Draugiem.lv
Facebook
TwitterPirmā vilšanās
Aizritējušas jau pirmās divas nedēļas, kopš uzsāku gatavoties Rīgas maratonam. Vakar nācās izjust pirmo vilšanos šo nedēļu laikā – sev izvirzīto mērķi 11 km izteiksmē noīsināju.
Pēdējo reizi pārdomās dalījos pirms vairāk nekā nedēļas, kad biju pieveicis pirmo treniņu - pirmos 5 km. Toreiz tas nekas smags nešķita, turklāt vēlāk guvu daudz ieteikumu un pamācību komentāros par to, ko daru nepareizi. Aizgājušās nedēļas laikā bijuši vēl trīs treniņskrējieni. Otro, tāpat kā pirmo, veicu vēlā vakara stundā, bet trešo piecīti izmēģināju rīta agrumā. Īpašu atšķirību gan nejutu, vien to, ka nācās kavēt nedaudz darbu. Kā īstens latvietis neiztikšu arī bez čīkstēšanas – tik "fantastiski" laika apstākļi tiešām neveicina treniņu vēlmi – ņem cilvēks saplāno sev laiku skriešanai, bet ārā slapjš sniega putenis. Jā, jā – zinu – "sliktam dejotājam arī pauti traucē".
Nu ja, bet pats skrējiens. Sākotnēji devos pa savu 11 km izplānoto maršrutu, bet jau pēc kādiem diviem kilometriem nolēmu to mainīt, dodoties taisnākā virzienā uz Biķernieku meža pusi. Diezin vai pie vainas bija mežs, taču jo tuvāk tas nāca, jo smagākas kļuva kājas. Jā, šoreiz tieši tās mani pievīla – tik smagas tās sen nebija bijušas. Ieplānotās distances vidū nedaudz apstājos, izvingrinājos un atpakaļceļu veicu saīsinātā variantā. "Lūziens" pēc piecīša galīgi nebija ieplānots, taču sakāvi nav ko slēpt. Galu beigās apmēram 8,5 km - 53 minūtes, taču mērķis neizpildīts. Jātrenējas vairāk. Rīt jāpiespiežas atkal rīta skrējienam, citādi sapnis noskriet maratonu izgāzīsies kā čiks.
Pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis arī uzaicinājumu uzskriet dažos orientieristu mačos. Kādu no tiem noteikti iekļaušu savā treniņprocesā. Vēl dzirdamas runas par dažādu slavenāku personu dalību Rīgas maratonā, varētu jau paspēkoties ar, piemēram, Aleksandru Starkovu. Taču vispirms jāvar takš desmitnieks nolauzt, citādi dalības maksa paliks par vējā izsviestu naudu. Un kā veicas citiem? Cik tālu treniņos esat Jūs?
Lasi vairāk:
Sākt nemaz nav viegli
Vai amatieris pieveiks maratonu?
vispirms nostipirini kaju muskulus un pec diviem menesiem saksi varbut izjust baudu no ta ko tu dari
Maratonu noskriet nav mērķis, bet pāris 5 km skrējieni ir bijuši. Pēc teorijas treniņiem nedēļā klāt var likt kādus 20%. Acīmredzot, tāpēc arī noplīsi pārsniedzot šo distanci. Svarīgākais būtu pakāpeniski likt klāt un treniņus neizlaist.
Protams, es jau neko daudz no tā nerubīju un varbūt te kaut kas ir no pirksta izzīsts.
bet nu ..veiksmi
Redzēsiet, ja ir daudz maz ar pašcieņu viss kārtībā, tad uz treniņu abi būs klāt. (Nevar taču izrādīt to, ka esi vājāks par to otru
shodien jaskrien uz stellas treninju
vai tieshaam skriet kedaas krosinju 5-10 km ir tik tragjiski kaajaam?
Cīruli, nopērc tos apavus, tavi ceļi tev pateiks paldies.
Jaaieklaujas 1 stundas laikaa.
p.s.
ja liis stiprs lietus vai buus tieshaam suudiigi laikapstaakli - paarcelshu uz 3.dienu. Savaadak - ja neizdosies noskriet plaanoto/ieklauties laikaa - uzskatiishu ka esmu super sliktaa formaa.
bet iespējams tev tas bija vienkārši mirkļa vājums- tur kā kuram cilvēkam- man pirms nedeļas 5 km skrienot bija tā ka pie 2 km- šauj nost bet nevar paskriet- tomēr līdz galam aizvilkos un pēc 2 dienām jau skrienot viss bija ok!
Principā iesaku vadīties no tā ko tev priekšā saka savs ķermenis un organisms!
Muļķīgi izklausās, bet pa ja nevari izvilkties slapjā laikā ārā, pamēģini paskriet uz vietas, tas ir labāk nekā činkstēt. Un taisnība tiem, kas saka, ka mazāk plāno un štuko, bet vienkārši ģērbies un ej ārā! Plānošana un domāšana par kilometrāžu nogurdina. Dari to pēc treniņa.
Ja jau esi šitā izreklamējies, tad atpakaļceļa nav! Vai tevi tas nestimulē?
motivaacija, protams, ir taapeec atkaapties negrasos..
P.S. Ziemaa gan neskrienu
Un tie orienteesanaas maci noteikti jaapameegina.
ielas ir apgaismotas un kad skrien tek sviedri nevis ir auksts (arii ziemaa)