"Astotā vieta tiešām nav slikti, vai ne!" smaidīja 25 gadus vecā olimpisko spēļu debitante. ''Viss, ko gribēju, neizdevās, bet nesūdzēšos. Tehniskās nepilnības mēs sacensībās, protams, piekopjam... Kaut kā tā sanāk. (Smaida.) Metiens neizvērsās, kā būtu jālido. Bet, kad ir mazāka spriedze - iesildoties, es atkal apliecināju sev, ka varu. Es īstenībā gāju ar pārliecību - tikko biju metusi labu rezultātu, nebaidījos, ka varu to izdarīt. Dažreiz tas nomāc (ka neizdodas - aut.)."

"Pirmais metiens man neizdevās, bet es nezaudēju ticību, saņēmos, un man ir prieks par to," sacīja Palameika. ''Bet pēc tam, tiekot finālā, es jau biju laimīgu, kas, protams, ir labi, bet, manuprāt, tobrīd mazliet zuda ticība sev. Es centos sevi motivēt, bet man atkal nesanāca tehniski izpildīt metienu. Taču pēdējo atkal aizmetu pie 60 metriem. Tas liecina, ka ir iekšā. (Smaida.)"

Palameikas sacītais rosināja vaicāt - cik tālam metienam viņa bija gatava? "Biju gatava bronzai. Noteikti!'' pārliecinoši sacīja Madara. "Es tagad to saprotu labāk nekā sektorā, bet emocijas kopumā ir labas. Bija sajūtu, ka varēju aizmest tālāk. Kad biju iekļuvusi finālā, mans mērķis bija jauns personīgais rekords. Gāju uz pilnu banku, bet reizē ar gribēšanu sāka parādīties arī mazliet vairāk kļūmju. Nav tā brīvuma, kad sāc mest uz rezultātu."

Vistālāk šķēps lidoja Madaras otrajā metienā - 60,73 metrus. "Kaut kā labāk aizķērās, bet mazliet pietrūka jaudas, nenoturēju smaili, šķēps kaut kā uzgāja uz augšu. Bija ļoti daudz nianšu, kas bija jāaizdara mazliet pareizāk," atzina Palameika.

Uz jautājumu, vai pienāks laiks, ka Palameika kādreiz paspēkosies ar čehieti Barboru Špotākovu, kura ceturtdien kļuva par olimpisko čempioni, Madara atbildēja: "Jā, jā, jā!" Viņa sacīja, ka nākotnē varētu sasniegt augstas virsotnes. "Es daudz ko varētu sasniegt, bet neko jau nevar solīt. Viss ir iespējams katram. Kāpēc to neizmanot?''