LVF kopsapulce, slikta elpa un noķēzīts ancuks balles priekšvakarā

9. augusts ir zīmīgs datums Latvijas pludmales volejbolā. 2012. gada 9. augustā Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš izcīnīja olimpisko bronzu Londonā, bet trīs gadus vēlāk (atkal 9. augusts) Tīna Graudiņa un Paula Ņečiporuka tepat Rīgā tika pie zelta Eiropas U-18 čempionātā. Gan vienas, gan otras komandas panākumus kaldināt palīdzēja treneris Aigars Birzulis, kuram šie nebūt nav vienīgie panākumi Latvijas volejbolā. 2017. gada 9. augusts tikmēr ieies volejbola vēsturē ar vienu no visu laiku neprofesionālākajiem PR gājieniem Latvijas sportā, un atkal viens no galvenajiem varoņiem ir Birzulis un kāds… Ainārs Mežulis! Tas viss nedēļu līdz Eiropas čempionāta startam: LVF viceprezidents par "Major" posmu Jūrmalā un...

Slikta elpa…

Sliktu elpu var radīt dažādas veselības problēmas ar kuņģi, pārmērīga alkohola lietošana (un otrais rīts pēc tās) vai vienkārši kaut kas pateikts. Konkrētajā reizē runāsim par pēdējiem diviem gadījumiem.

Latvijas Volejbola federācijas (LVF) viceprezidenta Aināra Mežuļa izteikumi pašas Volejbola federācijas PR cilvēku sagatavotajā intervijā volejbola līdzjutēju vidū 9. augusta vakarā raisījusi smagas pārdomas un diskusijas, kā arī smaku gaisā, kas nāk no kādas mutes. Aprunājoties ar kolēģiem, neatminējām šāda līmeņa netīrās publisku veļas mazgāšanu. Ik pa laikam kādu domu graudu pāri lūpai savulaik dabūjis viens otrs kolorīts federācijas vai kāda kluba vadītājs, bet ko šādu atminēties tiešām nespējam… turklāt viss šis par olimpisko medaļnieku treneri. Katram no mums skapī ir skeleti, taču, vai tāpēc tos jāizliek (jāizņem) publiskai apskatei?

Nekādā gadījumā nevēlos nostāties trenera Birzuļa pusē, kurš pēc savu padoto Mārtiņa Pļaviņa un Haralda Regžas iekļūšanas Polijā notiekošā Pasaules kausa posma pusfinālā sāka cilāt glāzīti, turpinot to līdz pat otrās dienas rītam. Tas, ka trenerim ir problēmas ar grādīgo dzērienu lietošanu, kas ik pa laikam rada problēmas ne tikai viņam pašam, nebija noslēpums ne Pļaviņam, kurš pēdējos gados bija Birzuļa darba devējs un padotais vienlaicīgi, ne arī Latvijas volejbola sabiedrībai. 22. jūlija pievakarē Pļaviņa mērs bija pilns, un otrās dienas rītā, pēc konsultācijas ar sev tuviem cilvēkiem, viņš trenerim parādīja durvis. Tas notika ar vārdiem: “Man pietiek! Apnicis auklēties…” Abi izrunājās un sadarbība tika pārtraukta ļoti korektā veidā. Mārtiņš uzreiz stingri sev pieteica, ka uz āru visu šo informāciju nenesīs, jo tam nav nekādas jēgas.

Tikmēr centīgi par savu tēlu maģiskajā 9. augusta vakarā “parūpējās” LVF un tās viceprezidents Ainārs Mežulis. Brīdī, kad līdz Eiropas pludmales volejbola čempionāta startam Jūrmalā palikusi tieši nedēļa, viņš nekautrējās klaji iztirzāt trenera Birzuļa vājāko vietu. Sist gulošu, turklāt spert pa viņa vājāko vietu nav vīrieša cienīgi, bet bijušais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs, šobrīd Saeimas deputāts un LVF valdes loceklis (kopš 2015. gada) darīja tieši to. Kāda Mežuļa kungam vēl saistība ar volejbolu? Gandrīz nekāda. Zinātāji teica, ka laikā, kad Smiltenei bijusi sava Latvijas čempionāta volejbola komanda “Madara89/LU”, tai nekādā veidā nav palīdzējis. Un šāds cilvēks šobrīd ir tiesīgs izteikties par olimpisko medaļnieku treneri? Es laikam kaut ko nesaprotu. Jā, Mežulis pēdējos gados palīdzējis federācijai tikt pie tikai federācijas gaiteņos vien zināma apjoma sponsoru naudas, taču, cik man zināms, tas arī viss.

Paralēli visam šim dzirdamas runas, ka Ainārs Mežulis varētu kļūt par Ata Sausnīša aizstājēju LVF prezidenta amatā. Ja tā, tad pirmais nopietnais - publiskais viņa uznāciens ir pilnīga katastrofa.

Kas tiks lemts kopsapulcē?

Diezgan skaidri izgaismojas iemesls, kāpēc viss šis notiek tieši šobrīd. Jau labu brīdi par pamatīgu presingu esošajai LVF vadībai rūpējās kāda domu biedru apvienība ar nosaukuma “Es par volejbolu!”. Šīs biedrības līderu vidū ir arī treneris Birzulis, kurš vienmēr teicis, ko domā par LVF darbībām, un izņēmums nav arī šī reize. Kritika medijos LVF nekad nav patikusi, un šai sabiedrības daļai vienmēr bijis būtiski, ko par to domā citi. Pēdējais piliens ir “Es par volejbolu!” sasauktā kopsapulce. Kamēr vieni aktīvi aģitē biedrus piedalīties kopsapulcē, LVF ģenerālsekretārs Ainārs Dakša paralēli biedriem izsūtījusi informāciju, kurā iesaka viņiem neapmeklēt šo sapulci. Izvēle paliek katra paša rokās.

Stress LVF kabinetos Eiropas čempionāta pludmales volejbolā priekšvakarā ir milzīgs, tāpēc šīs viss šī brīža situācijai “pieber” papildu garšvielu.

Augstāk minētajā LVF biedru kopsapulcē plānots pārrunāt un apstiprināt volejbola nākotnes attīstības vīziju, mērķus un stratēģiju. Tiek plānotas arī nelielas statūtu izmaiņas, kas attiecās uz biedru statusu. “Es par volejbolu!” neslēpj, ka šobrīd biedru statuss ir neskaidrs. Biedru vidū ir vairāki juridiskie biedri, kuri nav saistīti ar sporta veidu. Tāpat biedru iesaiste un ietekme federācijas darbā ir stipri nosacīta, un pārlieku liela loma ir valdei, uzskata “Es par volejbolu” pārstāvji. Federācijas biedri šobrīd kopā sanāk tikai reizi divos gados, kas ir krietni par maz. Tādejādi pārlieku liela ietekme ir valdei, kura pieņem visus svarīgākos lēmumus, kas saistīti ar sporta veidu. Jaunnedēļ sasauktās kopsapulces uzdevums ir panākt lielāku biedru ietekmi uz šiem lēmumiem.

“Es par volejbolu!” pārstāvji precīzi pauž, ka gaidāmajai kopsapulcei ir juridisks spēks. To paredz gan federācijas statūti, gan Biedrību un nodibinājumu likums. Tādējādi šī nebūs vienkārša kafijas dzeršana starp Latvijas labāko duetu cīņām Jūrmalas smiltīs. Nekādu alternatīvu personāliju virzīšana federācijas vadības amatiem kopsapulcē gan apspriesta netikšot. Kuluāros gan dzirdēts, ka lēnām izkristalizējas arī potenciālie “Es par volejbolu!” prezidenta kandidāti, kā arī valdes sastāvs. Par to citā reizē…

Lai izdevies Eiropas čempionāts!