Blūms: "Uzvarai Pasaules kausa kopvērtējumā noticēju pēc triumfa Šveicē"

Blūms: "Uzvarai Pasaules kausa kopvērtējumā noticēju pēc triumfa Šveicē"

Mārtiņš Blūms
Foto: ZZK/ Cēsis

Riteņbraukšanas sacensību sezonas noslēgumā aicinām izlasīt interviju ar Mārtiņu Blūmu – pirmo un līdz šim vienīgo Latvijas kalnu riteņbraucēju kuram ir izdevies triumfēt Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā. Intervijā "ZZK" komandas Cēsu sportists pastāstīja par aizvadīto sezonu, stabilo sniegumu Pasaules kausa izcīņā, piedzīvoto neveiksmi pasaules čempionātā, kā arī citām interesantām lietām.

Kādas ir galvenās domas pēc šīs sezonas?
Noteikti manī ir parādījies lielāks optimisms nekā tas bija sezonas sākumā. Sākumā neticēju, ka varu tik sekmīgi aizvadīt Pasaules kausus, bet prieks, ka tās viss izvērtās.

Pastāsti par gatavošanos šai sezonai…
Ziemas periodā treniņu darbs bija ļoti līdzīgs tam, ko darījām iepriekšējos gadus. Mums sezonai palīdzēja gatavoties fiziskās sagatavotības treneris Viktors Lācis. Atšķirīgāks bija pavasara periods pirms sacensībām. Treniņi kļuva garāki, arī uzdevumu izpilde atšķīrās. Ar katru gadu liekam arvien vairāk klāt.

Kādu mērķi sev biji izvirzījis pirms sezonas?
Mērķis bija iekļūt labāko trijniekā Eiropas vai pasaules U23 čempionātos. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ neizdevās sasniegt ne vienu, ne arī otru mērķi. Tomēr sanāca paveikt pavisam citu mērķi – uzvarēt Pasaules kausa kopvērtējumā. Sākotnēji cerēju, tikt uz goda pjedestāla kādā no posmiem, bet viss izvērstās daudz labāk.

Sezonas pirmais starptautiskais starts bija UCI HC kategorijas sacensības Austrijā, kur U23 konkurencē izcīnīji trešo vietu. Kā atceries šīs sacensības?
Ņemot vērā, ka tās bija pirmās MTB krosa sacensības sezonā, īsti saprast savu spēku uz citu braucēju fona nevarēju. Līdz galam nezināju kādā sportiskajā formā esmu uz konkrēto brīdi. Konkurenti man bija zināmi. Divi no tiem vēlāk iekļuva starp desmit labākajiem arī Pasaules kausa kopvērtējumā U23 grupā. Kopumā tās bija labas un nepieciešamas sagatavošanās sacensības pirms Pasaules kausa sezonas.

Jau pirmajā Pasaules kausa izcīņas posmā Čehijā pārrakstīji Latvijas kalnu riteņbraukšanas vēsturi, izcīnot otro vietu. Pastāsti par šīm sacensībām…
Trase man bija zināma, jo šeit jau iepriekš biju startējis (Pērn Nove Mesto trasē, Čehijā notika pasaules čempionāts. U23 vīru grupā Mārtiņš finišēja 13. vietā). Šajā gadā trasē tika veiktas nelielas izmaiņas. Sacensības pašas no manām pozīcijām izvērtās salīdzinoši vieglas. Ja iepriekš bija jāatdod visi spēki jau no pirmajiem apļiem, tad šajā reizē cīņa sākās tikai no ceturtā apļa. Ievērojami visu atviegloja tas, ka varēju startēt no otrās starta rindas, jo iepriekš, kad sacensības uzsāku no vidējām rindām, bija daudz vairāk spēka jāpatērē, lai nokļūtu līdz labai pozīcijai. Pirmo apli noslēdzu labāko trijniekā, bet posma uzvarētājs Peters Fagerhaugs no manis atrāvās ceturtajā aplī.

Bija pārsteigums, ka tieši Fagerhaugs ieguva vadību un uzvarēja šajā posmā?
Īsti nebija, jo sapratu, ka arī pats varēju ar viņu cīnīties un uzvarēt šajās sacensībās pie attiecīgas apstākļu sakritības. Patraucēja dāņu sportists Karstensens, kurš nobraucienā brauca man pa priekšu un izveidoja atstarpi starp sevi un norvēģu sportistu. Tajā brīdī vēl nezināju savus spēkus un neizšķīros uzņemties iniciatīvu sekotāju grupā, lai Fagerhaugu panāktu. Nezinot visu konkurentu stiprās puses, galvā bija doma palikt labāko trijniekā.

Kurā no visām sešām Pasaules kausa izcīņas posmu trasēm juties vislabāk?
Noteikti Šveices posmā, kur man gāja vislabāk. Šeit pirmo reizi uzvarēju Pasaules kausa posmos. Starts Šveices trasē man neizvērtās tik labs, tomēr tālākais scenārijs bija lielisks. Ne tik labi jūtos trasēs ar gariem, stāviem kāpumiem, kas tomēr parocīgākas svara ziņā tievākiem braucējiem. To izjutu šī gada Eiropas čempionātā, kur stāvākā un garākā kāpumā man bija grūti turēt tādu tempu kā itāļu sportistam Džiole Bertolini, kurš kļuva par sacensību uzvarētāju. Jāatzīmē gan, ka, ja esi labākajā sportiskajā formā, tad trasei lielas nozīmes nav.

Kurā mirklī saprati, ka vari cīnīties par uzvaru Pasaules kausa kopvērtējumā?
Tāda sajūta, ka varu uzvarēt kopvērtējumu manī radās pēc Šveices posma. Posmu iepriekš, kas notika Andorā, finišēju trešajā vietā un pārņēmu kopvērtējuma līdera kreklu. Tad sapratu, ka pārējie nav nekur tālu man priekšā un ir visas iespējas. Gūstot uzvaru Šveicē manī radās vēl lielāka pārliecība par saviem spēkiem.

Savu otro sezonas uzvaru Pasaules kausa seriāla posmos guvi Kanādā. Kā nāca šis panākums?
Pirmās dienas pēc ierašanās Kanādā pagāja ļoti smagi, kam par iemeslu bija arī aklimatizācija laika starpības dēļ. Dienu pirms sacensībām jau jutos krietni labāk, tomēr nelielas bažas sagādāja lietus, kas padarīja trasi slapju. Sacensību dienā viss izvērtās lieliski. Jau no paša starta ieguvu līderpozīcijas. Lai arī man centās pietuvoties mājinieku sportists, tomēr jau nākamajā aplī viņš zaudēja paša uzņemto tempu. Trešajā aplī bija sajūta, ka varu uzvarēt, ko arī paveicu.

Pirms pēdējā posma Itālijā tu atradies ļoti drošās līderpozīcijās kopvērtējumā, tomēr, lai kļūtu par sezonas čempionu, bija jāsper vēl pēdējais solis. Kas palicis atmiņā no pēdējā posma un gatavošanās tam?
Uztraukums bija vislielākais, jo sapratu, ka nedrīkstu kļūdīties. Arī tehnikai vajadzēja izturēt. Kamēr čempiona tituls nebija garantēts, pārliecības par uzvaru kopvērtējumā manī nebija. Man pašam vairāk nācās piedomāt pie braukšanas sacensību laikā, lai lieki neriskētu. Galvenais uzdevums, ko sev izvirzīju bija saglabāt līdera kreklu. Tāpat nācās būt piesardzīgam saistībā ar iespējamajiem konkurentu taktiskajiem gājieniem pret mani sacensību laikā.

Vai piekrīti apgalvojumam, ka viena no tava panākuma atslēgām ir spēja stabili braukt augstā līmenī visu sešu posmu garumā?
Pasaules kausu uzvarēt bez stabila snieguma nav iespējams. Var būt nelielas svārstības sniegumā un rezultātā, bet lielāka neveiksme kādā no posmiem varēja pārvilkt svītru cīņai par kopvērtējuma uzvaru.

Kas ir jāievēro, lai varētu cerēt uz augstu rezultātu XCO krosa sacensībās?
Jābrauc sabalansēti. Nedrīkst iet pāri savām spēku robežām, kas var novest pie tempa krituma vai velosipēda tehniskām problēmām. Pārslodzes rezultātā zūd arī kontrole pār riteni, kas bieži vien var beigties ar kritienu.

Kā jau pats minēji, viens no šīs sezonas mērķiem tev bija cīņa par godalgām Eiropas čempionātā, kas no Turcijas tika pārcelts uz Itāliju. Kā izdevās pielāgoties sacensību trasei, kurā tika piedzīvoti daudz smagu kritienu kā treniņos, tā sacensībās?
Trase bija interesanta ar vienu izteiktu kāpumu. Lai labi šādā trasē brauktu sportistam jāspēj labi pārvaldīt savu velosipēdu. Viens no iemesliem lielajam kritienu skaitam bija tas, ka nācijas uz sacensībām sūtīja arī tādus braucējus, kuri ikdienā nav startējuši pasaules līmeņa trasēs. Viņi nebija ne tehniski ne arī fiziski gatavi trasei kāda tika sagatavota Itālijā. Bija viens konkrēts nobrauciens, kurā tika piedzīvoti smagi kritieni. Rīkotāji pat šo posmu nedaudz pārtaisīja.

Kas iespaidoja tavu ceļu cīņā par Eiropas čempionāta godalgu?
Sacensību sākuma daļā atrados vadošo braucēju līderu grupā, līdz vienam nobraucienam, kurā izslīdēju. Lai arī nenokritu, tomēr pazaudēju diezgan daudz laika. Tikšana lejā izvērtās piņķerīga. Šo nobraucienu bija iespēja pievarēt pa īsāko, bet tehniski sarežģītāko, vai pa garāko un tehniski vieglāko ceļu. Treniņos neizmēģināju garāko līniju. Kā izrādījās vēlāk, abas līnijas laika ziņā bija līdzvērtīgas. Pirmajā aplī sekmīgi šo vietu pievarēju pa īsāko līniju, bet otrajā aplī, dēļ slapjā seguma, izslīdēju, kamēr pārējie konkurenti ieguva pārsvaru braucot pa garāko variantu. Šī trase bija ļoti ātra, tādēļ pēc piedzīvotās neveiksmes priekšā esošos panākt bija ļoti grūti. Nācās samierināties ar ceturto vietu.

Sezonas noslēdzošais starptautiskais starts tev bija pasaules čempionāts Austrālijā, uz kurieni devies pēc Pasaules kausa iegūšanas Itālijā. Pastāsti par pirmajiem iespaidiem sacensību trasē…
Pasaules čempionāta trase nebija no tām trakākajām. Tajā bija tehniski kāpumi, atšķirīgāki nekā citās trasē kur biju līdz šim braucis. Trasi interesantāku padarīja “pauguriņi”, kas mums pat nāca par labu.

Pasaules čempionāts bija vienīgās sacensības šosezon, kur varēji samērot spēkus ar savu vienaudzi, jaunzēlandieti Samuelu Gazē. Viņš bija vienīgais no konkurentiem, kurš Pasaules kausā startēja elites grupā?
Jā, viņš kā vienīgais no tiem sportistiem, kuri startēja pasaules čempionātā, kausa izcīņas posmos drīkstēja piedalīties elites grupas sacensībās. Nezināju, ko no viņa sagaidīt, jo šo sezonu viņš aizvadīja visai nestabili, lai arī Andoras posmā spēja izcīnīt ceturto vietu.

Sacensību sākumā tu atradies vadībā. Vai līdz liktenīgajai vietai, kur pārsiti velosipēda riepu, viss gāja pēc tava plāna?
Iespējams, pārāk ilgi uzņēmos vadību starta taisnē, lai gan bija ļoti svarīgi būt starp pirmajiem iebraucot trases sašaurinājumos. Pirmā pilnā apļa sākuma daļu līdz tehniskajam punktam noslēdzu kā līderis, bet trupinājumā, kur trase vairāk veda pa taisnajiem posmiem, palaidu priekšā citus konkurentus. Arī otrā apļa sākumā atguvu līderpozīcijas. Viss bija veiksmīgi līdz brīdim…

Kas notika liktenīgajā brīdī, kur zaudēji līderpozīcijas?
Tas bija trases augstākajā punktā, vietā kur piedzīvoju kritienu treniņu laikā. Līkumā no bremzēšanas bija izveidojusies rene, kurai blakus bija akmens. Diemžēl uztrāpīju uz šī akmeņa, kas gāja pa mana velosipēda disku un spēcīgi skāra riepu. Gaiss no pakaļējās riepas izgāja momentā. Sākumā vēl kādu laiku atrados līderpozīcijā arī ar tukšu ratu, tomēr tehniskākajās nobrauciena daļās nācās izvēlēties vieglākās līnijas. Vairāki braucēji mani apsteidza un sāka atrauties. Brīdī, kad nonācu tehniskajā punktā atrados devītajā vietā, bet atgriežoties trasē jau atrados ārpus labāko 20 skaita. Bija grūti līdz finišam atgūt iepriekšējo ritmu. Riepas plīsums ietekmēja arī morāli.

Kāds būtu bijis tavs plāns tālākajā sacensību daļā, ja nebūtu piedzīvojis šo neveiksmi?
Es domāju, ka censtos būt ar līderiem līdz pēdējam aplī. Tā laikā skatītos kādas būtu bijušas iespējas atrauties. Šajā trasē nedrīkstēja “pārķert”, tādējādi atrauties vienatnē nebūtu bijis lielas jēgas. Vienīgā cerība tad ir, ja konkurenti nespēj savā starpā sastrādāties.

Gazē uzvara tev bija pārsteigums?
Es domāju, ka viņš bija viens no galvenajiem favorītiem. Šī uzvara nav pārsteigums. Tomēr kopumā negaidīti rezultāti U23 grupā. Vācijas braucēja iekļūšana labāko trijniekā un itāļa Kolledani atrašanās ārpus labāko sešinieka to tikai apstiprināja.

Sacensībām tika pieteiks arī Pasaules kausa otrās vietas ieguvējs Peters Fagerhaugs, tomēr viņš nestartēja. Kādēļ tā?
Viņš bija ieradies Austrālijā, tomēr treniņā piedzīvoja kritienu. Braucot ievadapli, Peters brauca uz pakaļējā rata un muļķīgi krita. Gūtās traumas bija tādas, kas liedza startēt sacensībās.

Kā tu kopumā vērtē U23 vecuma grupas konkurenci šosezon salīdzinājumā ar gadu iepriekš?
Uzreiz grūti spriest. Pagājušā gadā bija vairāki ļoti labi braucēji, tostarp jaunzēlandietis Gazē, francūzis Koreckijs, arī mans komandas biedrs Arnis Pētersons. Šajā gadā bija izkristalizējušies kādi pieci – seši braucēji, kas katrā posmā varēja cīnīties par vietu labāko trijniekā. Visstabilākais likās itālietis Nadirs Kolledani, tomēr arī viņam sezona neizdevās kā pašam cerēts.

Pastāsti par motivāciju sacensībās, lai tiktu pie olimpiskās vienības atbalsta…
Latvijas Olimpiskās vienības atbalsts ir ļoti nepieciešams, jo izmaksas, kas saistītas ar dalību sacensībās un sagatavošanos tām ir ļoti lielas. Šajā gadā ļoti izjutu vienības nodrošinātā fizioterapeita atbalstu Andoras un Šveices posmos. Iespējams, tas man pietrūka pasaules čempionātā Austrālijā.

Ko tu vēlētos paveikt nākamajā gadā, kad debitēsi elites grupā?
Šobrīd par to vēl neesmu daudz domājis. Protams, viens no galvenajiem uzdevumiem būs progresēt un neapstāties pie sasniegtā. Svarīgi, ka esmu pietiekami augstu pasaules rangā, lai pirmajā Pasaules kausa posmā varētu startēt no pietiekami normālas starta vietas. Ja būs nepieciešamība, pirms Pasaules kausa sezonas aizbrauksim uz kādu mazāka mēroga UCI sacensībām, lai tur papildinātu punktu ražu.

Kas ir atlicis tavā kalendārā vēl atlikušajā sezonas daļā?
Nostartēšu kādās no pašmāju kalnu riteņbraukšanas sacensībām un mierīgi noslēgšu sezonu. Drīz jau jāsāk domāt par nākamo sezonu. Nākamā gada sacensību sezona sākas krietni agrāk, tādējādi arī treniņu plāni tam tiks pielāgoti.

Izmantotie resursi:
lrf.lv

Tev jābūt autorizētam,