Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:1281, Did:0, useCase: 3

Pirmā vilšanās

Jānis Cīrulis
Jānis Cīrulis @ciiruls

Pirmā vilšanās
Foto: www.nordearigasmaratons.lv

Aizritējušas jau pirmās divas nedēļas, kopš uzsāku gatavoties Rīgas maratonam. Vakar nācās izjust pirmo vilšanos šo nedēļu laikā – sev izvirzīto mērķi 11 km izteiksmē noīsināju.

Pēdējo reizi pārdomās dalījos pirms vairāk nekā nedēļas, kad biju pieveicis pirmo treniņu - pirmos 5 km. Toreiz tas nekas smags nešķita, turklāt vēlāk guvu daudz ieteikumu un pamācību komentāros par to, ko daru nepareizi. Aizgājušās nedēļas laikā bijuši vēl trīs treniņskrējieni. Otro, tāpat kā pirmo, veicu vēlā vakara stundā, bet trešo piecīti izmēģināju rīta agrumā. Īpašu atšķirību gan nejutu, vien to, ka nācās kavēt nedaudz darbu. Kā īstens latvietis neiztikšu arī bez čīkstēšanas – tik "fantastiski" laika apstākļi tiešām neveicina treniņu vēlmi – ņem cilvēks saplāno sev laiku skriešanai, bet ārā slapjš sniega putenis. Jā, jā – zinu – "sliktam dejotājam arī pauti traucē".

Galu beigās pirmais 10 km skrējiens tika atlikts uz svētdienu. Pirmā ideja bija skriet astoņos no rīta, taču paverot acis un secinot, ka ir jau 10:15 plānus lika mainīt. Vispirms brokastis, neliela atelpa un tad skriesim. Atelpa ieilga līdz trijiem, taču tās laikā paguvu izplānot savu lielo skrējiena maršrutu. Jāatzīst, ka pretēji jūsu ieteikumiem, joprojām turos pie savām jaukajām kedām – esmu ar viņām pamatīgi apradis un kājas tajās man jūtas lieliski. Protams, lielo distanci es ar tām nenoskriešu, bet pagaidām īsto apavu iegādi vēl esmu atlicis.

Nu ja, bet pats skrējiens. Sākotnēji devos pa savu 11 km izplānoto maršrutu, bet jau pēc kādiem diviem kilometriem nolēmu to mainīt, dodoties taisnākā virzienā uz Biķernieku meža pusi. Diezin vai pie vainas bija mežs, taču jo tuvāk tas nāca, jo smagākas kļuva kājas. Jā, šoreiz tieši tās mani pievīla – tik smagas tās sen nebija bijušas. Ieplānotās distances vidū nedaudz apstājos, izvingrinājos un atpakaļceļu veicu saīsinātā variantā. "Lūziens" pēc piecīša galīgi nebija ieplānots, taču sakāvi nav ko slēpt. Galu beigās apmēram 8,5 km - 53 minūtes, taču mērķis neizpildīts. Jātrenējas vairāk. Rīt jāpiespiežas atkal rīta skrējienam, citādi sapnis noskriet maratonu izgāzīsies kā čiks.

Pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis arī uzaicinājumu uzskriet dažos orientieristu mačos. Kādu no tiem noteikti iekļaušu savā treniņprocesā. Vēl dzirdamas runas par dažādu slavenāku personu dalību Rīgas maratonā, varētu jau paspēkoties ar, piemēram, Aleksandru Starkovu. Taču vispirms jāvar takš desmitnieks nolauzt, citādi dalības maksa paliks par vējā izsviestu naudu. Un kā veicas citiem? Cik tālu treniņos esat Jūs?

Lasi vairāk:
Sākt nemaz nav viegli
Vai amatieris pieveiks maratonu?

     [+] [-]

, 2008-03-14 09:29, pirms 16 gadiem
=> sm72, nu tad par 4 stundām vari pat nesapņot, otrā puse maratonam sākās aptuveni ap 32-35 km, lai cik paradoksāli tas neizklausās.
Par to citu jautājumu, par kuru es tieši arī rakstīju - tad, kad esi laukā, tad esi citos apstākļos, un te arī tas siltumnīcas efekts sevi arī parāda no negatīvās puses! Problēma nav tikai temperatūrā, bet arī segumā, pa kuru skrieni. Muskuļi nav pieraduši pie seguma un slodzēm, ko dod cietais segums. Elpošana laukā ir atkal liels faktors. Skriešanas ātrumu ļoti ietekmē plaušu spēja patērēt skābekli. Ķermenis vienkārši nav pieradis pie tik liela skābekļa patēriņa, kas arī bremzē atlētu, pašā nepiemērotā momentā. Gaiss, kas ir laukā stipri atšķiras no tā, ko lieto telpās .... telpas var izmantot tad, kad tiešām nav izvēles ....
Pat vasarā, slēpjoties no karstuma, vēlās stundās, un darot šādus treniņus regulāri, kā likums, sacensībās ir lielas problēmas, jo sacensību laikā gaisam ir pavisam cits gaisa sastāvs ..... tā kā klausi pieredzējušus skrējējus un lieni laukā.

Ar +13C bija par īsu?????! Opā! +13-15 C grādi priekš letiņa, vai vispār ziemeļeiropiešiem ir ideāla skriešanas temperatūra! Domā pie +25C jutīsies labāk un rezultāts stipri atšķirsies no šī it kā "super" ātruma?

     [+] [-]

, 2008-03-14 09:42, pirms 16 gadiem
=> par kilometrāžu

Ceri noskriet zem 4 stundām ar tik zemu kilometrāžu?! Kāds naivums! Lūzuma punkts maratonā iestājās 30-35 km .... ja esi skrējis normālā tempā, kādam esi gatavojies un esi gatavs, tad lūzumam nevajadzētu būt. Lai šāda lūzuma nebūtu, maratonistam pēdējos 2 mēnešos nepieciešama kilometrāža vismaz pa 200-250 km, tā raksta gudrās grāmatās .... izmēģināts ir uz sevis .... protams, katram tas ir individuāli - citam vairāk, citam mazāk ....

     [+] [-]

, 2008-03-14 21:34, pirms 16 gadiem
Varētu salīgt par ielīšanu 4 stundās Es piemēram esmu derībās, ka līdz 3.maijam man būs 86 kilogrami svars, lai gan 1.martā bija 96 kilogrami? Šobrīd jau ir 92 kilogrami

     [+] [-]

, 2008-03-15 10:12, pirms 16 gadiem
Šorīt noskrēju plānotos 16 km. Nebiju tik garu distanci sen skrējis, bet nebija tik traki 96 minūtēs pievarēju. Gandrīz noskatījos filmu "Un plūdīd asinis", jo tā bija'garāka par 96 minūtēm Takā gatavošanās notiek pēc plāna. Tagad uz šādu distanci sāku novērtēt iepirktos Aisicus, kuri sver tikai 203 gramus.

     [+] [-]

, 2008-03-15 19:33, pirms 16 gadiem
Trenažieris ir daudz saudzīgāks kājām nekā asfalts. Un lielāka iespēja gūt kādu traumu arī ir mežā, nevis uz trenažiera. Tāpat arī kontrolēt skriešanas tempu daudz ērtāk ir trenažierī, nevis apskrienot kādu koku/citus cilvēkus/skrienot no/uz kalna utt.

Šo saku tikai tāpēc, ka mošķis mēģina pretendēt uz absolūto patiesību, uzskaitot tikai negatīvos iemeslus skriešanai trenažierī. Un, ja vajag konkrētu gaisu, tad var novietot trenažieri pie atvērta loga.

Protams, kopumā jau mošķis saka taisnību, bet vajag apsvērt gan pozitīvos, gan negatīvos faktorus. Pieļauju, ka tiešām pēc trenažiera kājas sāks sāpēt jau pēc pirmajām 5 minūtēm skrienot pa asfaltu (vismaz man tā ir, jo esmu pieradis skriet tikai pa vieglatlētikas segumu), tāpēc vajag pieradināt kājas arī pie citiem segumiem.

Vēlu veiksmi!

     [+] [-]

, 2008-03-15 21:57, pirms 16 gadiem
=> sm72, gribētos jau man salīgt ..... nu gandrīz bez riska ... zinot Tavu iepriekšējo pieredzi skriešanā/maratonā ..... uz neko pārāk lielu ... ko piedāvāsi?

     [+] [-]

, 2008-03-15 22:31, pirms 16 gadiem
=> mošķim
Uz svara nomešanu man lime ir LVL 1500,-. Vai esi gatavs šai likmei?

     [+] [-]

, 2008-03-16 11:45, pirms 16 gadiem
nu gluži jau 1500 LVL negribētos atņemt ... pietiktu ar kaut ko simbolisku .... jo manā uztverē, ja trenējies, tad lai skrietu distancē ar baudu, nevis lai mocītos distancē un pēc tam arī vēlāk

     [+] [-]

, 2008-03-16 12:29, pirms 16 gadiem
=> Kārlis Evertovskis

Nu jau gan mani pacēli "Dieva" līmenī ... uz ko es it nemaz necenšos pretendēt, pat doma tāda nekad nav bijusi

Ja lasīji dažus iepriekšējos postus, tad jau bija minēts, ka trenažieri/sporta zāli izmantoju gatavojoties maratonam tikai tad, kad nav citu iespēju .... stipri par aukstu un tikai sagatavošanās sezonas sākumā, kad negribas šļūdonī līst laukā bet nekad pirms maratona !!!

Un, ja vajag konkrētu gaisu, tad var novietot trenažieri pie atvērta loga. Vai Tu speciāli tautu uzjautrini?! Speciālo lielpilsētas gaisu gribi ostīt?! Esi mēģinājis pie atvērta loga skriet?! Cik ilgi Tava veselība to izturēs?

Traumas mežā?! Vai uz trenažiera ir mazāka iespēja dabūt traumu nekā mežā?! No kā to ņem? Manā uztverē pat lielāka ..... iedomājies, ka Tev tās 90-120 minūtes garajā treniņā ir jāskrien pa trenažieri? Un ja kājas sametās uz šāda trenažiera, tad sekas var būt vēl trakākas, ja nokrīti skrienot pa mežu ..... Un vispār - kas var būt patīkamāks, par skriešanu mežā .... ne Tev kāds transporta līdzeklis traucē. Kontrolēt sevi uz trenažiera vieglāk? Ar laiku pats iemācīsies to kontrolēt ..... vajadzīgs tikai laiks. Kalna treniņš pat ir viens no treniņa veidiem, kas uzlabo to pārvarēšanas spēju, un vai tad visi maršruti, kur notiek maratoni ir tik līdzeni? Ko darīsi, kad būs jāpārvar daudz maz ievērības cienīgs kalniņš?! Rīga nav Berlīne, kur kalniņu pa dienu ar uguni neatradīsi .....

     [+] [-]

, 2008-03-17 01:15, pirms 16 gadiem
=> mošķim
Kas tad Tev ir kas tīri simbolisks? Par to kalniņu runājot, es tos uz augšu varu dabūt ar trenažieri, vienīgi manam mājas trenažierim nav obcija uz leju. Kad biju Nagojā, tad gan viesnīcā bija iespēja skriet uz trenažieri, kur varēja arī regulēt leņķi uz leju.

     [+] [-]

, 2008-03-17 02:19, pirms 16 gadiem
Vēl interesanti teica Prokopčuka, ka pirmo maratonu jāskrien tad kad 100% zini, ka to varēsi izdarīt, un izdarīt ar prieku, nevis tā, ka lai vienu reizi noskrietu, un vairāk uz skreiceļu negribētu skatīties! Apmēram tā...

     [+] [-]

, 2008-03-19 01:12, pirms 16 gadiem
=> mošķim
Interesanti, kā Tev šodien veicās ar skriešanas treniņu. Starp citu es savus 10 km šodien uz trenažiera norulēju vēsā mierā Bet par Gilberto komentāru runājot nākas man secināt, ka dažs labs laikam kājas loterijā ir vinējis, ka ar tām tā apietas. Es speciāli ar neta palīdzību no UK veiksmīgi pasūtīju aisics gel raser botiņas 203 grami smagas ar mīlestību pret savām kājām Nebija nemaz tik dārgas. Ap 67 GBP. Cilvēki mīļie, vajag taču sevi mīlēt

     [+] [-]

, 2008-03-19 13:18, pirms 16 gadiem
GILBERTO: vēlies 3km zem 9min.? Izklausās, ka tu esi no tiem, kas ar minimālu darbu ir spējīgs maukt pa stadionu. Lai veiktu 3min/km, vajadzīga ātruma izturība un labs solis. Ar šādu šķotu var droši atrādīties visos mačos Latvijā.
Protams, ir risks, ka ātri forsējot gatavību, sabeigsi kājas, muguru vai sirdi. Bet tomēr, tātad: regulārs ātruma darbs, gan mežā (fartleks, kāpinājumi gan pret kalnu, gan lejup), gan stadionā. Ja skrējiens plānots stadionā (krosā nav jēgas orientēties uz laiku, jo distances ir tik dažādas), tad kājām un prātam ļoti jāpierod pie seguma. Ļoti labs treniņš ir piem., 5-10 x 400m (pa 1:05 līdz 1:10) caur 100m iešanu vai 200m ļoti lēnu tipināšanu (beg truscoi). Vai 10-20 x 200m; Šad tad jāpamēģina garākas distances, piem., 3 x 800-1000m. Kāju, vēdera un muguras muskulatūras stiprināšanai noder lecieni, piem., 50m distancē no kājas uz kāju, uz vienas kājas, ķengurlecieni uc. Jāsāk pamazām, bet ir labi, ja pierodi pie lielas slodzes.
Vieglāk ir skriet mežā, piemēram, atrast kādu smuku taisnīti un nolemt, paņemšu to 10 reizes, katrā galā uztaisot lēnu cilpu, lai pulss daudz maz atiet. Vielaikus vajadzētu sevi pakontrolēt, vai slodze nav par lielu. Vienkāršākais veids: izmērīt pulsu (uz 15 sek.*4) uzreiz pēc ātrā gabala, un pēc minūtes un divām, ja sākumā nepārsniedz 200 un ātri attiet zem 100, ir O.K.
Ja iedomātais treniņu laiks ir tikai divi mēneši, tad pirmais mēnesis paiet sevis pieradināšanai pie regulāra treniņdarba, un tad kādas trīs nedēļas nopietna attieksme: rīta treniņā krosiņš 3-6km+lecieni+atsildīšanās, vismaz katru otro dienu ātruma darbs. Pēdējā nedēļā mazliet jānomet, lai uzkrātos tonusiņš un pēdējā brīdī kaut ko nesačakarētu. 4-5 dienas pirms starta varētu veikt prikidku/pārbaudi, piem., 1500m pa 4:20. Ja to varēsi un paliks vēl kāda rezervīte, esi gatavs! Vajadzīgi arī mierīgie krosiņi, lai nostiprinātos kājas un viss pārējais, tas arī kalpo kā relaks, jo nevar visu laiku tikai maukt maksimāli, tā pāriet dzīvesprieks.
Esmu arī redzējis tādus čaļus, kas iznāk no mežiem, pirmo reizi redz skrejceļu un bez kāda treniņa nomauc ap 9:30, ja skolotājs pavēl. Viss ir iespējams. Ir labi, ja mūsdienās vēl kāds kaut ko tādu štuko.

     [+] [-]

, 2008-03-19 21:10, pirms 16 gadiem
Thx 76, bet neuztver tik burtiski, nevarēs jau tik viegli tikt zem tām 9min! Bet vajaga skatīties tālāk lai varētu kaut vai zem 9.30 tikt...

     [+] [-]

, 2008-03-20 15:24, pirms 16 gadiem
Ir viena lieta, jādomā ar galvu un jāsastāda normāls grafiks: ja sāksi pirmo km zem trijām, kaut būsi gatavs knapi uz 9:30, tas ir 3:10, tad var iedot pa kāju vai iekšām, un vispār sāksi domāt, kā novilkties nākamo apli.
Ja ir kaut kāda bāze, tad reāli, protams, grafiks varētu būt 1.km 3:00 - 2.km 3:10 - 3.km 3:20, jo reti gadās, ka parādās baigā iekša un pēdējo apli novelc zem minūtes, vai pēdējo km ātrāk kā iepriekšējo.

     [+] [-]

, 2008-03-20 22:53, pirms 16 gadiem
Paldies par padomu!

     [+] [-]

, 2008-03-21 09:24, pirms 16 gadiem
Interesanti kā mošķis pa sniegu un ledu rīt skries lielo kilometrāžu?

  +1 [+] [-]

, 2008-03-26 06:39, pirms 16 gadiem
Cīrulis laikam tā "deso", ka nav spēka spalvu pacelt

     [+] [-]

, 2008-04-09 07:47, pirms 16 gadiem
Skrienu jau vairākus gadus. Varu mēģināt ieteikt dažus padomus... Maratonu Tu tiešām nenoskriesi, tas nav reāli, vari sabeigt kājas tā, ka ilgi neskriesi un tad vecumdienās līdīs sekas ārā... Labākie apavi ir asics, tk tiešām, vislabāk piemēroti skriešanai... ar kedām pa asvaltu ir tas pats, kas skriet ar plikām kājām... lai pilnvērtīgāk sagatavotos, Tev ir jāskrien katru dienu un tas treniņlāns, kas ir ieteikts maratona mājaslapā ir vnk smieklīgs, nē, nu ievērot vari, bet vienkārši būs grūti noskriet... skriet jau noskriesi... Iesaku piedalīties kādos Rīgas skriešanas mačos, piemēram 10. aprīlī ir Arkādijas apļu pirmais posms, izmēģini spēkus un ietestē kāda ir sacensību atmosfēra, noderēs... ā, un tas padoms par trenažieriem mugurai un kājām ir neslikts, un atceries, visu dari ar mēru, bet regulāri. Nedomā, dari... Tas ir grūti, bet ļoooti patīkamas sajūtas par padarīto darbu...

     [+] [-]

, 2008-04-09 07:53, pirms 16 gadiem
Njā, man par to aukstumu vēl gribējās ko teikt, man kkā patīk, ka esmu spējis saņemties un izgājis ārā -15 grādos, sniegā paskriet... vai arī lietū... tas ir forši, ka vins pa Biķernieku mežu deso, eh... Un par trenažieriem... ideāli ir uz trenažieriem uzlabot fizisko un ārā piemērotību... es traumu guvu vienkārši par maz iesildoties un tagad mazliet uztraucis par iespēju 18. maijā būt... tā gadās..