Nitišs: "Darbs tikai sākas, nākotne nav paredzama"

Nitišs 2013. gadā kļuva par Eiropas čempionu "Super1600" klasē, turpinājumā pārejot uz pasaules čempionātu, kur jau pirmajā sezonā bija trešais. Vēl sezonu pēc tam Nitišs noslēdza septītajā vietā, bet iepriekšējie divi gadi sportistam bija ļoti neveiksmīgi un pirms šīs sezonas viņš atkāpās soli zemāk un brauca Eiropas čempionātā "SuperCar" klasē.

"Jau pēc pirmajām divām gada sacīkstēm redzēju, ka beidzot esmu lielā cīņā, turklāt ar iespēju iekļūt finālā un cīnīties par uzvaru. Nezinu kā pārējiem, bet es nevaru braukt sacensībās, ja negūstu baudu. Tāda bauda, adrenalīns, prieks, pārdzīvojums, kādu guvu šogad, bija kaut kas "wow"," pēc triumfēšanas prieku pauda Nitišs. "Mēs visi cīnījāmies līdz galam. Bija nedaudz labākas un nedaudz sliktākas sacensības. Manuprāt, šogad esmu ļoti daudz iemācījies, visam pieeju ar vēsāku galvu, izanalizēju un gatavojos nākamajam posmam. Ir jaunas lietas, kuras esmu ienesis savā attīstībā. Šis bija stipri brīvāks gads, ar lielākām cīņām, lielāku baudu."

"Jau pirms šī posma teicu, ka Francijā punktus skaitījām pārāk daudz. Arī tagad pēc ceturtās kvalifikācijas, kad zināju, ka tituls ir nodrošināts, pavisam noteikti nebiju apmierināts. Apmierināts biju pēc tam, kad bija čempionu tituls un uzvara mājas sacīkstē. Ja būtu tituls un, piemēram, ceturtā vieta Latvijā, ne es, ne fani, ne atbalstītāji, ne komanda būtu priecīga," stāsta Nitišs, kurš saņēmis arī nelielu spiedienu no sava galvenā konkurenta Sirila Reimona. "Francijā nobraucu sestais un Sirils atnāca mani pažēlot: "Es vinnēju šeit, gan jau Latvijā tu vinnēsi." Tomēr pirms Latvijas posma viņš sociālajos tīklos jau izdarīja spiedienu, medijos teica, ka Reinis ir pelnījis čempiona titulu, bet uzvarēt es viņam neļaušu." Tāpat sportistam lielu prieku sagādāja epizode apbalvošanas ceremonijā, kad uz goda pjedestāla uzkāpa viņa māte, lai pasniegtu ziedus. "Nezinu kā viņa tur tika, kurš viņu tur uzlaida, bet viņa mani pārsteidza."

Nitišs uzsvēra, ka Eiropas čempionāta un pasaules čempionāta mašīnas ir vienādas. Ja viņš gribētu, varētu pašlaik pieteikties jebkuram pasaules čempionāta posmam, kā arī sezonas izmaksas atšķiras vienīgi ar to, ka Eiropā nepieciešams aizvadīt mazāk etapus. "Bieži skatāmies kā mums iet, salīdzinot ar pasaules laikiem. Bieži tas nav objektīvi, bet te, Latvijā, pavisam noteikti bija. Dažos braucienos pasaulē būtu 6.-8. pozīcijā, tā kā tas parāda cik ātri tīrā braucienā, kad neviens netraucē, varam uzbraukt."

"Ja runā par realitāti, individuāli pasaules čempionātā iespēju startēt man nav. Varu turpināt vai nu Eiropā, vai kādā citā čempionātā. Redzēsim kā ies dažādās sarunās - kas mani aicinās pie galda, ar kuru es gribēšu parunāt. Tagad darbs tikai sākas un nākotne nav paredzama," Nitišs atzina, ka par 2019. gadu pašlaik nezina pilnīgi neko, stāstot, ka pasaules čempionātā var būt grūti, jo "Audi" rūpnīca pamet sacīkstes. "Nedomāju, ka "Hyundai" nāks iekšā. Negribu ticēt, ka Ēkstroms tik viegli padosies un nebrauks pasaulē, domāju, viņš meklēs iespējas, sponsorus, lai būtu šeit. Viņš gan apzinās, ja nav rūpnīcas atbalsta, ar "Volkswagen" un "Peugeot" būs ļoti grūti cīnīties. Vai viņš to grib, vai negrib ir cits jautājums. Augsti un ambiciozi mērķi ir Renault, nezinām cik daudz viņi investēs. Man sezona ir beigusies, pasaules čempionātā ir vēl trīs posmi, tāpēc esmu situācijā, ka nepieciešams nedaudz pagaidīt."

"Ja esmu ieguvis titulu vienreiz, jautājums, ko varu iegūt un ko zaudēt, startējot vēlreiz tādā pat līmenī. Varu iegūt to vēlreiz, bet tikpat labi palikt trešais, ceturtais vai sestais, šī gada pasaules mašīnām ienākot Eiropas čempionātā. Atkal sekos smagas sarunas, pie lielās tāfeles tiks vilkti katra čempionāta plusi un mīnusi. Līdz šim mēs ar savu mazo komandu un ģimeni esam izdarījuši ļoti daudz pareizus soļus, tā kā strādāsim. Nav tik viegli, kā izskatās no malas," par gaidāmajām izvēlēm aizkulises paver Nitišs. "Uz šo gadu ar budžetu viss kārtībā, neskatoties uz valsts nodokļu politiku, jo tas tika vākts pagājušajā gadā. Uz nākamo gadu šī politika pavisam noteikti kaut ko iedragās, bet ticu un gribu cerēt, ka ar visu mārketingu, atpazīstamību un rallijkrosa vārdu Latvijā spēsim piesaistīt jaunus atbalstītājus, kuri atbalstīs arī no mārketinga līdzekļiem. Es nepadošos, cīnīšos, esmu gatavs turpināt sevis iesākto ceļu."