TwitterCeturtā diena: Silovs pārspēj Rumbas, Bērziņa un Kaunistes sasniegumus
@MarisNoviks
Foto: Romāns Kokšarovs, f64
Otrdien, 13. februārī, Phjončhanā tika sadalīti astoņi medaļu komplekti. Itālija kļuva par desmito valsti, kura ieguvusi zelta godalgu. Ķīna un Šveice izcīnīja pa vienai sudraba medaļai katra.
Ātrais kopsavilkums
Četrās dienās izspēlēti 26 olimpiskie komplekti. Četras līderes – Vācija, Nīderlande, Norvēģija un Kanāda – sadalījušas 40 medaļas, kamēr visām pārējām valstīm kopā ir 38 medaļas. Pie godalgām tikušas 19 valstis. Otrdien pa vienai zelta medaļai ieguva Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Kanāda, ASV, Zviedrija, Austrija un Itālija.
Latvijas ātrslidošanas lielākie panākumi
Haralds Silovs izcīnīja Latvijai visu laiku augstāko vietu ātrslidošanā ziemas spēlēs, pārspējot Lāsmas Kaunistes, Alberta Rumbas un Alfona Bērziņa sasniegumus. Trīsdesmit vienu gadu vecais sportists 1500 metru distancē finišēja ceturtais aiz diviem Nīderlandes sportistiem un korejieša Min Seku Kima, kuram slidojumā zaudēja 0,32 sekundes.
Alberts Rumba (15.10.1892-10.07.1962) pirmajās ziemas spēlēs 1924. gadā Šamonī izcīnīja septīto vietu daudzcīņā. Divus gadus vēlāk viņš turpat finišēja piektais Eiropas čempionātā daudzcīņā, bet 1927. gadā Somijas pilsētā Tamperē ieņēma astoto vietu pasaules meistarsacīkstēs.
Par Rumbas ievērojamāko sekotāju kļuva Alfons Bērziņš (09.11.1916-18.12.1987). Divdesmit divus gadus vecais LU students 1939. gada 5. februārī ASK stadionā Rīgā kļuva par Eiropas meistaru daudzcīņā (500m+3000m+1500m+5000m).
Daudzcīņā piedalījās 26 dalībnieki no Latvijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Polijas, Austrijas, Igaunijas un Nīderlandes. Otro un trešo vietu izcīnīja norvēģu ātrslidotāji Čārlzs Matisens un Āge Johansens, bet nākamais pasaules meistars Birgers Vaseniuss finišēja ceturtais.
Divas nedēļas vēlāk, 18.-19. februārī, Somijas galvaspilsētā Helsinkos notika pasaules meistarsacīkstes. Bērziņš daudzcīņā (500m+5000m+1500m+10000m) izcīnīja ceturto vietu, četru disciplīnu summā piekāpjoties tikai mājiniekam Birgeram Vaseniusam. Sestais finišēja Pēteris Strods, septītais Aleksandrs Tabaks.
Bērziņa audzēkne Lāsma Kauniste 1969. gadā Francijas pilsētā Grenoblē kļuva par pasaules čempioni daudzcīņā. Vienu gadu ātrāk viņa turpat ziemas spēlēs izcīnīja piekto vietu 1500 metru distancē. Kauniste startēja zem Padomju Savienības karoga.
Alfons Bērziņš 1936. gada 13. februārī ziemas spēlēs Garmišpartenkirhenē 1500m veica 2:25.8 minūtēs, izcīnot 18. vietu. Haralds Silovs tieši 82 gadus vēlāk distanci veica par 40 sekundēm ātrāk – 1:45.25 minūtes un ceturtā vieta.
Amerikāņu pusaudži dominē latviešu sniega meistaru veidotajā trasē
ASV snovbordisti otrdien izcīnīja trešo zelta medaļu no trīs iespējamām. Septiņpadsmit gadus vecā korejiešu izcelsmes amerikāniete Kloja Kima bija pārliecinoši labākā rampā. Viņas tautiete Erjela Golda izrāva trešo vietu, bet ķīniete Liu Dzjaju sarūpēja savai valstij sudraba godalgu.
Amerikāņi bija labākie arī pirmajās divās sacensību dienās. Slopstaila disciplīnā vīriešiem triumfēja 17 gadus vecais un 165 centimetrus garais Redmonds Džerards, savukārt sievietēm pirmo vietu izcīnīja 27 gadus vecā un 160 centimetrus garā kaliforniete Džeimija Andersone.
Olimpiskā trase tika uzbūvēta “Baltic Snowpark Agency” meistaru Jāņa Jansona un Jāņa Daļecka vadībā. BSA darbojas no 2007. gada, bet, sākot no 2010. gada, sadarbībā ar “Schneestern” realizējusi 29 starptautiskos projektus.
Darbi: World Cup Slopestyle, X Games, Nine Knights, Nine Queens, Nike Chosen Sessions, Air&Style, Phjončhana 2018.
Vācija un Nīderlande turpina zelta sēriju
Vācija nosargāja pirmo vietu kopvērtējumā, pateicoties kamaniņu braucēju veikumam. Natālija Gaizenbergere visus četrus braucienus veica 0,3 sekunžu intervālā, summā finišējot pēc 3:05.232 minūtēm. Diana Aitberga ceturtajā braucienā pakāpās no ceturtās uz otro vietu – 3:05.599.
Nīderlande ierasti turpināja dominēt ātrslidošanā. Pasaules čempions Kjelds Nuis 1500 metros finišēja pēc 1:44.01 minūtes, tautieti Patriku Restu apsteidzot par 0,85 sekundēm. Vienas sekundes robežās iekļāvās arī mājinieks Min Seku Kims.
Slēpošanas lielvalsts godu sekmīgi aizstāvēja Norvēģija. Divdesmit vienu gadu vecais Juhanness Klēbu sprinta distanci veica 3:05.75 minūtēs, apsteidzot konkurentus no Itālijas un Krievijas. Sieviešu sacensībās ātrākā bija zviedru slēpotāja Stīna Nilsone – 3:03.84 minūtes.
Austrija zelta kolekciju divkāršoja kalnu slēpošanā. Marsels Hiršers uzrādīja labāko rezultātu Alpu kombinācijā – 2:06.52 minūtēs. Divdesmit astoņus gadus vecais austrietis nobraucienā ieņēma tikai 12. vietu (1:20.56), taču bija pārliecinoši ātrākais slalomā – 45.96 sekundes. Nākamajās divās vietās ierindojās Francijas kalnu slēpotāji.
Itālijai pirmo zelta medaļu sagādāja šorttrekiste Ariana Fontana, kura bija ātrākā 500 metru distancē – 42,569 sekudnes. Tuvākā sekotāja – korejiete Minčona Čoja – tika diskvalificēta, tādējādi sudrabs tika holandietei Jarai van Kerhofai. Bronza kanādietei Kimai Butēnai.
Ledus dižvalsts Kanāda nopelnīja vēsturisku zelta medaļu jaukto pāru sacensībās kērlingā. Kanādieši finālā ar 10-3 sakāva Šveici. Bronzas spēlē Olimpiskie sportisti no Krievijas pieveica Norvēģiju ar 8-4.
Kopvērtējums 13. februārī
| # | Valsts | Z | S | B | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Vācija | 5 | 2 | 2 | 9 |
| 2 | Nīderlande | 4 | 4 | 2 | 10 |
| 3 | Norvēģija | 3 | 5 | 3 | 11 |
| 4 | Kanāda | 3 | 4 | 3 | 10 |
| 5 | ASV | 3 | 1 | 2 | 6 |
| 6 | Francija | 2 | 1 | 2 | 5 |
| 7 | Zviedrija | 2 | 1 | 0 | 3 |
| 8 | Austrija | 2 | 0 | 0 | 2 |
| 9 | Itālija | 1 | 1 | 1 | 3 |
| 10 | Koreja | 1 | 0 | 1 | 2 |
| - | - | - | - | - | - |
| 11 | OS-Krievija | 0 | 1 | 4 | 5 |
| 12 | Japāna | 0 | 1 | 2 | 3 |
| 13 | Čehija | 0 | 1 | 1 | 2 |
| 14 | Austrālija | 0 | 1 | 0 | 1 |
| 15 | Ķīna | 0 | 1 | 0 | 1 |
| 16 | Šveice | 0 | 1 | 0 | 1 |
| 17 | Slovākija | 0 | 1 | 0 | 1 |
| - | - | - | - | - | - |
| 18 | Somija | 0 | 0 | 2 | 2 |
| 19 | Kazahstāna | 0 | 0 | 1 | 1 |
+4 [+] [-]
Tāpat kā mūsu šķēpraidis Švedrēvics Londonas OS 1948, uz kurām netika bēgļa statusa dēļ. Bet bija WL rezultāta turētājs.
+4 [+] [-]
1972. gadā Saporo viņa izcīnīja 8. vietu 1000 m, 21. vietu 1500 m un 500 m sportiste tika diskvalificēta. 1976. gadā Insbrukā Burka izcīnīja 4. vietu 1000 m, 8. vietu 3000 m, 9. vietu 1500 m un 11. vietu 500 m. 1980. gadā Leikpleisidā ieņēma 7. vietu 1000 m, 9. vietu 500 m, 10. vietu 1500 m un 12. vietu 3000 m.
-1 [+] [-]
Bet nav korekti salīdzināt 4. vietu olimpiskās spēlēs ar absolūto Eiropas vai pasaules čempiona titulu daudzcīņā, 4 distanču summā, kam kaut cik līdzvērtīgs būtu olimpiskā čempiona tituls!