Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:102, Did:0, useCase: 0

Krievijas regbija savienība plāno naturalizēt 45 spēlētājus

Juris Miņins
Juris Miņins

Krievijas regbija savienība plāno naturalizēt 45 spēlētājus
Krievijas regbija izlases spēlētāji pēc pēdēja mača 2019. gada Pasaules kausa finālturnīrā
Foto: AFP/Scanpix

Krievijas regbija savienība ir paziņojusi, ka, lai uzlabotu valstsvienības sniegumu, tā plāno pievērsties spēlētāju naturalizācijai un uz šo brīdi izskata 45 regbistu piesaistīšanas iespējas.

Kā vietējiem medijiem uzsvēra Krievijas regbija savienības padomes priekšsēdētājs Kirils Jašenkovs, tad naturalizācija regbijā ir diezgan izplatīta prakse un ar to nodarbojas kā nominālā "otrā ešelona" valstu regbija savienības, tā arī vadošās izlases, ieskaitot Angliju vai Jaunzēlandi. Kā pozitīvo piemēru funkcionārs minēja Japānu, kura, palīdzot daudziem ārzemniekiem, pēdējos gados ir strauji pietuvojusies pasaules regbija elites izlasēm.

Tiek ziņots, ka iespējamo naturalizācijas kandidātu meklēšana un atlase notiek trijos virzienos – vispirms tiek meklēti regbisti ar krievu saknēm, kas spēlē vadošajās regbija valstīs, īpašu uzmanību pievēršot Gruzijai. Otrais virziens ir vietējā čempionātā spēlējošo ārzemnieku piesaiste izlasei, bet trešais – tiek meklēti pārsvarā dienvidu puslodes vadošo regbija nāciju jaunie talanti, kas vēl nav iespēlēti savu valstu nacionālajās izlasēs, lai piedāvātu viņiem pārstāvēt Krieviju.

Šobrīd Krievijas regbija savienība jau ir izveidojusi sarakstu ar tiem spēlētājiem, kas varētu pastiprināt izlasi un tikt naturalizēti, iekļaujot tajā 45 regbistus. Ar viņiem visiem notiek pārrunas, bet tie, kas būs izrādījuši interesi par šādu iespēju, tiks aicināti piedalīties izlases rudens treniņnometnē.

Starptautiskā regbija savienība, jeb "World Rugby", ir izstrādājusi salīdzinoši vienkāršus naturalizācijas nosacījumus, kas paredz, ka izlasē var spēlēt tie, kas dzimuši konkrētā valstī, viņu vecāki vai vecvecāki ir bijuši šīs valsts pilsoņi, viņi paši kopumā 10 gadus ir dzīvojuši šajā valstī (bez obligāta spēlēšanas nosacījuma) vai vismaz 3 gadus pēc kārtas ir dzīvojuši un spēlējuši konkrētajā valstī.

Tiesa, pats būtiskākais nosacījums ir tas, ka iepriekš visi naturalizācijas kandidāti nedrīkst būt iespēlēti citas valsts izlasē jebkādā no oficiālajiem "World Rugby" turnīriem.

2018. gadā tieši šo naturalizācijas nosacījumu neievērošanas dēļ trīs Eiropas izlases, Spānija, Beļģija un Rumānija, saņēma pamatīgus sodus no "World Rugby", kas spāņiem un rumāņiem liedza pacīnīties par iekļūšanu 2019. gada Pasaules kausā.

Jāpiebilst, ka Krievijas izlase ir Eiropas čempionāta (pēc spēka – otrais spēcīgākais izlašu turnīrs Eiropā) dalībniece un ir piedalījusies divos Pasaules kausa finālturnīros (2011. un 2019. gadā). Savukārt pēc relatīvi veiksmīgā 2019. gada PK, vietējā regbija savienība lieliem spēkiem mēģina attīstīt sporta viedu jaunā līmenī – izlase spēlē 2018. gada futbola PK finālturnīra vajadzībām būvētajos stadionos, ir izveidots un paplašināts profesionāls nacionālais čempionāts.

Atgādināsim, ka Krievijas čempionātā, Krasnojarskas "Enisey-STM" komandā, spēlē arī divi Latvijas regbisti – Uldis Saulīte un Jurijs Baranovs. Par viņiem abiem kā potenciālajiem Krievijas izlases spēlētājiem Krievijas regbija dzīves vadītājiem arī esot bijusi interese.

Izmantotie resursi:
https://www.sport-express.ru/