No Vilemsena nav ko baidīties!

Liepiņš prom, Vilemsenam rokas brīvākas

Pirms pāris dienām plašsaziņas līdzekļus sasniedza kuluāros klīdušo baumu apstiprinājums – Joriss Hendrikss guvis smagu ahilleja cīpslas savainojumu, tādēļ Hendriksa/Liepiņa riņķojumiem mototrasēs šogad pielikts trekns punkts. Reāli, pēc Serģa aiziešanas Joriss ar Kasparu bijuši spēcīgākie astoņkārtējā čempiona Daniela Vilemsena konkurenti. Tā tas bija gan 2009. gadā, izcīnot čempionu titulu, gan pirms gada, kad beļģu/latviešu komandai uzvara izslīdēja no rokām, gan arī šosezon, kad vistuvāk astoņkārtējam čempionam pietuvoties spējis neviens cits kā Joriss. Diemžēl Jurka ir prom, un latviešu lielākās cerības paliek Daideriem un Rupeikam/Stupelim.

Ja pērn brāļiem Daideriem ceļš bija asiem ērkšķiem kaisīts, tad pēdējā pusgada laikā Jānis ar Lauri kļuvuši ievērojami stabilāki un visbiežāk Lielās balvas izcīņas pabeiguši, atrodoties labāko pieciniekā. Savukārt blaķenes #5 īpašniekam Rupeikam šis gads pagājis kā pa viļņiem. Vispirms, kopā ar jaunpienācēju Elviju Mucenieku braukts ārpus labāko desmitnieka, vēlāk, ierindā atgriežoties Stupelim, finišēts aizvien tuvāk labāko augšgalam, līdz pēdējā posmā Vācijā izcīnīta otrā vieta. Jebkurā gadījumā ne mūsu brāļiem, ne Rupeikam ar Vilemsena noturēšanu aiz sevis diez cik labi nav veicies. Tikai vienu reizi 16 pasaules kaluma braucienos latviešu ekipāžai izdevies finišēt priekšā leģendārajam holandietim (ja neskaita Hendriksa/Liepiņa paveikto). Vilemsena nolikšanu pie malas realizēja Daideri, taču jāņem vērā – apsteigšana notika pirms četriem mēnešiem Nīderlandē, kad optimālās kondīcijas ne visiem bija sasniegtas.

Vilemsens – blakusvāģu Fetels

Uz papīra galvenais favorīts ir Vilemsens: 16 aizvadītajos braucienos izcīnītas 12 uzvaras, zīmīgi, ka tikai vienā reizē no 16 (!) holandieši nav pabijuši uz goda pjedestāla. Lai kādi patrioti mēs būtu, nevar noliegt, ka sezona Vilim ir fantastiska, ja ne vislabākā karjerā. No tuvākajiem sekotājiem Hendriksa/Liepiņa vērojams 51 punkta atrāviens, no Daideriem – 80... Ja nenotiek prātam neaptveramas lietas, tad čempiona vārds faktiski ir skaidrs, diemžēl mūsu tautiešiem uzvarētāja trofeju vismaz pagaidām nav lemts iegūt.

Pasaules čempionāta kopvērtējums blakusvāģiem (pēc 8 posmiem)

Jāsaka, kā ir – Vilemsena atrāviens pielīdzināms tam, kādu F-1 izkarojis Sebastians Fetels vai kādu savos labākajos karjeras brīžos bija iekrājis MotoGP seškārtējais uzvarētājs Valentīno Rosi.

Mērķis – iepriecināt savējos un nostartēt cienīgi

Atkal salīdzinājums ar Pirmo Formulu – Hamiltons un Alonso ir tālu aiz pirmajā vietā esošā vācu brīnumbērna, taču abi turpina neatlaidīgu cīņu par uzvaru katrā posmā. Neskaitāmos sportistu komentāros nācies dzirdēt par to, ka Vilemsenu ļoti respektē, no čempiona baidās... Jā, viņš ir agresīvs, spēcīgs, ar vārdu, bet ne neuzvarams. Var runāt par to, kādas traumas viņš radījis Serģim, Liepiņam un pārējiem, droši var spriedelēt, cik leģendārais holandietis bijis korekts vai nekorekts, tomēr vietējo skatītāju priekšā nav nekas labāks kā atmest līdzšinējos priekšstatus un doties pretim cīņā par triumfu.

Pētot iepriekšējo gadu statistikas, atklājas, ka Ķegumā lielākos laurus plūkuši latvieši, pēdējo reizi Vilemsens no Latvijas kā Grand Prix uzvarētājs aizbraucis pirms pieciem gadiem.

Ķeguma posma uzvarētāji (kopš 2005. gada)

Ja runājam par psiholoģisko faktoru, tad Ķegums varētu būt īstā vieta, kur atklāties latviešu potenciālam. Vilemsenam Latvijas posms kopš 2007. gada bijis fiasko pārbagāts – vienu gadu niķojusies tehnika, pērn neizturēja pasažieris Gertijs Eginks... Šoreiz holandietim līdzi ir pieredzējušais Verbruge, kurš uzskatāms par vienu no labākajiem sava aroda pratējiem. Vilis izsenis zināms kā braucējs, kurš ies un darīs visu, lai uzvarētu. Katrā ziņā pārliecības par saviem spēkiem viņam nekad nav trūcis, ir visi priekšnoteikumi, lai aizbrauktu no Latvijas ar lielāko ozollapu vainagu, taču ne pārāk skaisto atmiņu dēļ Vilemsenam varētu iet grūtāk nekā ierasts.

Pievēršoties tam, cik veiksmīgi Ķegumā pēdējie gadi bijuši mūsu tautiešiem, tad acīm paveras tikai daļēji pozitīva aina. Brāļu stāsts labi zināms, nekas augstāks par vidusmēru nav sanācis, pirms gada veselības problēmu dēļ vidzemnieki pat uz starta barjeras neizgāja...Daiders jaunākais nesen izteicās, ka ”vienmēr viss noticis tā, kā tam nevajadzētu būt”. Ja bračkas domu būs no galvas izmetuši, tad var cerēt uz augstiem sasniegumiem. Ja psiholoģiski Jānis ar Lauri nespēs savākties, tad no viņiem nekādus pjedestālus varam negaidīt. Vismaz fiziskā kondīcija viņiem ir laba, arī ar blaķeni viss kārtībā. Runājot par Rupeiku, pagātne ir patīkama – 2008. gadā izcīnīta uzvara, pērn finišēts trešajā pozīcijā. Fiziski Māris ar Kasparu nav tajā labākajā spicē, tomēr pēdējos posmos novērota izcīnīto vietu augšanas progresija un tepat, vietējo fanu priekšā, tai vajadzētu turpināties. ”Energokompleksa” atbalstītie braucēji ir pieredzējušāki par Daideriem, psiholoģiski spēcīgi un ar pozitīvām emocijām. Tur kaut kam ir jābūt!

No nepieminētajiem dalībniekiem jāizceļ traumētā Jorisa Hendriksa brālēns Jans, kurš pirms diviem gadiem no Latvijas aizbrauca kā pilots Nr.1. Pēdējie mēneši beļģim pagājuši, atrodoties labāko augšgalā, nav bijis Vilemsena lielākais bieds, taču ir pamatotas cerības izcīnīt godalgas. Nekāds klusētājs noteikti nebūs Nīderlandes otrais labākais pilots Etjēns Bakss – panākumi viņam bijuši diezgan nestabili, pjedestāli mijušies ar palikšanu aiz labāko desmitnieka. Katrā ziņā izšaut viņš var! Savu artavu intrigas garantam varētu piešķirt krievu pilots Jevgēņijs Ščerbiņins kopā ar mūsējo Haraldu Kurpnieku. Žeņas labākie panākumi neapšaubāmi bija pirms gadiem pieciem, izcīnot vicečempiona nosaukumu, pēcāk pieklusis, tagad atkal zirgā, atrodoties augstajā piektajā vietā. Turklāt, reizi Kurpnieks Ķegumā ir vinnējis, uzvaras garša droši vien pilnībā nav aizmirsta.

Kopsavilkums

Teorētiski jāuzvar Vilemsenam, taču holandietis dažādu apsvērumu dēļ to nav spējis paveikt četrus gadus. Par kopvērtējumu skaidrs, ilūzijas mūsējiem nav vērts lolot, taču galvenais ir nostartēt katrā posmā tā, lai pēc tam būtu gandarījums par paveikto. Objektīvi spriežot, Daideriem gads beigsies laimīgi, ja izdosies kļūt par pasaules vicečempioniem un pirmās vietas ieguvējiem Vācijā. Savukārt Rupeikam ar Stupeli lielisks sezonas noslēgums būtu iekļūšana kopvērtējuma labāko pieciniekā.

Jāsaprot vienīgi, ka cīņa par uzvaru nav tikai starp mūsējiem un Vilemsenu, bet gan starp vēl vismaz 20 ekipāžām. Var notikt jebkas, taču jāmāk izmantot priekšrocības, kādas dod retā iegriešanās mājās. Uzvaras apziņa un ticība saviem spēkiem – tieši ar to savos ziedu laikos izcēlās Serģis un Rasmanis. ”Viss sākas galvā,” tā entās reizes intervijās teikuši dažādu sporta veidu treneri, speciālisti, psihologi.Cerēsim, ka mūsējie no galvas izmetīs jebkādas Vilemsena respekta paliekas un pierādīs saviem līdzjutējiem, ko nozīmē latviešu spēks. Tiksimies Ķegumā!