Anglis Maduka dziedāja Latvijas himnu: "Dzīvojot valstī, ir jāmāk tās valoda"

"Sniegums bija fantastisks. Bumbas apstrāde, tās ievadīšana spēlē bija lieliska, uzskatu, ka izdarījām spiedienu uz viņu cīņu. Tomēr rezultāta atšķirību izveidoja tas, ka nedarbojāmies pareizi pēc sākuma sitieniem - pretinieku astotais numurs paņēma bumbu, noskrēja 50 metrus, un viņi veica piezemējumu," Gerijs Vokers atgādināja, ka Latvija pirmajā puslaikā divus piezemējumus ielaida nepilnas minūtes laikā pēc sākuma sitiena izpildes. "Nepiekrītu apgalvojumam, ka pirmās desmit minūtes mūsu izpildījumā nebija labas. Vienkārši Zviedrija spēlēja ļoti labi."

"Mums jāturpina strādāt tāpat. Kad pacelies uz augstāku divīziju, kur visi pretinieki ir spēcīgāki, jārēķinās ar lielākiem ātrumiem. Tai pašai Ungārijai ir sešu gadu plāns, viņiem ir jauns stadions, viņiem ir labs nacionālais čempionāts. Tas pats jādara Latvijai," uzskata Vokers, kuram šī bija ceturtā spēle pie izlases stūres. "Esam aizvadījuši četras spēles, mainot stilu, kurā spēlējam. Cenšamies strādāt modernāk, un ceru, ka arvien modernāk mēģinās strādāt arī klubu treneri. Zinu, ka klubos jau tiek izmēģinātas sistēmas, kuras cenšamies īstenot arī nacionālajā izlasē - nedaudz vairāk kontrolēt bumbu, spēlēt nedaudz strukturētāk, lai spēlētāji zinātu, kur viņiem jāatrodas. Mums vienkārši jāturpina progresēt. Zviedrija šādā līmenī ir jau kādu laiku, viņi spēlēja fiziski, ar labu spēles struktūru, tomēr mēs to spējām izlīdzināt un vienīgā atšķirība gala rezultātā bija divas kļūdas pēc sākuma sitieniem. Nekad nebūs tā, ka visas 80 minūtes aizvadīsi perfekti, bet galvenais ir censties no pirmās līdz pēdējai sekundei."

Sestdien savas atvadu spēles izlasē aizvadīja kapteinis Ainārs Bērziņš, kuram šī bija 13. spēle valstsvienībā, un 46 gadus vecais Māris Robežnieks, kurš ar 62 dueļiem palika vien trīs spēļu attālumā no rekordista Jāņa Skujas. "Biju pārsteigts, ka Aināram ir tik maz spēļu izlasē. Varu pateikt vien to, ja es būtu bijis treneris iepriekšējos 12 gadus, viņam jau būtu 60-70 spēles. Aināra līdera vērtības ir nepārvērtējamas, viņš man ļoti palīdzējis. Tieši es viņam piešķīru kapteiņa apsēju, jo viņš ir izlases līderis. Savukārt Māris ir lielisks tehniskajā ziņā, joprojām viens no labākajiem cīņas spēlētājiem Latvijā."

"Feivors ir citādāks nekā Latvijas spēlētāji. Viņš ļoti labi pārzina spēli, ir spēlējis augstā līmenī, tāpēc izlasē, kuru pārstāv ar lielu lepnumu, viņš ienes kaut ko svaigu. Viņš zina moderno spēli," Vokers savukārt stāstīja par izlases debitantu Feivoru Maduku. Atlikušās divas spēles Latvija aizvadīs pavasarī, kad vispirms viesosies pie spēcīgās Čehijas, bet maija sākumā uzņems Luksemburgu. "Mums jācenšas iegūt kādus punktus pret Čehiju, bet pēc tam vajadzēs izcīnīt 4-5 punktus pret Luksemburgu. Turnīrs vēl nav beidzies. Šosezon cenšamies nostiprināties pirmajā divīzijā un mačā pret Zviedriju pierādījām, ka esam cienīga šī līmeņa komanda."

"Spēlē centāmies izpildīt visu, kas tika iestrādāts treniņos - gan ātrumu, gan pāreju. Domāju, ka nedaudz pietrūka Robija Davidsona veiksmes sitienos. Pirmo sodu, ko viņš sita, vējš aizpūta no turētāja. Tomēr, no otras puses skatoties, arī pretiniekiem visi sitieni nekrita iekšā. Žēl savu regbista karjeru noslēgt ar zaudējumu, bet tāda ir dzīve un spēle - kaut kad uzvari, kaut kad zaudē," saka Māris Robežnieks, kurš uzsver, ka viņa pašmērķis nebija sasniegt Latvijas izlases rekordu aizvadītajās spēlēs. "Jānis Skuja ir leģendārs spēlētājs - gods atrasties aiz viņa. Mana karjera bija 26 gadus gara. Trīs vai pat četrus gadus no tiem biju Sergeja Lisko palīgs, tur arī palika nenospēlētās spēles. Tiesa, tobrīd konkurence uz cīņas pozīciju bija daudz lielāka. Nokomplektēt labu pirmo līniju ir klasiskais trūkums visām izlasēm - tur jābūt arī zināmām auguma dotībām, psiholoģiskajai sagatavotībai, bet domāju, ka, ja mērķtiecīgi gatavo, to var sagatavot. Tomēr nepieciešams gatavot. Ja paskatāmies uz latviešu miesas uzbūvēm, mums ir jābūt labai cīņai, labai pirmajai līnijai." Zīmīgi, ka Robežnieks nav nemaz vecākais spēlētājs izlasē, jo joprojām karjeru plāno turpināt Guntis Cirša. "Gunča ir vēl vecāks par mani, bet tas, ko viņš rāda laukumā, ir fantastiska. Mums abiem ir 46 gadi, viņam pāris mēneši vairāk."

"Čehi ir mūsu grupas favorīti, pret viņiem būs ļoti grūti. Lai paliktu grupā tad mums izšķirošā spēle, visdrīzāk, būs cīņa pret Luksemburgu. Uzskatu, ka arvien vairāk jāiespēlē jaunie spēlētāji, kuri tad lēnā garā pieredzi iegūs," par izlases nākotni saka Robežnieks. "Varbūt dažreiz jāpaiet solīti atpakaļ, lai varētu spert divus uz priekšu. Ja godīgi, šobrīd mūsu līmenis tomēr ir grupu zemāk. Jā, varam spēlēt arī šajā grupā, bet tādā gadījumā, ja mums ir ideāls sagatavošanās cikls, pilna komplektācija un nav traumu."

"Domāju, ka spēlējām labi, bet nepaveicās, jo pieļāvām pāris kļūdas, kas maksāja uzvaru. Tomēr kopumā bijām lieliski, turējāmies pie spēles plāna, darījām to, ko nepieciešams darīt. Pretinieki ir laba komanda un par kļūdām mūs sodīja, tomēr uzskatu, ka kopumā bijām labāki. Domāju, ka spēlējām daudz labāk, viņi vienkārši labāk izmantoja savas iespējas," saka izlasē debitējušais Feivors Maduka, kurš savulaik pārstāvējis vairākas Anglijas jaunatnes izlases. "Es izbaudīju spēlēšanu Latvijas izlasē, mani komandā sagaidīja ļoti laipni, ceru, ka tikšu aicināts uz izlasi vēl. Pret Ungāriju diemžēl nevarēju palīdzēt traumas dēļ, bet pret Zviedriju biju gatavs."

Zīmīgi, ka šajā rudenī Maduku sākotnēji bija plānots piesaistīt kā izlases fizioterapeitu, tomēr Vokers izlēma viņu sūtīt laukumā. "Es studēju medicīnu. Sākotnējā ideja biju, ka palīdzēšu kā fizioterapeits, bet pēc laika treneris mani uzaicināja spēlēt, jo pēc starptautiskajiem noteikumiem kvalificējos spēlēšanai. Biju gatavs doties laukumā. Ja spēlētāji ir apmierināti, ka spēlēju, es to daru ar prieku."

Pirms spēles daudzi bija pārsteigti, ka Maduka dziedāja Latvijas himnu. "Jā, es dziedāju himnu. Kad pirms četriem ar pusi gadiem šeit ierados, mans draugs Emīls Balodis pateica, ka man viņa dēļ jāiemācās himna. Es to iemācījos. Uzskatu, ka mana latviešu valoda ir diezgan laba - man ikdienā jāstrādā ar latviešu pacientiem, man ir latviešu draugi, es spēlēju ar latviešiem. Ja dzīvo kādā valstī, tev ir jāmāk tās valoda - tas ir mazākais, ko vari izdarīt, lai cienītu valsti. Latviešu valoda ir grūta, bet es to mācos. Es būšu Latvijā vēl vismaz pusotru gadu, bet pēc tam redzēsim. Ja mani aicinās, neredzu iemeslu, kāpēc, lai nespēlētu izlasē arī pēc tam."

Izmantotie resursi:
Latvijas Regbija Federācija