Birzulis: "Ceturtā vieta ir visbēdīgākā - to mēs negribam"

"Karjeras svarīgākā uzvara? Nedomāju. Karjera vēl turpinās un visas galvenās spēles mums vēl priekšā. Arī šajā turnīrā. Taču esam nonākuši tādā pašā situācijā kā pirms gada pasaules čempionātā, tikai tagad - vēl augstākas raudzes turnīrā," rezumēja Aigars Birzulis. Spēlē pavērsienu izdevies radīt ar taktikas maiņu. ""Mums ir divas taktiskās izstrādnes, kā varam spēlēt. Pirmajā setā Mārtiņam neaizgāja spēle no ceturtās zonas, amerikāņi ļoti labi tika galā, tāpēc uzreiz pamainījām spēles stilu, un tas nostrādāja. Īpaši spēles sākumā, arī vidudaļā nedaudz pietrūka rezultējošā uzbrukuma pēc labas aizsardzības - Mārtiņš cēla grūtas bumbas, taču nebija tik labas otrās piespēles. Taču puiši šos grūtos brīžus izturēja, paldies viņiem par to, un beigās viss sanāca okay!"

Jautāts par spēles plānu un amerikāņu vājajām vietām, uz kurām bija gatavots trieciens, treneris atzina, ka Mārtiņam un Jānim bijis uzdevums mēģināt provocēt pretiniekus uz kļūdām. "Staigājām no viena spēlētāja pie otra. Ļoti labi zinājām, ko katrs no viņiem var, un sapratām - ja spēsim viņus noķert uz neuzmanību, tad mums būs iespēja. Tā arī notika - atsevišķas serves viņi uzņēma ne tik labi un pēc tam, ceļot no dziļuma, mums uzreiz radās zināmas priekšrocības aizsardzībā. Ilgtermiņā tas attaisnojās." Interesanti, ka šoreiz talkā latviešiem nāca arī apstākļi, turklāt - neierastā veidā. "Labi, ka nācās spēlēt trešo setu un stipri satumsa - jau iepriekš bijām ievērojuši, ka pie šī apgaismojuma viņiem spēle vedas ne visai labi. Arī Romā, spēlējot pret Samoilovu un Sorokinu, viņiem šādos apstākļos klājās ļoti grūti. Nonākot līdz trešajam setam - tas mums bija pluss."

Rītvakar priekšā pusfināls - turnīrā būs palikušas tikai četras komandas, kas turpinās cīņu par trim medaļām. Viens būs liekais... "Šādā pasākumā ceturtā vieta ir visbēdīgākā - to mēs negribam," apliecināja treneris. Emociju pietikšot. "Ja paliksim uz tās pašas nots, uz kuras atrodamies patlaban, viss būs kārtībā. Tik nosvērti viņi [Mārtiņš un Jānis] nav spēlējuši sen. Tāpēc gribētos vēlēt veiksmi, lai mums būtu medaļa. Centīsimies nedomāt [par atbildību], jo mums galvenā spēle turnīrā bija iepriekšējā. Šī jau drīzāk bija kā bonuss, jo bija skaidrs, ka amerikāņiem vajag vairāk. Tā bija vienīgā ASV komanda, kas vēl bija palikusi šajā turnīrā, amerikāņiem jau bija nācies ciest no Latvijas komandas, līdz ar to - mums šajā situācijā bija vienkāršāk."

Rītdienas pretinieki - Emanuels un Alisons. "Ar šo komandu nekad neesam spēlējuši, tā ka būs atklātais mačs ar, pieļauju, interesantu rezultātu," daudznozīmīgi noteica Birzulis. "Zināju, ka viņiem ar poļiem būs ļoti grūta spēle. Pat prognozēju, ka poļi vinnēs, un viņi arī bija ļoti tuvu. Taču nenoticēja. Komandas līderis, mazais Fijaleks, kas vienmēr viņiem taisījis spēli, divreiz rupji kļūdījās, un tad jau brazīliešus apturēt bija grūti. Taču cepuri nost - poļi parādīja, ka arī brazīlieši nav neuzvarami. Mazām un tehniskām komandām, kāda esam arī mēs..."