DPA menedžeris Irbe: "Mūsu mērķis ir sekmīga dalība Olimpiskajās spēlēs Rio"

Pastāsti sīkāk par "DPA" komandas izveidošanas ideju. Kādai tai ir saistība ar šogad Latvijā startējošo "Trek- DPA" vienību?
Kas attiecas uz "Trek – DPA", tas bija pilotprojekts, kas vairāk domāts vietējam Latvijas tirgum un valsts mēroga sacensībām. Apskatījāmies to, kā tas notiek un kādā līmenī varam darboties. Sapratām, ka ir vērts šo nozari attīstīt vairāk, un vēlamies iekarot arī starptautiska mēroga sacensības. Mūsu misija ir ne tikai ņemt dalību pasaules vadošajās sacensībās, bet arī izvirzīt mērķi - 2016. gada Olimpiskās spēles Rio - kurās Latviju MTB XCO disciplīnā varētu pārstāvēt viens vai vairāki mūsu komandas braucēji. Ņemot vērā mūsu mērķus, esam noteikuši, ka "DPA" komandas virziens ir saistīts ar starptautiskajām sacensībām, lai iegūtu nepieciešamos atlases punktus uz Olimpiskajām spēlēm.

Kādā stadijā ir komandas izveide?
Šobrīd esam pašā sākuma posmā. Ir izvēlēti komandas braucēji, ar kuriem tiek intensīvi strādāts, lai pārliecinātos par viņu gatavību un saprastu to, kā darbosimies tālāk, lai iegūtu nepieciešamos atlases punktus. Tagad komandā ir testēšanas periods. Divas nedēļas sportisti bija Spānijā, tagad šeit pat Latvijā cenšamies noskaidrot viņu vājākās vietas un rast risinājumus. Spānijā mums palīdzēja konsultants no Somijas Jukka Vasteranta, kurš bija kā koordinators un sparinga partneris. Viņš diezgan daudz eksperimentēja ar pašiem riteņbraucējiem, lai saprastu, kādā līmenī viņi ir gatavi braukt. Drīzumā sasauksim preses konferenci, kurā jau varēsim prezentēt savus jaunos braucējus, sacensību kalendāru un tuvākos mērķus.

Uz ko likāt galvenos akcentus Spānijas nometnē?
Būtiskākais bija braucēju resursa noteikšana, lai saprastu to, pie kādām slodzēm viņi var pabraukt. Bija ātruma treniņi, kur viņi savā starpā sacentās, tāpat arī nobraucienu tehniski pareiza atstrādāšana un reakcijas spēju pārbaude. Tas viss bija ievads tam, ko plānojam darīt tālāk.

Kādi ir pirmie secinājumi pēc Spānijas?
Pirmā nometne parādīja to, ka, ņemot vērā Latvijas braucēju pieredzi, treniņu process un metodika nemaz tik daudz neatšķīrās no Somijas braucēja. Protams, jāņem vērā, ka Skandināvijas un citas Ziemeļvalstis, sezonai gatavojas krietni savādāk nekā dienvidnieki. Matīss Preimanis un Pēteris Janevics sevi pierādīja, kā savas jomas speciālisti nobraucienos, atstājot uz somu braucēju labu iespaidu. Kopumā var teikt, ka visi braucēji izrādīja sīvu konkurenci viens otram, arī Reinis Andrijanovs un Kristofers Rācenājs, kas dod cerības sagaidīt sezonā labus rezultātus, ņemot vērā, ka somu braucējs uz pasaules fonu ir vērā ņemams.

Cik viegli ir izvēlēties komandas sportistus no Latvijas braucējiem?
Tas, ko esam sapratuši, Latvijā kalnu divriteņu braucēju skaits ir ļoti liels, bet olimpiskajam MTB krosam der tikai retais. Lai šeit sekmīgi brauktu, ir jābūt ļoti plastiskam, un ar labām reakcijas, spēka, izturības un baiļu pārvarēšanas spējām. Katrā ziņā atlase nav pārāk grūta, jo tikai retais spēj pabraukt tehniskas XCO trases.

Kādā stadijā šobrīd ir darbs ar komandas treneru un apkalpojošā personāla komplektāciju?
No testēšanas perioda būs atkarīgs cik liels varētu būt mūsu komandas apkalpojošais personāls. Pagaidām es precīzu skaitu un vārdus nevaru nosaukt. Skaidrs ir tas, ka Spānijas nometne parādīja to, ka tehnika lūzt negaidīti strauji. Tas arī skars cilvēku skaitu, kāds būs nepieciešams servisa nodrošināšanai. Labākajā gadījumā darbosies mehāniķis, fizioterapeits, ārsts un, protams, paši braucēji. Pateicoties mūsu lielajam atbalstītājam "DPA", tiks nodrošināts arī sekmīgas sabiedriskās attiecības, ko arī varam pieskaitīt pie komandas apkalpojošo cilvēku skaita.

Tu minēji par somu konsultantu. Vai viņš varētu būt arī komandas treneris gaidāmajā sezonā?
Šo jautājumu mēs noteikti izskatīsim. Nometnē viņš parādīja ļoti labu sniegumu, kā arī deva daudz labus padomus un treniņu metodiku mūsu braucējiem. Tomēr šeit ir viena nianse: Viņš pats ir braucējs un konsultants. Tomēr, vai mēs viņu varētu arī pieņemt kā treneri, vēl nevaru teikt. Jāsaprot, ka soms pats centīsies tikt uz olimpiskajām spēlēm, tāpēc jāpaskatās nedaudz tālākā nākotnē, kur varbūt mūsu ceļi krustosies cīņā par olimpiskajām ceļazīmēm.

Cik daudz komandas sastāvā plānojat piesaistīt arī jaunos braucējus?
Šobrīd pirmais un galvenais uzdevums ir precīzi nospraust ceļu uz 2016. gada Olimpiskajām spēlēm, lai tur Latviju pārstāvētu viens vai divi mūsu komandas braucēji. Protams, atkarībā jau no rezultātiem un sponsoru atbalsta, dosim iespēju sevi pierādīt jaunajiem sportistiem, kuriem plānojam dot iespēju braukt MTB krosu, ne tikai šosejas riteņbraukšanas sacensības. Sportisti ir dažādi. Vieni grib braukt ilgi un daudz, bet citiem sirdij tuvākas ir salīdzinoši īsas, bet dinamiskas sacensības visu to garumā.

Zinot, ka Latvija nav kalnu zeme, kā treniņus ir paredzēts aizvadīt šeit?
Lai arī mums nav kalnu, tomēr ir vietas, kur var trenēties un gatavoties nopietnākām sacensībām. Te uzreiz jāmin Sigulda un Baldone, arī Garkalnes XCO trase, Talsu Kamparkalns. Visās šajās vietās, mēs varam atrast stāvākās nogāzes, kā arī papildināt trasi ar nepieciešamajām sekcijām, kādas ir pasaules kausu sacensībās. Pie šīm pieder akmeņlauku, paralēlās, lēcienu, nobrauciena sekcijas, kas ir ļoti simpātiskas skatītājiem un, protams, pašiem braucējiem. Viens no uzdevumiem, ir atrast vietu Latvijā, kur izveidot savu treniņu trasi, ieviešot arī visas minētās sekcijas.

Vai "DPA" komanda ir izveidojusi savu bāzes vietu?
Šobrīd esam vēl savas bāzes vietas meklējumos. Izvērtējam variantus, kur to varētu darīt. Es domāju, ka līdz preses konferencei arī varēsim paziņot par savu atrašanās vietu. Katrā ziņā, domājam par to, lai mūsu bāze būtu blakus šai te XCO trasei, par kuru domājam.

Sezonas laikā ilgi būsiet ārpus valsts. Vai bez jau minētās Latvijas bāzes, ko līdzīgu plānojat izveidot arī kur citur Eiropā?
Aktīvi tiek strādāts pie sacensību kalendāra. Mēģinām saprast to, uz kurām sacensībām liksim lielāko uzsvaru gaidāmajā sezonā. Ja daudz sanāks startēt Vācijā, Austrijā vai Francijā, tad noteikti tajā reģionā atradīsim MTB trasi ar pieņemamu reljefu. Protams, ilgstoši braukt vienā trasē nevar, tāpēc svarīgi atrast īsto apvidu, kur var pabraukt arī maratonus.

Vai plānots piedalīties arī Latvijas sacensībās?
Kas attiecās uz Latviju, primārais ir startēt Latvijas čempionātā XCO krosā, kur arī varēs iegūt ranga punktus. Tomēr kopumā lielu akcentu uz pašmāju sacensībām neliksim. Galvenais un primārais, kā jau minēju, būs starptautiskās sacensības. Pēc tam jau skatīsimies to, cik daudz mums paliks brīvas nedēļas nogales. Skaidrs, ka džekiem arī ir jāatjaunojas līdz nākamajiem mačiem. Latvijas maratonus un krosus izmantosim tad, ja būs vajadzīgi ātruma treniņi vai citi uzdevumi, ko būtu vēlams veikt līdz nākamajiem starptautiskajiem mačiem.

Kāda loma tiks pievērsti fiziskajiem treniņiem tuvākajā laikā?
Pirmo fiziskās sagatavotības ciklu mūsu braucēji izgāja oktobra vidū un novembrī. Tagad būs otrais cikls. Šādas pārbaudes parāda to, kuras muskuļu grupas ir jāattīsta vairāk, bet kuras vajadzētu trenēt mazāk. Bieži vien ir daudz liekie muskuļi, kurus cenšamies likvidēt. Saprotam, ka pareiza fiziskā sagatavošanās, mums palīdzēs būt labākiem uz sezonu. Šobrīd fiziskajai bāzei ir pat lielāka nozīme nekā pašai braukšanai. Sezonas laikā būtiski fizisko formu ietekmēt vairs nevarēs.

Kādi ir tavi paša galvenie uzdevumi šobrīd?
Šobrīd uzdevumu ir ļoti, ļoti daudz. Kamēr komanda vēl nav palaista, man jāsakārto visas nianses. Esam sastrādājuši darba grafiku, sākot no tehnikas, beidzot ar sponsoriem, servisu un citām lietām. Ziemas periodā jāmeklē slēpes, pavasarī jau jāorganizē pirmā nometne. Jāorganizē arī riteņu lietas, kas saistās ar tehnikas nodrošināšanu sportistiem. Varu teikt, ka mana misija ir komandas administrators.

Pastāsti par saviem pirmsākumiem riteņbraukšanā, kā menedžerim...
Sākums tam visam bija "Burusports" komanda, kas tika izveidota no esošajiem un bijušajiem slēpotājiem. Otrais solis bija "A2" vienība, kas tapa ar Siguldas pilsētas atbalstu. Izveidojām labu komandu, kas divus gadus pēc kārtas SEB MTB maratonā bija otrajā vietā. Šogad nāca jau nopietnāks projekts –"Trek – DPA" - kur izveidojām gan tautas, gan arī jau sporta klases komandas, kas nostartēja pietiekami sekmīgi, uzvarot tautas klasē un izcīnot trešo vietu SEB MTB maratona sporta klasē. Nolēmām neapstāties arī pēc šīs sezonas, tāpēc "DPA" komanda, ir nākamais solis. Tas ir liels izaicinājums un jaunas zināšanas man.

Kur Tu gūsti nepieciešamo pieredzi komandas menedžera darbam?
Pasaulē sporta komandas menedžera darbs īstenībā ir krietni šaurāks. Ir citas institūcijas, kas atbild katra par savu līniju. Par cik mēs esam pionieri, sākumā uz maniem pleciem iziet krietni vairāk darbu, nekā tas būs pēc tam. Pieredzes iegūšanā man ļoti palīdzējuši sociālie tīkli, kuros varu komunicēt ar cilvēkiem, ko esmu dzīvē redzējis tikai retu reizi. Vairākus esmu uzaicinājis "Facebook", tāpat aktīvi sekoju arī citu valstu MTB komandu menedžeriem "twitterī". Jau tagad ir izveidojusies laba sadarbība ar holandiešiem, somiem un kanādiešiem. Šo valstu menedžeri, treneri un braucēji, man palīdzējuši ar daudz vērtīgiem padomiem. Manā darbā ļoti svarīgas ir angļu un vācu valodu zināšanas, kā arī nebaidīšanās iet klāt un uzdot jautājumus.