Iecelnieks: "Lielākā spriedze bija kvalifikācijā un pret brazīliešiem"

Šodien divas pilnīgi pretējas spēles Kiprā padevās Kristapam Šmitam un Mihailam Samoilovam. Labi uzsākuši pusfināla maču pret 2014. gada pasaules čempioniem U-17 grupā un pagājušā gada Eiropas U-18 čempionāta Rīgā bronzas medaļniekiem šveiciešiem Florianu Brēeru un Īvu Hauseneru latvieši cīņu beidza bezcerīgi – 0:2 (20:22, 11:21). Savukārt mačā par 3. vietu pret pērnā gada Eiropas U-18 čempioniem francūžiem Timoteju Platru un Remi Basero puiši spēja atspēlēties pēc zaudēta pirmā seta un mīnusiem otrajā, uzvarot ar 2:1 (18:21, 21:17, 21:7).

Gan par šodienas cīņām, gan visu turnīru ko teikt bija puišu izlases trenerim Larnakā Laurim Iecelniekam, kurš, izrādās, ir pieņēmis drosmīgu lēmumu: “Šādus virknējumus izdomāju vien 10 dienas pirms izlases došanās uz čempionātu,” stāsta Iecelnieks. “Skatījos, kā viņi tur ņemas, un intuitīvi jutu, ka pāri jāpamaina. Tomēr puiši ir malači! Pusfinālā mačā pret Šveici, kad rezultāts bija 11:7 mūsu labā, puikas gan sevi jau ieraudzīja finālspēlē un sastinga. Pilnīgi nekas nesanāca. Turklāt tas bija pirmais mačs šādos apstākļos – pilnas tribīnes, atbildība, svarīgs turnīrs...

Pēc pusfināla veicām pārrunas, un pēdējā spēlē laukumā jau devās pilnīgi cita komanda. Spēles plāns paredzēja sākumā spēlēt uz mazo aizsargu (Platru. - D.Ā.), bet seta vidū pāriet uz servēšanu pa bloķētāju, kuram tādi pārsteigumi nepatīk. To bijām izpētījuši. Un mēs viņus salauzām!”

Jauniešu un junioru turnīros ne vienmēr augstāk izsētie dueti ir tie labākie. Piemēram, Kiprā ar mājinieku tiesībām pirmais numurs bija kipriešiem, bet tas augstas vietas izcīnīt nepalīdzēja. Grūtas cīņas bija ne tikai pēdējās divas. Turklāt kopā ar kvalifikācijas mačiem Kristaps ar Mišu aizvadīja 10 spēles. Tāpēc loģisks šķita jautājums par spēcīgākajiem pretiniekiem, ar ko Kiprā nācās tikties.

“Šajā turnīrā aizvadījām daudzas spēles, sākot jau ar divām kvalifikācijas turnīrā. Divas dienas vairāk +37 grādu karstumā – treniņi un divas spēles kvalifikācijā, kuras zaudējot, brauc mājās. Nezaudējām. Tieši šajās spēlēs un mačā pret brazīliešiem bija vislielākā spriedze, jo psiholoģiski ietekmēja tas uzraksts Brasil uz krūtīm. Tā bija ļoti saspringta spēle. Izpildījums neapmierināja, bet labi, ka izdevās vinnēt. Noticējām saviem spēkiem. Materiāls ir labs, un varbūt šiem puišiem tiks dota iespēja pārstāvēt Latviju arī augusta beigās Salonikos Eiropas U-22 čempionātā un krāt pieredzi.”

Jau šonakt pēc apbalvošanas ceremonijas Latvijas delegācija lidos mājās, bet turnīrā gan sievietēm, gan vīriešiem uzvarēja galvenie favorīti brazīlieši. Un, skatoties, kā bronzu izcīnīja amerikānietes Katrīna Plammere un Milica Mirkoviča, kuras pusfinālā krietni pastīvējās ar nākamajām čempionēm un mačā par trešo vietu sadzina zemē uzvarētāju tautietes Vitoriu de Souzu un Anu Karolīnu de Almeidu – 2:0 (21:10, 21:15), kā lai neatceras Tīnas Graudiņas un Paulas Nečiporukas zaudējumu amerikānietēm setu galotnēs ceturtdaļfinālā? Tad, iespējams, ka Latvijas medaļu skaits pasaules U-19 čempionātos pludmales volejbolā būtu ne tikai divkāršojies (vienīgo komplektu – bronzu – līdz šim pirms 12 gadiem izcīnīja... Jānis Šmēdiņš ar Ingaru Ivanovu), bet pat trīkāršojies.

volejbols.lv