Priedulēna: "Pirmajās divās treniņu dienās jau biju nokārusi degunu"

Vasarā pēc ceļgala krustenisko saišu traumas Leldes dalība olimpiskajās spēlēs bija zem lielas jautājuma zīmes, tomēr tagad, esot Phjončhanā, viņa atzīst, ka par to šobrīd nedomā. "Koncentrējos trasei, kas bijis - bijis. Pēc tam varēšu domāt par to, kā viss noticis. Tfu, tfu, tfu... Celis netraucē, viss ir kārtībā."

"Šodien jau bija kaut kas līdzīgs braucienam. Ja iepriekšējās divas dienas bija galīgi garām, tad šodien jau bija tuvāk," stāsta Priedulēna. "Tagad labāk sanāk izbraukt otro virāžu. Pirms tam ar to bija problēmas, kas radīja problēmas izbraukt visu trases augšdaļu.Tur sanāca pazaudēt ļoti daudz laika un ātruma. Atliek vēl piestrādāt pie devītās virāžas. Ja sanāks četri labi braucieni, tad var būt arī labs rezultāts."

Priedulēna pirmdienas pirmajā treniņbraucienā ierindojās 13.vietā (10. labākais starta laiks, trases vidusdaļā 4.vieta), bet otrajā braucienā sasniedza 8. labāko rezultātu (14. labākais starta laiks, pēdējā kontrolatzīmē pirms finiša 5.vieta).

"Ja būs stabilāki braucieni, tad varēšu labāk izvērtēt trasi, bet līdz šim bija daudz problēmu, kas liedza saprast, vai mainījusies trase vai es pati. Notiek darbs ar video, ar tehniku, runājos ar brāļiem [Dukuriem]. Ar slidām pagaidām vēl meklējos, taču šādā laikā ir grūti eksperimentēt, jo visas slidas šim laikam ir diezgan neasas. Šodien uzlikām niknākas, asākas."

"Līdz šim neesmu bijusi draudzīgās attiecībās ar šo trasi. Rudenī šeit ieplēsu locītavas kaulu. Nevarētu teikt, ka man šajā trasē būtu bijis kaut viens tiešām labs brauciens," piebilst Priedulēna. "Pirmajās dienās jau biju nokārusi degunu, likās, ka galīgi nekas neiet. Šodien jau iepriecināja gan līnijas, gan arī laiki, kas ir tuvāki labākajām meitenēm. Ja iepriekš zaudēju divas sekundes, tad šodien jau bija labāk."