38 gadu vecumā pirmais zelts, milzu panākums Kanādai
Uzvarētāja liktenis izšķīrās četru sportistu taktiskajā cīņā. Labākais finiša spurts no šiem sportistiem bija Valverdem, kurš arī laicīgi sāka sprintu. Spāņu veterāns 38 gadu vecumā savas pozīcijas nosargāja un spoži triumfēja pasaules čempionātā. Līdz šim karjerā Valverde bija izcīnīja divas sudraba un četras bronzas godalgas. Trasē spānis pavadīja 6 stundas 46 minūtes un 41 sekundi. Pēc finiša spānis nespēja valdīt prieka asaras par izcīnīto zelta godalgu.
Skujiņš vienīgais baltietis finišā
Sudraba medaļu izcīnīja Francijas riteņbraucējs Romēns Bardē, bet izcilu panākumu Kanādai sasniedza Maikls Vudss, kurš finišēja trešajā vietā. Toms Skujiņš bija vienīgais no sešiem Baltijas valstu riteņbraucējiem, kurš sasniedza finišu. Carnikavietim, kurš trasē atdeva visus spēkus, 62. vieta (+00:13:13). Finišēja tikai 76 no 188 dalībniekiem.
Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā grupas braucienā elites vīriem – 256 km:
| V | Vārds Uzvārds | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
| 1. | Alejandro Valverde | Spānija | 06:46:41 |
| 2. | Romain Bardet | Francija | +00:00:00 |
| 3. | Michael Woods | Kanāda | +00:00:00 |
| 4. | Tom Dumoulin | Nīderlande | +00:00:00 |
| 5. | Giani Moscon | Itālija | +00:00:13 |
| 6. | Roman Kreuziger | Čehija | +00:00:43 |
| 7. | Michael Valgren | Dānija | +00:00:43 |
| 8. | Julian Alaphilippe | Francija | +00:00:43 |
| 9. | Thibaut Pino | Francija | +00:00:43 |
| 10. | Rui Costa | Portugāle | +00:00:43 |
| 62. | Toms Skujiņš | Latvija | +00:13:13 |
| DNF | Krists Neilands | Latvija |
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Gadā, kad varējam būt daudzmaz pilnvērtīga izlase, varējam būt trasē četratā, jo to nopelnījām!!! (nez, kad vēl būs šāda iespēja). Bet nē - sanāca, kā vienmēr. Ok. Rezultāts nebūtu daudz labāks. Varbūt 30-nieks. Bet tie, kas kaut ko saprot riteņbraukšanā, priecātos, ka mums ir izlase, mums ir taktika. Kā mēs spējam apvienoties un izvirzīt labāko kandidātu konkrētajos apstākļos un taupīt viņu līdz pēdējiem 50.km. Paskatāmies uz Kanādas izlasi. Trešā vieta. Ok, Toms vēl nav Vūds un laikam nekad arī nebūs. Bet četri džeki un ir medaļa. Viens atrāvienā, divi pārēji labi pastrādājuši Maikla labā un ir izstājušies. Neviens viņiem pat nedomās pārmest kaut ko Kanādā. Tieši otrādi, bez Roba Brittona, Houle un Duchesne nebūtu šis medaļās. Viņi visi ir varoņi. Bet mūsu bāleliņi atkal kaut ko irstu par “tūristiem” ... Ok, tā, laikam, gan Tomam, gan Kristam ir labāk. Jo nav bijis spiediens. Divatā šājā smagajā trasē nav ko darīt. Varējam pat vispār nebraukt. Kaut gan šādos apstākļos 62.vieta ir tīri OK. Varoņi. Igauņi trijatā – visi dnf (kaut gan tur bija tādi vīri, kā Kangerts, Taaramae.) Bet ja mēs būtu četratā, tad jau vārētu arī prasīt kkādu rezultātu. Tomēr ir liela škrobe. Paņemt Viesturu un, piemēram, Gavaru. Sagatavot viņus pirms čempja, lai izturētu pirmos 100-150 .km, brauktu pēc ēdiena un dzerama un taupītu Tomu. Nevis tā, ka viņš jau “beigts” priekšpēdējā kāpumā, galā pats ņēma musette, brīdī, kad bija jau par vēlu un kad bija uzbrukumi grupas priekšgalā. Žēl. Ticu, ka varēja būt savādāk. P.S. Bet par Alehandro ir prieks. Neskatoties uz savulaik sabojāto reputāciju, viņš ir Liels sportists. Kas šodien kļuva par leģendāro.
[+] [-]
Vēl par T.Dumolinu, man vienam izlikās, ka izbraucot uz flamme rouge viņš gribēja veikt izrāvienu, bet tūlīt atmetās. Man tāda doma, ka speciāli, lai 3 stiprākie, kuri pirmie uzmina kalnā, arī sadala medaļas. Es domāju, ka viņam bija pa spēkam.
Valverde, jā, pēc 2002.gada pirmā sudraba tagad paņemt zeltu.
[+] [-]
Viens iemesls gan būtu pieminams, kāpēc vajadzēja četrus sūtīt, ir vienkārši valsts reklamēšana. Tādā veidā sūtot ziņu, ka mūsu čaļus var ņemt komandā. Zinot kādā publikā Japiņš apgrozās, tas protams, ka nebija galvenais.
[+] [-]