Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource617 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource617), Fid:2889, Did:0, useCase: 0

Kamaniņu sports, skeletons un bobslejs - Latvijas olimpiskās medaļas

Kamaniņu sports, skeletons un bobslejs - Latvijas olimpiskās medaļas
Mārtiņš Rubenis
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
Phjončhana 2018, Phjončhana - Bobslejs (Vīrieši) Divnieki, 1. un 2. brauciens
1. Nico Walther 1:39.39  
4. Oskars Melbārdis +0.23  
6. Oskars Ķibermanis +0.39  
Phjončhana 2018, Phjončhana - Bobslejs (Vīrieši) Divnieki, 3. un 4. brauciens
1. Francesco Friedrich 3:16.86  
3. Oskars Melbārdis +0.05  
9. Oskars Ķibermanis +0.94  

Virkni medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs latvieši ar čempioniem Veru Zozuļu, Jāni Ķipuru un Vitāliju Samoilovu priekšgalā izcīnīja pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, taču tas notika PSRS izlases sastāvā. Savukārt pirmā medaļa neatkarīgas Latvijas sastāvā tika izcīnīta 2006. gada olimpiskajās spēlēs Turīnā. Šodien bobslejisti Oskars Melbārdis un Jānis Strenga, tiekot pie bronzas divniekos, dāvāja neatkarīgajai Latvijai astoto(?) medaļu tās vēsturē.

2006. gada 12. februāris. Mārtiņš Rubenis. Bronza.
Pirmo medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs neatkarīgas Latvijas vēsturē izcīnīja kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis, kurš Čezānas trasē piedalījās savās trešajās olimpiskajās spēlēs. Pēc pirmā brauciena 28 gadus vecais latvietis bija piektajā vietā, par 0,057 sekundēm atpaliekot no trešajā pozīcijā esošā vācu veterāna Georga Hakla, kuram tobrīd bija nepilni 40 gadi. Taču Rubenis pakāpeniski uzlaboja savu sniegumu – ceturtā vieta otrajā braucienā, kas ļāva pakāpties uz ceturto vietu arī kopvērtējumā, apsteidzot Haklu, bet trešā vieta trešajā braucienā viņam palīdzēja apsteigt arī amerikāni Toniju Benšūfu. Izšķirošajā braucienā jau otrais ātrākais laiks, un 0,068 sekunžu pārsvars pār amerikāni tika palielināts līdz 0,153 sekundēm. Līderi Armīns Cegelers un Alberts Demčenko bija pārāk tālu, lai viņu mieru patraucētu.

VSportistsValstsSummā
1.A. CegelersItālija3:26.088
2.A. DemčenkoKrievija+0.110
3.M. RubenisLatvija+0.357
4.T. BenšūfsASV+0.510

2010. gada 17. februāris. Sudrabs. Andris un Juris Šici.
Arī otro olimpisko medaļu Latvija ieguva kamaniņu sportā. Šoreiz tās bija divnieku sacensības, kurās nepilnus 27 gadus vecie brāļi Andris un Juris Šici kļuva par vicečempioniem. Pēc pirmā brauciena viņi no Turīnas olimpiskajiem čempioniem Andrēasa un Volfganga Lingeriem, arī brāļiem, atpalika par 0,088 sekundēm. Otrajā braucienā austrieši pārsvaru trīskāršoja un tronī kāpa arī Vankūverā, bet Šici, kuri bija labi braukuši jau treniņos, nosargāja sudrabu.

VSportistiValstsSummā
1.A. Lingers/V. LingersAustrija1:22.705
2.A. Šics/J. ŠicsLatvija+0.264
3.P. Laitners/A. RešsVācija+0.335
4.K. Oberštolcs/P. GrūbersItālija+0.407

2010. gada 19. februāris. Sudrabs. Martins Dukurs.
Tieši 2009./10.g. sezona bija pirmā, kurā Martins Dukurs triumfēja Pasaules kausa kopvērtējumā, un daudzi viņu uzskatīja ne tikai par Latvijas medaļu cerību, bet arī cerību uz augstākā kaluma godalgu. Tobrīd nepilnus 26 gadus vecais skeletonists sāka lieliski – pārliecinoša pirmā vieta 0,28 sekundes priekšā tuvākajam sekotājam Džonam Montgomerijam. Mājiniekam, kurš ārdījās oficiālajos treniņbraucienos, uzvarot visos sešos, taču, ņemot vērā favorītu piesardzību un nevēlēšanos demonstrēt maksimumu, šie rezultāti vēl netika uztverti kā brīdinājuma zvans.

Martins saglabāja līderpozīcijas gan pēc otrā, gan trešā brauciena. Lai arī starpība ruka – līdz 0,26 un 0,18 sekundēm -, pārsvars tik un tā bija solīds, turklāt mežonīgā starta īpašnieks Aleksandrs Tretjakovs no nopietnas cīņas par zeltu izstājās jau pēc otrā brauciena. Tomēr svētki izpalika – Martins pēdējā braucienā kanādietim zaudēja sekundes ceturtdaļu. Divējādas sajūtas arī Tomasam Dukuram, kura rezultāti pēc astotās vietas pirmajā braucienā krietni progresēja, taču viņš palika pirmais aiz strīpas.

VSportistsValstsSummā
1.Dž. MontgomerijsKanāda3:29.73
2.M. DukursLatvija+0.07
3.A. TretjakovsKrievija+1.02
4.T. DukursLatvija+1.40

2014. gada 12. februāris. Bronza. Andris un Juris Šici.
Pēc pirmā brauciena brāļi Šici bija piektie, taču rezultāti bija pietiekami blīvi. Goda pjedestāls bija nepilnas desmitdaļas, bet otrā vieta – nepilnu divu desmitdaļu attālumā. Atrāvušies bija vien vācieši Tobiass Vendlers un Tobiass Ārlts, kuri divkārtējos čempionus Lingerus apsteidza par vairāk nekā trim desmitdaļām. Otrajā braucienā Šici apsteidza gan kanādiešus Tristenu Vokeru un Džastinu Snitu, kuri pieļāva vairākas kļūdas, bet pavisam katastrofālu braucienu veica trešajā vietā esošie austrieši Pēters Pencs un Georgs Fišlers, kuri nolidoja uz pēdējo pozīciju. Lingeri gan pārliecinoši nosargāja sudrabu, taču bronza Šiciem bija kabatā.

VSportistiValstsSummā
1.T. Vendls/T. ĀrltsVācija1:38.933
2.A. Lingers/V. LingersAustrija+0.522
3.A. Šics/J. ŠicsLatvija+0.857
4.T. Vokers/Dž. SnitsKanāda+0.907

2014. gada 13. februāris. Bronza. Kamaniņu komanda.
Dienu vēlāk bronza tika izcīnīta arī kamaniņu stafetē. Elīza Tīruma, veikusi labu braucienu, starp dāmām bija piektā ātrākā, Mārtiņš Rubenis uzrādīja ceturto laiku, bet ar brāļu Šicu ceturto laiku divniekos bija gana, lai summā izcīnītu trešo vietu un cīņā par bronzu par vienu desmitdaļu apsteigtu kanādiešus. Pēc trīsarpus gadiem dopinga skandālā diskvalificēti tika gan Tatjana Ivanova, gan Alberts Demčenko, Latviju pēkšņi izvirzot sudraba pozīcijās, taču šā gada februārī viņu apelācija tika apmierināta, bet rezultāti – atjaunoti. Latvijas sportistiem tomēr bronza.

VSportistiValstsSummā
1.Gaizenbergere/Lohs/Vendls/ĀrltsVācija2:45.649
2.Ivanova/Demčenko/Deņisjovs/AntonovsKrievija+1:030
3.Tīruma/Rubenis/A.Šics/J.ŠicsLatvija+1.646
4.Gafs/Ednijs/Vokers/SnitsKanāda+1.746

2014. gada 15. februāris. Sudrabs. Martins Dukurs.
Esat dzirdējuši par tādu teicienu kā Déjà vu? Latvijas skeletona sabiedrība diemžēl noteikti. Atkal cerības uz zeltu, taču atkal kāju priekšā aizlika mājinieks. Un vecākais brālis atkal palika uzreiz aiz goda pjedestāla. Šoreiz sižets gan vairs nebija tik sirdi plosošs – Tretjakovs jau pēc pirmā brauciena Martinu apsteidza par 0,23 sekundēm, bet pēc pirmās dienas sportistus šķīra jau vairāk nekā pussekunde. Trešajā vietā esošais amerikānis Džons Deilijs latviešu skeletonistam zaudēja pat vairāk nekā sekundi. Tikmēr Tomass atkal rāpās augšup kopvērtējumā, beigās no goda pjedestāla atpaliekot 0,32 sekundes. Olimpisko čempionu Tretjakovu 2017. gadā diskvalificēja, tobrīd brāļiem Dukuriem teorētiski ļaujot tikt pie zelta un bronzas, bet šā gada februārī arī Tretjakova apelācija tika apmierināta un izcīnītā vieta – atjaunota.

VSportistsValstsSummā
1.A. TretjakovsKrievija3:44.29
2.M. DukursLatvija+0.81
3.M. EntuānsASV+2.97
4.T. DukursLatvija+3.29

2014. gada 23. februāris. Sudrabs(?). Melbārža četrinieks.
Sočos kārta beidzot nāca arī bobslejam. Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu pēc pirmā brauciena bija vien piektie, Stīvena Holkomba, nu jau nelaiķa, ekipāžai zaudējot 0,28 sekundes, taču otrajā braucienā ar labāko startu un labu braukšanu izdevās pacelties jau uz otro pozīciju. Līderos nu bija Aleksandrs Zubkovs ar partneriem, kuri latviešus apsteidza par nieka četrām simtdaļām. Trešajā braucienā starpība pieauga līdz 0,17 sekundēm, bet arī trešajā vietā esošais Holkombs bija tālu – vēl 0,28 sekundes, un latvieši nosargāja sudrabu. Dopinga skandāla dēļ Zubkova ekipāža gan tika diskvalificēta. Zubkova stūmējiem Dmitrijam Truņenkovam un Aleksejam Negodailo diskvalifikācijas vēlāk tika atceltas, taču pašam Zubkovam un vēl vienam stūmējam Aleksejam Vojevodam – vien daļēji. Līdz ar to ekipāžas diskvalifikācija paliek spēkā, un Melbārdim ar stūmējiem teorētiski pienākas pat zelts. Un Melbārža un Dreiškena divniekam - teorētiski bronza Soču divniekos, jo diskvalifikācija piemērota arī Aleksandra Kasjanova ekipāžai. Pagaidām gan vēl arvien tikai teorētiski.

VEkipāžaValstsLaiks
DSQZubkovs/Truņenkovs/Negodailo/VojevodaKrievija3:40.60
2.Melbārdis/Vilkaste/Dreiškens/StrengaLatvija+0.09
3.Holkombs/Lengtons/Tomasevičs/FogtsASV+0.39
DSQKasjanovs/Belugins/Huzins/PuškarjovsKrievija+0.42

2018. gada 19. februāris. Bronza. Melbārdis un Strenga.
Neilgi pirms sacensībām tomēr izšķīries kā stūmēju ekipāžā ņemt Jāni Strengu, nevis karognesēju Daumantu Dreiškenu, Melbārdis ar komandas biedru pēc pirmā brauciena bija sacensību vadībā. Par divām simtdaļām atpalika kanādieši Džastins Kripss un Aleksandrs Kopačs, taču pēc otrā brauciena viņi jau bija līderi, bet Melbārdis ar Strengu izslīdēja no labāko trijnieka – ceturtā vieta 0,23 sekundes aiz kanādiešiem. Šajā vietā viņi atradās arī pirms izšķirošā brauciena, bet atstatums starp sportistiem vairs bija pavisam neliels – 0,12 sekundes līdz līderiem un divreiz mazāk līdz otrajai vietai. Pēdējā braucienā izdevās apsteigt vāciešus Niko Valteru un Kristianu Pozeru un izcīnīt bronzu.

VSportistsValstsSummā
1.Kripss/KopačsKanāda3:16.86
Frīdrihs/MargissVācija
3.Melbārdis/StrengaLatvija+0.05
4.Valters/PozersVācija+0.20

  +1 [+] [-]

, 2018-02-19 18:02, pirms 10 mēnešiem
vajag visu naud grūzt renē , šortrekā!

     [+] [-]

, 2018-02-19 18:03, pirms 10 mēnešiem
comon88 rakstīja: vajag visu naud grūzt renē , šortrekā!
Ātrslidošanā.

  +3 [+] [-]

, 2018-02-19 18:08, pirms 10 mēnešiem
Kērlings un tramplīnlēkšana (Baiļos jāatjauno trase

  +2 [+] [-]

, 2018-02-19 18:12, pirms 10 mēnešiem
austrumnieks rakstīja: Ātrslidošanā.
bez Silova tur neviens nav

  +7 [+] [-]

, 2018-02-19 19:58, pirms 10 mēnešiem
Šis raksts pierāda kāpēc Siguldas trase Latvijai ir vajadzīga un to NEVAJAG klapēt ciet, kā te daudzi čīkst. Medaļas nāk tikai no renes, bez Siguldas tas neizdotos.
Tieši sejā visiem tiem, kas ir pret Siguldas trasi.

  +1 [+] [-]

, 2018-02-19 20:47, pirms 10 mēnešiem
Neliela neprecizitāte. Kamaiņu komandai arī 2014.gadā

     [+] [-]

, 2018-02-19 20:49, pirms 10 mēnešiem
kristaps_markovs_10208518599538678 rakstīja: Neliela neprecizitāte. Kamaiņu komandai arī 2014.gadā
Paldies.

     [+] [-]

, 2018-02-19 21:59, pirms 10 mēnešiem
Bowijs rakstīja: Šis raksts pierāda kāpēc Siguldas trase Latvijai ir vajadzīga un to NEVAJAG klapēt ciet, kā te daudzi čīkst. Medaļas nāk tikai no renes, bez Siguldas tas neizdotos.
Tieši sejā visiem tiem, kas ir pret Siguldas trasi.
Saprotu, ka šodien par to runāt ir nepieklājīgi, bet 2018. gada OS bija izgāšanās gan kamaniņām, gan skeletonam. Vienīgie, kas parādīja to ko no viņiem daudzi gaidīja un cerēja ieraudzīt, bija bobslejisti.

Savukārt uzturēt trasi ir ļoti dārgi. Ja katru gadu valsts tai piešķir ap miljonu, tad ir jāsaprot, ka tas nav lēti. Papildus tam ir gan federāciju finansēšana (jā, varbūt, ne pilnīga, bet nauda no budžeta tāpat tiek piešķirta).

Siguldas trase var palikt, neviens to jaukt nost netaisās, bet ir jāsaprot, ka šāda objekta esamība valstī PIEPRASA, lai būtu rezultāti. Kā ir pašlaik? Kad ir, bet kad arī nav, kā šajā olimpiādē. Vienīgo medaļu (medaļas?) izcīnīs bobslejisti, kuriem īsti šī Siguldas trase nemaz nav derīga (četriniekiem).

Turklāt, skaitot medaļas, paskatieties kāda ir konkurence. Pasaulē vispār tik 11 valstīm ir trases un Ķīna kļūs par 12. Kā rāda Dukuru konkurentu piemērs, pa 4-8 gadiem faktiski no nulles var sagatavot sportistu, kurš konkrētā startā bez variantiem ieliek iekšā čempionu čempionam.

Siguldas trase, viennozīmīgi ir pluss, taču savā latviešu naivumā un pazemībā mēs priecājamies par mazumu, lai gan varētu būt daudz labāk.

     [+] [-]

, 2018-02-19 22:11, pirms 10 mēnešiem
Paldies par emocijām!☺
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  -1 [+] [-]

, 2018-02-20 10:22, pirms 10 mēnešiem
Par Siguldu skaidrs, priecē, ka šitā rene katrā olimpiādē (12 gadus) dod OS medaļas, nauda Siguldai jādod, jo citos sportos ir tikai atsevišķas zvaigznītes (un tikai), kamanās radikāli jāpatīra sastāvs (paldies IK, OG/PK, EC), jāpaskatās, kas būs ar skeletona veco gvardi, bet viennozīmīgi ( (bobslejā ir sistēma, kura efektīvi strādā) jāsāk gatavot reālus cīnītājus Pekinai jau tūlīt, nevis šķiest naudu uz sportiem, kuros nav variantu. Skumji skan Lielā Oša teiktais, ka katru gadu jācīnās un jāizpilda normatīvi finansējuma saņemšanai, jā, ok, būs LOV olimpiskās A un B stipendijas, bet reālo naudu iedos tikai GADU pirms olimpiādes, nu tad cīnaties, bobslejs paspēja šo naudu pārvērst pjedestālā, bet pārējie??

     [+] [-]

, 2018-02-20 11:18, pirms 10 mēnešiem
a kad viņiem tās Soču medaļas atdos?

  +1 [+] [-]

, 2018-02-20 22:59, pirms 10 mēnešiem
Komentāros neviens par to nerunā, bet jāatceras arī fakts, ka kamaniņās vēl joprojām netiek izmantots vienāds slieču materiāls, kā tas ir skeletonā un bobslejā, kā rezultātā mūsu konkurētspēja šajos sporta veidos ir pieaugusi ievērojami. Tāpēc īsti pareizi nav šādi salīdzināt šos sporta veidus, par ko liecina Vācijas dominance kamaniņu sportā n-to gadu garumā. Tāpat viena vai divu olimpisko ciklu laikā nevar sagatavot top klases kamaniņbraucēju, savukārt bobslejā, skeletonā kā rāda prakse, tas ir iespējams.
serafims rakstīja: Par Siguldu skaidrs, priecē, ka šitā rene katrā olimpiādē (12 gadus) dod OS medaļas, nauda Siguldai jādod, jo citos sportos ir tikai atsevišķas zvaigznītes (un tikai), kamanās radikāli jāpatīra sastāvs (paldies IK, OG/PK, EC), jāpaskatās, kas būs ar skeletona veco gvardi, bet viennozīmīgi ( (bobslejā ir sistēma, kura efektīvi strādā) jāsāk gatavot reālus cīnītājus Pekinai jau tūlīt, nevis šķiest naudu uz sportiem, kuros nav variantu. Skumji skan Lielā Oša teiktais, ka katru gadu jācīnās un jāizpilda normatīvi finansējuma saņemšanai, jā, ok, būs LOV olimpiskās A un B stipendijas, bet reālo naudu iedos tikai GADU pirms olimpiādes, nu tad cīnaties, bobslejs paspēja šo naudu pārvērst pjedestālā, bet pārējie??

     [+] [-]

, 2018-02-22 10:11, pirms 10 mēnešiem
mammas rakstīja: Komentāros neviens par to nerunā, bet jāatceras arī fakts, ka kamaniņās vēl joprojām netiek izmantots vienāds slieču materiāls, kā tas ir skeletonā un bobslejā, kā rezultātā mūsu konkurētspēja šajos sporta veidos ir pieaugusi ievērojami. Tāpēc īsti pareizi nav šādi salīdzināt šos sporta veidus, par ko liecina Vācijas dominance kamaniņu sportā n-to gadu garumā. Tāpat viena vai divu olimpisko ciklu laikā nevar sagatavot top klases kamaniņbraucēju, savukārt bobslejā, skeletonā kā rāda prakse, tas ir iespējams.
piekrītu par OS komandas sagatavošanas termiņiem, bet nav jau jāsāk no nulles, ir taču nosacīti - otrais ešalons, kurš strādā ar mazāku finansiālu atbalstu, ja "aizgājēju" finanses pārceltu uz viņiem, rezultātam jābūt un jauna komanda veidotos jau uz Pekinu