Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2889, Did:0, useCase: 3

Autors: Rolands Norietis

Līdzjutēja dienasgrāmata: Neieplānotais gājiens uz atklāšanu

Līdzjutēja dienasgrāmata: Neieplānotais gājiens uz atklāšanu
Kopā ar korejiešu brīvpratīgo
Foto: Rolands Norietis

Phjončhanas olimpiāde ir pirmās ziemas spēles Dienvidkorejas teritorijā un pirmās, kuras apmeklēju klātienē. Turpmāko nedēļu laikā pastāstīšu, kādi iespaidi uz to paveras no līdzjutēja skatupunkta.

Dienvidkorejā ielidoju atklāšanas dienas rītā pēc trīs nedēļu gara ceļojuma pa Vjetnamu. Lidojums no Vjetnamas ziemeļiem līdz Inšeonas lidostai ilgst tikai četras stundas, pēc tā vēl divu stundu brauciens ātrvilcienā līdz Phjončhanai. Pirmais iespaids, kas gan nebija pārsteigums - Dienvidkoreja ir padārga. Vēl grūti novērtēt, cik tieši, bet varētu būt pusotru, divas reizes dārgāka nekā Latvija. Salīdzinājumā ar lēto Vjetnamu atšķirība ir vēl iespaidīgāka.

Zinot cenas, atklāšanas ceremonijas apmeklēšana nebija mans pašmērķis. Labākajās vietās biļetes maksāja pusotru miljonu Korejas vonu jeb aptuveni 1150 eiro. Lētākās - 220 tūkstošus vonu jeb 170 eiro. Tiesa, kopš sāku pētīt, tās ne uz brīdi nebija pieejamas, un par nākamās cenu kategorijas biļetēm vajadzēja maksāt gandrīz 500 eiro. Loģiski, ka pat bagātajā Korejā cenas ir krietni par augstu, un līdz pēdējam brīdim to bija liku likām.

Lai arī biļetes man nebija, nolēmu aizbraukt līdz olimpiskajam stadionam - vismaz, lai izjustu atmosfēru un pie iespējas tiktu atklāšanas ceremonijā. Olimpiskās gaisotnes vietā mani tur gaidīja dažādi protesti pret spēļu rīkošanu. Cilvēki stāvēja ar tādiem plakātiem kā "Olympics kill the poor!" ("Olimpiāde nogalina nabadzīgos!") vai "NOlympics Anymore!" ("Turpmāk bez olimpiādēm!").

Nolēmu, ka 200 eiro ir maksimums, ko gatavojos izdot par iespēju pirmoreiz klātienē noraudzīties atklāšanas ceremoniju. Ierados pie kasēm, kur lētākās biļetes jau bija pieejamas par 800 tūkstošiem vonu. No rokām tās tika tirgotas par 400 tūkstošiem. Tāpat par daudz manam budžetam. Sapratu, ka lielākas cerības dabūt sev vēlamo cenu būs īsi pirms ceremonijas sākuma, ja biļetes nebūs kam pārdot. Tieši tā arī notika - kādam britu spekulantam, kurš tirgoja, iespējams, no kāda nopirktu ielūgumu, noskaitīju pēdejos līdzpaņemtos 180 eiro, un biļete uz atklāšanu bija kabatā! Lai gan uz tās bija oficiālais spēļu logotips, līdz pēdējam nedaudz uztraucos, vai tikšu iekšā. Bet viss bija kārtībā.

Ceļā uz stadionu iepazinos ar kādu korejiešu brīvprātīgo, kurš bija ticis tieši pie tādas pašas kategorijas biļetes. Ja ieejas kartes uz šādiem pasākumiem netiek izpārdotas, tās tiek izdalītas brīvprātīgajiem. Tāpēc daudz brīvu vietu stadionā šādos pasākumos nebūs. Sarunājām, ka skatīsimies ceremoniju kopā.

Kā kaut kur biju lasījis, tribīnēs mani gaidīja soma ar cepurīti, segu, termosēdeklīti un citiem sildelementiem. Tobrīd gan auksti nebija (temperatūra kaut kur ap nulli) un gribēju sekot priekšnesumiem, tāpēc somiņu atvēru tikai ceremonijas beigu daļā, lai izvilktu spīdošo lāpu, ko visi šūpināja dziesmas laikā. Pēkšņi skatos: dažas rindas zemāk garām iet un visiem māj ASV prezidents Donalds Tramps! Vai tiešām!? Uz brīdi pārņēma apmulsums, bet tad sapratu, ka tie tikai Trampa un Ziemeļkorejas diktatora Kima Čenuna dubultnieki. Viņi Dienvidkorejā jau paguvuši sacelt ažiotāžu, simbolizējot, ka pretinieki spējot dzīvot draudzīgi. Lasīju, ka vēlāk dubultnieki izraidīti no atklāšanas ceremonijas.

Sanākušajiem īpašas emocijas izraisīja plikā Tongas karognesēja un "Olimpisko atlētu no Krievijas" uznāciens. Tā laikā tribīnēs esošie krievi steidza atgādināt, ka šie sportisti ir lielās Tēvzemes pārstāvji. Un, protams, apvienotais korejiešu gājiens, kuru slavēja visā pasaulē. Neizskatījās gan, ka Dienvidkorejas publika to novērtēja viennozīmīgi. Pēc atklāšanas vēl neliels haoss, jo 35 tūkstoši līdzjutēju ar autobusiem jānogādā līdz tuvējām vilciena un autobusa stacijām.

Klāt pirmā oficiālā sacensību diena! Latvijai visvairāk interesējošie mači Phjončhanā lielākoties notiek vakarā pēc vietējā laika, un šodien nācās izvēlēties starp kamaniņu sportu vīriešiem un sprinta sacensībām biatlonā sievietēm. Izvēle krita par labu kamaniņu sportam, jo nākamajās divās dienās plānots apmeklēt biatlonu. Negribu palaist garām mūsējo panākumus, tomēr Baibai Bendikai vēlu veiksmīgu startu!


, 2018-02-10 09:42, pirms 6 gadiem
Interesanti
, 2018-02-10 09:54, pirms 6 gadiem
Paldies par interesanto rakstu! Tā turpināt!
Harijs Vītoliņš un Oļegs Znaroks  
Foto: Aleksandrs Viļfs, rsport.ria.ru
12

Vītoliņš: "Esmu pateicīgs par četriem gadiem Krievijas izlasē"

Titulētie treneri Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš februārī aizveda "Olimpiskos atlētus no Krievijas" līdz Phjončhanas spēļu zeltam, taču pēc tam zaudēja savus amatus ne tikai krievu izlasē, bet arī Sanktpēterburgas SKA. Lielajā sarunā ar sport24.ru latvietis atklāj, ka pēc olimpiskā zelta iegušanas darba zaudēšana bija negaidīta, bet tajā pašā laikā ir gandarījums par iespēju tur strādāt un izcīnīt godalgas.
Oskars Melbārdis
Foto: AP/Scanpix
6

Melbārdis: "Šī sezona deva grūdienu nākotnei"

Kaut Phjončhanas olimpiskās spēles tika pavadītas traumas ēnā, divkārtējais olimpiskais medaļnieks Oskars Melbārdis aizvadītajā sezonā saņēmis grūdienu nākotnei, jo pirms veselības problēmām uzrādījis ļoti labus fiziskos rezultātus.
Kobe Braients
Foto: Reuters/Scanpix
34

Kobe Braients un slavenā filma "Icarus" par Krievijas dopinga programmu iegūst Oskarus

Losandželosā notikusi ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas 90. ceremonija. Pie "Oskara" tika arī vairākas ar sportu saistītas filmas – īsmetrāžas filma "Dear Basketball" par leģendārā basketbolista Kobes Braienta karjeru, kā arī dokumentālā filma "Icarus" par dopinga tēmu.