Darbs vai atpūta: funkcionāri skaidro, ko darīja Rio

Pēc izraisītās ažiotāžas olimpiādes laikā, par ko parūpējās peldētāju saimniecības šefs Kaspars Pone, jautājums – pastāstiet, lūdzu, ko Jūs darījāt Rio? – dažiem lika sarosīties vai vismaz mainīt sēdēšanas pozu, pārnesot svaru no viena... Nu labi, iztiksim bez detaļām. Baidoties no provokācijas, kāds šo jautājumu uztvēra pārāk saasināti un izvēlējās klusēšanu, bet cits bija pārāk saguris no mājupceļa, tomēr no atbildēm kungi (un arī viena dāma) nevairījās. Jo tas taču ir tikai normāli, ka cilvēkam gribas uzzināt ne tikai par sportistu sasniegtajiem rezultātiem, bet arī par to, ko olimpiādē paveikuši sporta funkcionāri.

Aldons VRUBĻEVSKIS, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents

Lielākā daļa gaišā diennakts laika aizritēja apmeklējot Latvijas sportistu startus. Vēl precīzāk būtu teikt – lielākā daļa laika pagāja pārvietojoties no vieniem mačiem uz nākamajiem, jo gadījās, ka 20 kilometru brauciens prasīja divarpus stundas. Tāpat nācās iesaistīties dažādu organizatorisko jautājumu kārtošanā olimpiskajā ciematā. Bija arī tikšanās ar citu valstu olimpisko komiteju vadītājiem un sporta apģērbu ražotāju „4F” , ar ko mums ir noslēgts četrgades līgums. Viņi uz Rio līdzi bija atveduši auduma paraugus un skices 2018. gada ziemas olimpisko spēļu tērpiem. Tomēr vēlreiz uzvēršu, ka lielāko daļu laika pavadīju Latvijas sportistu sacensībās.

Einars FOGELIS, LOK viceprezidents

Būtībā katra diena bija kā pilna darbadiena – sākot no 7:30 līdz pat vēlam vakaram. Pamatā pildīju LOK funkcijas, kad klāt nebija Žoržs un Aldons. Piemēram, nācās krietni pastrādāt, lai sakārtotu formālo pusi pludmales volejbolā, taču šīs problēmas ar federāciju jau izrunājām un atrisinājām. Galvenie darbi bija saistīti ar organizatorisko pusi, loģistiku un formālo lietu kārtošanu. Tāpat visu laiku bija jābūt kontaktā ar sportistiem un treneriem, taču detaļās iedziļināties nevēlos. Laika atpūtai nebija nemaz. Par Rio izklaides vietām neko pastāstīt nevarēšu. Vienīgā izklaides iespēja, ko izmantoju – uzbraucu aplūkot slaveno Jēzus Kristus statuju.

Jānis MEŽECKIS, LOK viceprezidents

Mani uzaicināja kā LOK viceprezidentu. Līdz šim vasaras olimpiskajās spēlēs nekad nebiju bijis. Izmantoju LOK prezidenta akreditācijas karti, bet, kad Vrubļevska kungs atbrauca, devos atpakaļ uz Latviju. Kopumā Riodežaneiro pavadīju četras dienas, apmeklēju svarcelšanas, peldēšanas un pludmales volejbola sacensības, kuras nekad iepriekš klātienē nebiju vērojis.

Raimonds BERGMANIS, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs

Manos pienākumos ietilpa valsts pārstāvēšana, biju deleģēts no Ministru Kabineta. Kopā Riodežaneiro pavadīju piecas dienas un apmeklēju Latvijas sportistu sacensības. Nekādu citu pienākumu vai darbu man olimpiādē nebija.

Žoržs TIKMERS, Latvijas Olimpiskās delegācijas vadītājs

Andris LUPIKS un Raitis KESELIS, Latvijas Olimpiskās delegācijas vadītāja vietnieki

Delegācijas birojs olimpisko spēļu laikā ir multifunkcionāla organizatoriska vienība, kas pēc ierašanās norises vietā un telpu/aprīkojuma saņemšanas darbojas kā namu pārvalde, ceļojumu un loģistikas birojs, pasu galds, viesnīcas reģistratūra ar vieglu komandas psiholoģijas pieskaņu (kas kurā istabā dzīvo, kurš dzīvo kopā ar ko, kad jāparūpējas par istabu pilnīgu "pārklāšanu" mainoties iemītniekiem utt.), poliklīnikas reģistratūra, sporta informācijas galds, telpu dizaina birojs (cenšamies informatīvajās norādēs un telpu noformējumā izmantot komandas identitāti), ārējo sakaru birojs, diennakts dežurants (kāds vienmēr vai nu atrodas uz vietas komandas birojā - parasti aptuveni 12 stundas diennaktī - vai arī ir sasniedzams telefoniski un satiekams personiski piecu minūšu laikā cauru diennakti citās diennakts stundās.

Strikta specializācija un pienākumu sadale nepastāv, taču tradicionāli Žoržs vairāk veic vispārējo komandas darba uzraudzību un augstākā līmeņa saskari ar Organizācijas komiteju un citām institūcijām, kamēr Andra pārraudzībā vairāk ir komandas loģistika un sporta darbs, bet Raitis vairāk nodarbojas ar administratīvā atbalsta sniegšanu "darba" kontaktos ar visiem Organizācijas komitejas servisiem, akreditācijām, viesu pasēm un "namu pārvaldes" sadaļu. Pārējās lietas veicam kopīgi - tā, lai nekas nepaliktu nepadarīts un neviens nejustos neaprūpēts un neapmierināts.

Sacensības klātienē praktiski neapmeklējām. Iekšējā sacīkstē uzvarētājs bija Andris - viņa kontā trīs apmeklējumi (divreiz svarcelšana un vienreiz šosejas riteņbraukšana, aizbraucot noskatīties finišu), Raitis atpalika ar nulle apmeklējumiem, bet par Žoržu nav pārbaudītas informācijas.

Īss dienas X apraksts (bez specifikas un uzvārdiem, taču kopumā atbilstošs)

Kā noteikti pamanāms - laika posms, sākot ar brīdi, kad pamodušies sportisti un treneri izskatās salīdzinoši tukšs. Tā gluži nav - tas ir piepildīts ar vidēji reizi desmit minūtēs/pusstundā ienākošiem pieprasījumiem a la "manā istabā nestrādā pods", "kā nokļūt uz mana sporta veida treniņu vietu", "man gribas nokļūt vietā X", "man teica, ka kaut kur ir pieejama lieta Y, bet es nezinu nedz kur, nedz kā - ko man tagad darīt?", "Man pēc dušas ūdens neplūst projām", "man nav uzkopta istaba un arī atkritumus nenes prom jau otro dienu", "gribu tīrus dvieļus", "man kaut kas kasās kaklā", "es gribēju... nu... šito... es laikam vēlāk pienākšu...".

Tāpat ik pa brīdim iegriežas Organizācijas komitejas pārstāvji un servisa personāls ar "kur jums bij' tās problēmas" tipa jautājumiem. Aptuveni 10% gadījumu tiekam sajaukti ar Lietuvu, kura ir šajā pašā ēkā. Reizēm tādēļ salabojam kādu podu ārpus rindas.

Andris KALNIŅŠ, LOK Izpildkomitejas loceklis un Latvijas Olimpiešu sociālā fonda valdes loceklis

Mans galvenais uzdevums bija saistīts ar modernās pieccīņas sacensībām. Ņemot vērā, ka esmu zirgu eksperts, izvērtēju zirgu sagatavotību olimpiskajām spēlēm. Tāpat vēroju arī modernās pieccīņas paukošanas sacensības. Tajās trīs četrās dienās, ko pavadīju Rio, apmeklēju arī Latvijas vieglatlētu mačus un Anastasijas Grigorjevas cīņas. Vēroju mūsu sportistu startus, lai pēc tam objektīvāk varētu izvērtēt rezultātus un pieņem lēmumus.

Marita VILCIŅA, preses atašejs

Pa lielam mani pienākumi ir zināt visu, kas notiek mūsu komandā, tai skaitā, treniņu grafiku, sporta veida noteikumus, kas notiek tālāk, ja sportists uzvar vai zaudē. Pirmajā nedēļā ik vakaru saņēmu žurnālistu īsziņas ar vēlmi satikt vienu vai otru sportistu vai treneri. Pēc tam ar mediju vēlmi devos pie komandas, lai varētu dot atbildes žurnālistiem, kur un kurš ir gatavs runāt. Tāpat fotogrāfi vēlējās zināt, kuri sportisti dodas atbalstīts savējos sacensībās un kur viņi tribīnēs sēdēs. Arī rakstošie žurnālisti mēģināja izķert sportistus uz kādu interviju, ja tie devās atbalstīt savējos. Mēģināju sakoordinēt un palīdzēt. Turklāt parasti jau vēlas intervēt atsevišķi nevis visi vienā bariņā. Tad nu žonglēju starp mediju un sportistu/treneru vēlmēm un iespējām. Dienas pagāja saspringtā ritmā. Piemēram, 18. augustā no rīta devos uz Anastasijas Grigorjevas startu, tad no ciemata tālāk uz BMX sacensībām, no tām atpakaļ caur ciematu atkal uz Nastjas cīņu. Pēc tās atkal caur ciematu, paņemot līdz BMX puišus, uz Madaras Palameikas startu finālā. Drīzāk gan šī bija vairāk emocionāli smaga diena, jo neizdevās sagaidīt to, uz ko cerējām. Arī darbošanās mix zonā pēc sacensībām, ja sportists gatavs uzreiz runāt – viss labi, taču, ja nevēlas runāt (kas nav obligāts pienākums) – jānoreaģē un jāatrod vietā kāds cits, kas var sniegt kādu komentāru – treneris, tehniskais personāls utml.., bet ir reizes, kad nav neviena, kas gatavs runāt un tad lūkoju situāciju un mēģinu sarunāt komentāru citā dienā. Tā tas šoreiz bija ar Ostapenko. Ir jāpazīst sportists, treneris, jālasa viņu ķermeņa valoda, lai saprastu iet klāt un runāt vai labāk pagaidīt. Londonas olimpiādē bija vesela virkne atlētu, kas bija gatavi runāt tikai nākamajās dienās, nevis uzreiz pēc starta. Rio tādu bija mazāk.

Ansis DĀLE, Latvijas Zēģelētāju savienības prezidents

Galvenais mērķis – piedalīties – tika sasniegts ne bez federācijas atbalsta. Bijām sportistei nodrošinājuši trenera klātbūtni un sagatavošanās posmā piesaistījām arī citus trenerus. Rio notika arī tikšanās ar Starptautiskās burāšanas federācijas vadību, jo burāšana nebeidzas tikai ar olimpiskajām spēlēm. Sabiedrībā radies maldīgs priekšstats, ka federāciju vadītāji uz olimpiādi brauc atpūsties. Tā ir vieta, kur satiekas federāciju pārstāvji. Olimpisko spēļu laikā notiek daudz dažādu neformālu sarunu, kas palīdz sekot līdzi sporta veida tendencēm.

Dzintars URBANČIKS, Latvijas Cīņas federācijas prezidents

Ko gan sporta veida komandas vadītājs var darīt olimpiādē? Koordinēju savu sporta veidu. Protams, notiek arī dažādas sanāksmes ar citu valstu un starptautiskās federācijas pārstāvjiem. Par ko sanāksmēs tika lemts? Tā ir ļoti plaša tēma. Esmu tikko atlidojis, rīt (otrdien) mums būs valdes sēde, kurā atskatīsimies uz Rio paveikto. Manuprāt, šobrīd ir sacelta pārāk liela ažiotāža ne par ko.

Raimonds RUBLOVSKIS, Latvijas Džudo federācijas prezidents

Ņemot vērā, ka esmu arī Latvijas Sporta tuvcīņu Alianses (bokss, tekvondo, cīņa) vadītājs, apmeklēju arī šo sporta veidu sacensības un tikos ar federāciju pārstāvjiem. Šādas tikšanās dod daudz – tā ir iespēja ne tikai sekot līdzi šā brīža tendencēm sporta veidā, bet arī veidot personiskus kontaktus. Tie palīdz uz Latviju atvest liela mēroga sacensības, piemēram, Eiropas kausa posmu. Ja runājam tieši par džudo, tad Starptautiskā un Eiropas federācija realizē atbalsta programmas mazajām valstīm, palīdzot aizvadīt treniņnometnes kopā ar labākajiem sportistiem. Tās arī ir federācijas prezidenta funkcijas – piesaistīt finanšu resursus Latvijā un ārpus tās robežām. Ja nebrauksim un nerunāsim, tad neviens ar palīdzību neuzprasīsies.

Kaspars PONE, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents

Latvijā izveidojusies situācija, ka būt par federācijas prezidentu ir pazemojoši. Esmu runājis ar kolēģiem Eiropā, un šāda situācija citur nebūtu pieļaujama. Diemžēl sabiedrībā radies maldīgs priekšstats par federāciju vadītājiem. Lai gan tiek informēts par viņu algām, patiesībā šie cilvēki strādā kā brīvprātīgie un bieži vien iegulda arī savus līdzekļus, lai tikai sporta veids noturētu galvu virs ūdens, jo finanšu resursi tiek atvēlēti aptuveni desmitajai daļa no programmu īstenošanai nepieciešamā. Ir būtiski saprast, ka tieši pasaules čempionātos un olimpiādēs notiek nākamās četrgades plānošanas darbs, tiek spriests par attīstību nākamajā olimpiskajā ciklā. Bet katras valsts federācija ir atbildīga par sporta veida attīstību. Olimpisko spēļu laikā beidzas sadarbības līgumi ar sponsoriem. Mūsu rezultāti ir tādi, ka sponsoriem nav nekāda pamata turpināt sadarbību. Tieši tādēļ ir svarīgi būt klāt, nezaudēt kontaktus. Olimpiādē Starptautiskās peldēšanas federācijas (FINA) sesijas starp sacensībām notika katru dienu no rīta līdz pat vakaram, un tajās tika pieņemti būtiski lēmumi.

Igo JAPIŅŠ, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents

Svarīgs bija ielūgums uz oficiālo tikšanos ar citu valstu federāciju vadītājiem. Šādas tikšanās bija pat divas, bet man izdevās tikt uz vienu. Atzīšos, ka man ļoti vērtīgi bija klātienē redzēt BMX sacensības. Ja šosejas un treka riteņbraukšanu es pārzinu gana labi, tad BMX neesmu speciālists. Ja turpināšu pildīt federācijas prezidenta pienākumus, tad Rio redzētais man būs neatsverama pieredze. Apmeklēju visu riteņbraukšanas disciplīnu sacensības. Būtu bijis lieliski, ja būtu klāt, kad Māris Štrombergs izcīna trešo zelta medaļu, taču tam nebija lemts notikt. Parasti jau visi ir gudri un kāri uz mācīšanu, lai gan klātienē nav bijuši un redzējuši. Dabūju izbaudīt BMX spriedzes apstākļos, tagad vismaz man būs argumenti, lai iesaistītos diskusijās.

Guntis ZĀLĪTIS, Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents

Es tiešām šoreiz gribētu atturēties no komentāriem. Uzskatu, ka žurnālisti Riodežaneiro olimpisko spēļu laikā notikumus ir atspoguļojuši ļoti negatīvi. Manuprāt, vieglatlētikā Latvijas sportisti nostartēja labi, ne sliktāk kā Londonas olimpiādē. Savu klātbūtni olimpiskajās spēlēs es atsakos komentēt. Man jau bija pieredze, ka Latvijas Televīzijas sižetā no 15 minūšu intervijas tika izgriezts tikai viens negatīvs teikums, tādēļ šoreiz neko neatbildēšu.

Kārlis KRĒSLIŅŠ, Latvijas Šaušanas federācijas prezidents

Nekad iepriekš nekur nebiju braucis, taču šoreiz pēc otrā uzaicinājuma tomēr piekritu doties un to nenožēloju. Aizbraucu uz dažām dienām, noskatījos dažas sacensības un pēc olimpiādes noslēguma devos atpakaļ. Man bija interesanti būt kopā ar sportistiem, jo tas palīdz labāk saprast, kāpēc vienam vai otram kaut kas nesanāca. Tas noderēs, kad būs objektīvi jāizvērtē Latvijas sportistu sniegums. Kā cilvēkam ar militāro karjeru man bija interesanti klātienē pavērot arī drošības pasākumus. Apmeklēju tikai sacensības, pilsētā nebiju vispār un nekādās ekskursijās nedevos.

Andris FELDMANIS, Latvijas Modernās pieccīņas federācijas viceprezidents

Modernā pieccīņa nav no vieglākajiem sporta veidiem, jo ir ļoti būtiska tieši tehniskā puse. Tādēļ ir svarīgi, lai bez sportista un trenera būtu arī komandas vadītājs, jo trenerim maču laikā vienkārši nav laika. Varu minēt divus piemērus no Pekinas olimpiskajām spēlēm. Denisam Čerkovskim vajadzēja nomainīt zirgu un delegācijas vadītājs gāja pie sacensību komisāra rakstīt atteikumu no konkrētā zirga. Tikmēr Jeļenai Rubļevskai ieroča mēlīte pēc šaušanas neizturēja noteikumos atrunāto puskilogramu smago atsvariņu, lai gan pirms šaušanas viss bija kārtībā. Redzēju, ka vietējais tiesnesis atsvariņu nevis uzlika, bet viegli uzmeta, tādēļ rakstīju protestu. Tajā laikā jau ritēja paukošanas sacensības un trenerim fiziski nebūtu laika ar to nodarboties. Rio olimpiādes laikā bija arī divas Starptautiskās modernās pieccīņas organizētās vakariņas, kurās tika runāts par nākamo četrgadi. Novembrī gaidāmas prezidenta pārvēlēšanas, tādēļ līdz tam ir laiks sūtīt savus priekšlikumus noteikumu izmaiņām, kas būs spēkā līdz pat Tokijas olimpiādei.

Vienlaikus bija arī sporta veidu vadītāji, kuri neapmeklēja olimpiskās spēles. Latvijas volejbola dzīves vadītājs Atis Sausnītis uz grupas turnīra spēlēm pludmales volejbolā neaizbrauca ģimenes apstākļu dēļ, bet, kad jau bija sakravājis ceļasomu un posās uz lidostu, izrādījās, ka Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam turnīrs jau ir beidzies. Viņš gan piebilst, ka uzaicinājumu bija saņēmis no Starptautiskās Volejbola federācijas, tādēļ Latvijas delegāciju kuplāku tik un tā nepadarītu. Arī Latvijas Tenisa savienības prezidents Juris Savickis bija plānojis apmeklēt olimpiādi, taču reālā dzīve plānos ieviesa korekcijas, tādēļ šoreiz personisku iemeslu dēļ nācās palikt mājās.

Tikmēr Latvijas Kanoe federācijas ģenerālsekretāre Lelde Laure atzina, ka par iespēju apmeklēt olimpiādi tā īsti pat nav interesējusies, jo Aleksejs Rumjancevs un Dagnis Iļjins pie ceļazīmes tikuši teju pēdējā brīdi. „Turklāt daudz darba bija tepat, Latvijā – jāorganizē bērnu un jauniešu sacensības. Galvenais, ka uz Rio līdzi aizbrauca treneri. Mana klātbūtne jau tāpat neko nebūtu devusi…”