Graudiņa: "Ja universitāte nenotiks, tad ar Nastju varēsim kārtīgi trenēties"

Kas ir tavas vājās un stiprās puses pludmales volejbolā? "Pilnīgi atklāti varu teikt, ka vājā puse ir tehnika - ir daži elementi, kurus varētu izpildīt daudz labāk nekā šobrīd. Bet tas, kas man palīdzējis tikt līdz tagadējam līmenim, ir manas fiziskās spējas - tīri vienkārši augstu lecu, ātri skrienu. Un laikam arī tas volejbola IQ, kas man ir diezgan augstā līmenī: spēja paredzēt un sajust, ko pretiniece darīs," sevi izvērtē mūsu sportiste.

Olimpisko spēļu kvalifikācijas dēļ Dienvidkalifornijas Universitātē paņēmi akadēmisko gadu. Sportistiem grafiks ir ļoti būtisks, jo tieši kādā konkrētā brīdī ir jāizšauj. Ko tas sportistam nozīmē, kad tādas sacensības pārceļ uz vēlāku laiku? "Tas ir šausmīgi," atzīst Tīna Graudiņa. "It īpaši tāpēc, ka lēmumi jāpieņem ļoti agri iepriekš. Par akadēmisko gadu vajadzēja izlemt jau pagājušajā gadā, bet tobrīd man nebija ne jausmas, vai vispār ir vērts mēģināt kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Nu re, kā sanāca [kvalificēties]. Diemžēl tagad man sanāk tukšais gads - ne skola, ne volejbols, bet nākamgad būs gan skola, gan volejbols."

Olimpiskās kvalifikācijas turnīra izšķirošā mača trešajā izveidojās visai bezcerīga situācija - 7:12. "Tā sajūta, kas man bija uz laukuma, kad Nastja sāk servēt savus apbrīnojamos eisus un tikām arvien tuvāk mūsu pretiniecēm... Tajā brīdī mani pārņēma tāds dīvains miers, skaidrība un tāds maņu asums visos virzienos. Iepriekš tāds miers man īsti nav bijis spēlēs, jo vienmēr pārāk labi apzinos apkārt notiekošo un ir bišķi tāds uztraukums. Taču tajā spēlē bija mazliet tāda ne jau pārdabiska sajūta, bet nu tā, ka tas bija citādāk, salīdzinot ar iepriekšējiem mačiem. Noteikti ceru, ka šādi momenti atkārtosies. Jo vairāk mēs trenēsimies un jo vairāk pašas sevi izpratīsim, jo vairāk spēsim atrast šo mieru, kas var palīdzēt nākotnē," atklāj pludmales volejbola spēlētāja.

Ja runājam par nākotni, kā tev tā rādās un ko gribētu? "Šajā laikā to vispār nevar pateikt. Ļoti gribētu, lai mana universitāte rudenī notiek un lai varu aizbraukt uz Losandželosu turpināt studijas. Ja nenotiks, tad nekas, tad es... No otras puses, tad būs ļoti labi, ka mēs ar Nastju varēsim kārtīgi trenēties," prāto Graudiņa, kurai universitātē vēl palikuši trīs semestri.

Vai tās olimpiskās spēles vispār notiks? "Nu cerams, ka notiks, es ļoti ceru."

Izmantotie resursi:
Latvijas Radio raidījums "Monopols"