Aleksandrovičs: "Riska limits manī ir izsmelts"

Ir pagājis laiks kopš Tavā dzīvē sācies jauns posms – kādas ir sajūtas, kas ir padarīts un, kas vēl jāiespēj
Godīgi sakot, šis transformācijas laiks, izbeidzot profesionāla sportista karjeru bija gana sarežģīts. Jo visai ātri nāca jauni izaicinājumi, kuriem nācās pielāgoties. Kļuvu par LMT Autosporta Akadēmijas mentoru un skolu kartinga projekta vadītāju. Man tas nozīmēja diezgan lielā mērā mainīt savu līdzšinējo domāšanas veidu, sakopot savu uzkrāto pieredzi un zināšanas. Nācās arī apdomāt veidu, kā to interesantā un kvalitatīvā veidā nodot jauniešiem. Vēlos viņiem nodot savas zināšanas, lai viņiem nebūtu jāsāk “no nulles”, bet jau no noteikta punkta, kas daudz straujāk ļautu attīstīt savas iemaņas un psiholoģisko gatavību savu mērķu sasniegšanai.

Arī pats vēl mācos gan no savām, gan citu kļūdām. Diezgan ātri visu apgūstu. Esmu pārliecināts, ka ar tām īpašībām, kas man piemīt, un kuras esmu izkopis, kā piemēram, mērķtiecību, motivāciju un analīzes spējām, jau drīzumā kļūšu par spēcīgu kartingu projekta vadītāju un jauniešu, topošo sportistu, mentoru LMT AA komandā. Kā sportistam, man ir 27 gadu pieredze. Piedzīvots ir daudz – gan vilšanās un kļūdas, gan saldas uzvaras un ievērojami panākumi. Šo gadu laikā uzkrāto pieredzi vēlos nodot mūsu jaunatnei, lai viņu vidū veicinātu sportiskās aktivitātes, kā arī celtu kopējo latiņu.

Ja kavējamies atmiņās, domāju, ka daudziem interesē, kā no pārvietošanās ar motorizētajiem līdzekļiem ar divām riepām nonāci līdz piedalīšanās sacensībās ar auto?
Man sasniedzot noteiktu vecumu, tēvs vēlējās, lai nodarbojos ar autosportu, jo pats manā bērnībā startēja dažādās autosporta disciplīnās (rallijā, ziemas hipadromā) ar sarkanu “VAZ 2101” RAF komandas sastāvā. Tieši tāpēc iegrozījās, ka mana pirmā auto vadīšanas pieredze notika tieši ziemas hipadroma trasē Jelgavā ar to pašu sporta žiguli. Jāatzīmē, ka bērnībā tiku pie Vladislava Šlegelmilha kartinga, tomēr dzīvē notiek visādi, un drīz vien ceļi krustojās ar motokrosu.

Arī pēc profesionālās motokrosa disciplīnas sportista karjeras beigām, bija ziņas par jaunu “O!Kartes Akadēmijas” autosportistu atbalsta programmu, tomēr uz to brīdi neatbildu vecuma kritērijiem, un izvēlējos tālāk savu karjeru saistīt ar moto frīstailu. Kā jau ikviens profesionāls sportists, gribēju ierakstīt savu vārdu Latvijas sporta vēsturē. Vēlējos kļūt par pirmo latvieti, kas uzgriež atmugurisko salto ar krosa motociklu. Par to daudz tiku sapņojis un centies iztēloties, arī tad, kad vēl ar moto frīstailu nenodarbojos. Biju apņēmies to izdarīt, un rezultātā kļuvu par pirmo profesionālo moto frīstailistu Baltijas valstīs. Šajā disciplīnā aizvadīju septiņas sezonas.

Tajā pašā laikā, paralēli motokrosa gaitām, mierā mani nelika arī autosports. Šķita, ka tas man arī padodas un varu konkurēt. 2009. gadā notiekošajās “Rockstar Champions Race” sacensībās man izdevās uzvarēt. Savukārt pērn, startējot “Kumho Tyre Challenge Mini Endurance Challenge” sacensībās Biķernieku strasē, “Historic Endurance” klasē kā otrais pilots ar “Hell Energy” volgu izdevās uzstādīt ātrāko apļa laiku savā klasē. Arī pirms sacensībām zināju, ka būšu ātrs, tomēr uz ātrāko apļa laiku gan nebiju cerējis.

Ikvienam sporta līdzjutējam ir atmiņā Tavi sasniegumi un nervus kutinošie brīži gan motokrosā, gan moto frīstailā. Saki, tagad, kad vairs pats nenodarbojies ar profesionālo sportu, bieži sajūti vēlmes tajā visā atgriezties?
Tas laiks, kad nodarbojos ar moto frīstailu, asociējas ar 100 procentu atdevi šim sporta veidam. Daudz nācās upurēt, lai sasniegtu pasaules līmeni. Viss tika pakārtots pēc iespējas labāku rezultātu sasniegšanai. Uz to skatoties tagad, varu teikt, ka tā ir mana pagātne ar patīkamām atmiņām un daudz jauniem draugiem no ne viena vien pasaules kontinenta. Tomēr tagad ļoti daudz kas ir mainījies – mana iekšējā pasaules uztvere, un pagātnei vairs tur nav vietas. Joprojām esmu gatavs uzbraukt treniņbraucienus motokrosā, bet ne katru dienu – drīzāk reizi mēnesī, ar vienu līdz divām sacensībām gadā. Savukārt par moto frīstailu visār nedomāju. Tā ir sporta disciplīna, kuru vairs nekad nepiekopšu. To tā nevar izdomāt un mēģināt izpildīt akrobātiskos trikus, tas ir dzīvesveids, kam ir jāpakārtojas.

Kā pats vairākkārt esi atzinis, motokross un motofrīstails Tevi galvenokārt piesaistīja, jo tā ir milzīga adrenalīna deva un iespēja pieradīt, ka realizēt ir iespējams daudz vairāk nekā mēs iedomājamies. Kā tagad gūsti Tavā ikdienas dzīvē nepieciešamo adrenalīna devu?
Pašlaik tā adrenalīna deva vairs nav nepieciešama. Šķiet, riska limits manī ir izsmelts. Vairs tādā veidā nevēlos ikdienā kāpt pāri sev un saviem pašsaglabāšanās instinktiem. Tagad to pašu adrenalīna devu saņemu, ieguldot laiku un savu enerģiju jaunās sfērās un projektos, kur pašlaik darbojos.

Šogad esi apstiprināts kā projektu vadītājs un mentors LMT Autosporta Akadēmijas Skolu kartinga projektam – kādi ir iespaidi pēc diviem pirmajiem posmiem šajā gadā?
Jāteic, ka man ļoti patīk šis jaunais izaicinājums, ko dēvējam par LMT Autosporta Akadēmiju. Ar katrām kartingu sacensībām un citām aktivitātēm, progresēju. Esmu pārliecināts, ka sezonas laikā uzlabošu Akadēmijas pasākumu un sacensību pamatus un organizētību, kā arī citus man uzticētos darba pienākumus. Tāpat, esmu motivēts veikt uzlabojumus, lai skolu kartinga projektā gan jaunieši, gan komandas kopumā būtu pēc iespējas apmierinātākas.

Ko Tu vari teikt par jauno paaudzi, kuri tagad arī daļēji Tev jāapmāca, tieši no tehnisko zināšanu puses? Vai ari teikt, ka laikā, kad Tu pabeidzi skolu, puiši, kas interesējās par moto un auto lietām, zināja vairāk?
To ir grūti tā salīdzināt, jo uzskatu, ka tagad jaunajai paaudzei ir daudz lielākas iespējas un pieejamā informācija, lai pašattīstītos, ja viņi to patiešām vēlas. Tehnaloģiju attīstība gājusi straujiem soļiem uz priekšu, un ne tikai sportā, bet visās nozarēs. Arī informācijas telpa kļuvusi nesalīdzināmi plašāka un ir patiešām daudz vairāk iespēju pašiem attīstīties un izzināt.

Kas ir svarīgākais, ko ņemt vērā, strādājot ar jauniešiem?
Ir svarīgi iet līdzi laikam, skolotājiem un mentoriem ir jāatīstās līdz ar jauniešiem. Jo tikai viņus izprotot, var piemeklēt piemērotāko mācību metodi un iemācīt jaunietim interesējošās lietas viņam saprotamā veidā. Tikai tā var jauniešiem iemācīt viņiem noderīgo un svarīgo.

Elektrokartingi ir kaut kas pavisam jauns – ir gandarījums, ka tieši Latvijā tiek organizēts pirmais čempionāts tieši elektrificētajiem kartingiem. Tomēr, Tu zini procesu “no iekšpuses”, un vai tas nav arī tas, kas rada vislielāko izaicinājumu?
Nu redzi – vienmēr esmu centies būt tur, kur līdz šim neviens nav bijis. Šī iemesla dēļ elektrokartingi man šķiet ļoti interesanti. Šķiet tieši tāpēc esmu kļuvis par pilntiesīgu LMT AA komandas sastāvdaļu. Visu mūžu esmu bijis “benzīngalva”. Lai pēc iespējas lielākā mērā izprastu elektrificētos kartingus, aizvadīju divas, jāsaka, nepārāk veiksmīgas sacensības.

Esmu pārliecināts, ka elektrība dominēs nākotnes sporta attīstībā. To attiecinot uz kartingiem, nodzīvojot Spānijā sešus gadus, esmu savām acīm redzējis, kā tiek slēgtas vairākas kartinga trases tieši dēļ lielās skaņas un piesārņojuma dēļ. To vietā – izveidotas golfa trases un atpūtas bāzes. Arī man pašam, izvēloties starp vienlīdzīgas jaudas iekšdedzes dzinēja un elektrokartingu, izvēlētos otro variantu. Kāpēc? Tā bija mīlestība no pirmā brauciena trasē – Tu sajūti daudz pozitīvu nianšu, kā piemēram, nesmird pēc izplūdes gāzēm, nav eļļas traipu, vibrācijas un milzīgā trokšņu. Nav arī nemitīgi jāseko līdzi dzinēja nolietojumam un jālej degviela – tas samazina izmaksas. Braukšana ir stabilāka un pašam braucējam – baudāmāka.

Vai Tev šķiet, ka elektrokartingu kultūra Latvijā nākamo gadu laikā attīstīsies vai tas vairāk domāts ierobežotam cilvēku un interešu lokam?
Ticu, ka lielākā daļa cilvēku, kas pārstāv kartinga nozari, man pašlaik negribēs piekrist, tomēr domāju, ka līdz ko elektrokartingi kļūs pieejamāki, tie iegūs savu popularitāti un nākotnē izkonkurēs iekšdedzes dzinēju kartingus. Ar laiku būs pieejami arī lielākas jaudas elektrokartingi. Būs iespēja ar tiem iepazīties visiem interesentiem. Pašlaik – esam pamatīga ceļa sākumposmā, lai izzinātu elektrokartingu potenciālu un iespējas.

Ko Tu novēlētu sev un jauniešiem, kam lielākā daļa čempionāta posmu šajā sezonā vēl tikai priekšā?
Neapstāties pie sasniegtā rezultāta! Viss ir iespējams, ja Tu tici sev un to patiešām vēlies! Savukārt, no savas un kolēģu puses varu apsolīt, ka motivēsim un dalīsimies ar savu pieredzi un zināšanām, lai palīdzētu jauniešiem, kas iesaistīti LMT AA kartingu projektā, sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus un iemācīties visu, ko var. Veiksmi un sportisko sparu atlikušajos četros Latvijas čempionāta posmos!

Informāciju sagatavoja:
Anda Treija