Pusmaratons - puspastaiga
Saulainā sestdienā nespēju nedoties kārtējā skrējienā, gatavojoties maratonam. Saules spilgtums vai mūzika ausīs šoreiz sajauca galvu un mierīgā treniņa vietā iznāca neplānots pusmaratons.
Pēc iepriekšējā skrējiena sniegainajās ielās pašsajūta tiešām bija lieliska un tā nepasliktinājās arī nākamajā dienā. Piektdienas vakara skrējienu gan pārcēlu uz sestdienu, kad solīja jauku laiku. Sinoptiķi tiešām nekļūdījās, un īsi pirms četriem saules pavadīts devos Pļavnieku ielās. Nelielas izmaiņas gan bija – pirmo reizi no draudzenes izlienēju "i-pod", bet tradicionālās kedas aizstāju ar diezgan jauniem basketbola apaviem. Noteiktu maršrutu sev nebiju noteicis...
Varbūt ar tā bija mana lielākā kļūda, ka nebiju izdomājis, kur un kā skriešu. Uzticējos savam ģeogrāfa čujam, skrienot ne visai zināmos ceļos. Skrēju pa Krustpils ielu, virzoties ārpus Rīgas, rēķinot, ka nogriezīšos pa kreisi un izskriešu apmēram uz Lubānas ielas "DEPO". Laikam pārāk raiti sekmējās, jo aizskrēju krietni par tālu, pa kreisi nogriežoties vien Granīta ielā. Un tad tikai taisni. Dārziņi, Stopiņu novads, TEC 2, Acone – zemapziņā sapratu kādās auzās esmu iebraucis, taču griezt vēlreiz pa kreisi nebija kur. Mežs, mežs un vēlreiz mežs. Kājas arī pamazām sāka gurt, taču pavisam tās sagura brīdī, kad ieraudzīju ceļazīmi "Saurieši" un tai sekojošo – Ogre 21, Rīga 16. Tādā ellē galīgi nebiju plānojis nokļūt, tāpēc nācās domāt kā sataupīt spēkus un tikt līdz mājām, jo sīknaudas autobusam līdzi nebija.
Tad nu Ulbrokas virzienā devos pa pusei skrienot, pa pusei ejot. Sasniedzot Dreiliņus spēki gan izsīka pavisam un atlikušo distanci veicu ejot. Gribējās i padzerties, i ēst, uzmundrināja vien mūzika un doma, ka nedrīkst nokavēt "Ventspils" - "Kalev" spēli. Līdz mājām tiku ļoti smagām kājām, spēles sākumu gan nokavējot. Divas stundas un 45 minūtes – 25 km.
Skrējiena karte
Rupji rēķinot noskrēju aptuveni divas trešdaļas no šīs distances, pārējais pastaigas solis. Pēdējos kilometros visvairāk domāju par vairākām lietām – padzerties maratona laikā varēs, bet kā ar ēšanu? Vai kādā posmā varēšu arī paieties, ja lūziens nāks virsū? Varbūt kāds maratona veicējs var pastāstīt?
Vakar vakarā kājas tiešām bija ļoti smagas, taču milzīgs nogurums gan nē, jo vēl līdz trijiem naktī spēju sekot Ernesta Gulbja spēlei. Pēc miega un pulksteņa griešanas pamodos vēl svaigāks un arī kājas šķita atpūtušās, jo tikai mazliet vēl sāpēja muskuļi. Šodiena mierīga un šķiet arī rītdiena paies mierā. Nākamo skriešanu esmu ieplānojis otrdien (aprill, aprill), tomēr jau ar krietni lielāku plānošanu kur un kā. Nākamajā nedēļā ceru sagaidīt arī savus skriešanas apavus, lai nevajadzētu vairs satraukties par kaitējumu kājām.
Lasi vairāk:
Sākt nemaz nav viegli
Vai amatieris pieveiks maratonu?
Pirmā vilšanās
Netici stihijai, klausi savam ķermenim!
[+] [-]
Man tiešām interesē!!!!!!!!!!!!!
Pats tu skābkrējuma sviests!!!!!!!!!!!!!!!!!
[+] [-]
Par ko tad citu domāt?
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
nu gluži vienīgie kritēriji tie nevarētu būt. Protams, jābūt ērtiem, ne pārāk smagiem, bet arī : tādiem lai katrs akmenis, kas trāpās pa ceļam nesistu cauri, tātad - daudz maz biezai zolei. Iedomājieties tak, jums gan treniņā, gan paša maratona distance ir pa asfaltu un ne tikai .... ja jutīsiet katru akmentiņu, katru reljefa izmaiņu, būs vienkārši vāks ....
Par kādām atsperēm Bubb domā? varbūt vari ielikt linku uz šādām botām?!
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Par ēšanu treniņa laikā - no savas pieredzes zinu, ka skrējieniem, kas garāki par 15km, vienmēr līdzi ņemu kaut ko uzēdamu. Ar uzēdamu saprotu - (1) šokolādes (piem. Snickers ar riekstiem ir OK), (2) enerģijas batoniņi (tādus var iegādāties sporta klubos, tajos ir kombinācija ar šokolādi, riekstiem un dažādi ogļhidrāti) vai arī t.s. (3) Energy Gel jeb biezs lipīgs gēls, ko no paciņas pa taisno var iespiest mutē (šis gan ir tik salds, ka vienmēr vajag uzdzert ūdeni). Treniņos izmēģini, kurš no šiem labāk patīk un tad centies to pašu paķert līdzi arī maratonā. Lai arī visos maratonos ik pa 5km ir ēdināšanas punkti, tomēr pēc pieredzes zinu, ka ir grūtie brīži, kad ēdināšanas punkts liekas tik tāls un nesasniedzams .... tad šāds batoniņš lieliski noder.
Ziemā, kad skrienu ar jaku, kabatā vienmēr paņemu līdzi banānu - tici man, nekas labāks nav izdomāts. Banānu viegli sagremot, tas ātri izšķīst un ir labs kalcija un enerģijas avots.
Veiksmīgi!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Jau padomju laika literatuuraa tiek mineeti iespeejamie pozitiivie faktori muuzikas lietoshanai treninjaa.
Tie ir - Pozitiivas emocijas un ritmiskums.