Ārents: "Barankas nav - tas man pats galvenais"

"Centos kā varēju. Barankas (nullītes jeb nepārvarēta sākuma augstuma - aut.) nav - tas man pats galvenais. Ar startu esmu apmierināts daļēji. Kaut ko vismaz izdarīju - apmēram, kā biju plānojis. Būtu pārlecis 5,50 - vispār būtu kaifs," par savu sniegumu izteicās kārstlēcējs, kas aizvakar Londonā nosvinēja savu 26 dzimšanas dienu. Otrajā mēģinājumā līdz laimei pietrūka pavisam maz. "Tur jau tā lieta! Jau biju pārlidojis pāri, tomēr mazliet pieskāros. Tāpēc uz trešo jau izgāju tā, ka uhh - nu tikai tūlīt būs. Laikam pārāk daudz gribēju. Nedaudz iepūta vējš un stūmiens kārtij sanāca nedaudz uz priekšu nevis uz augšu." Beigās izrādījās, ka ar augstumu 5,50 pietika, lai kvalificētos finālsacensībām (ne visiem, bet tikai mazāk mēģinājumus iztērējušajiem). "Jā, tas nebija pārsteigums, jo šodien bija kārstlēkšanai diezgan slikti laika apstākļi. Bija skaidrs, ka rezultāti nebūs augsti, un ar 5,50-5,60 mierīgi pietiks finālam."

Gaisotne Olimpiskajā stadionā, kur jau desmitos no rīta tribīnes nemainīgi ir pārpildītas un azartiskas, latvieti īpaši ietekmējusi neesot. "Biju sagatavojies tā, ka man nebija atšķirības - fonā priedes vai 80 000 skatītāju. Galvā ir tikai mans lēciens un viss - nekas apkārt neinteresē. Vajag atslēgties un man sanāk. Savā pasaulē ņemies un tad - lēciens. Ja viss ir kārtībā, tad arī lecas. Bija kļūdas galvā, taču nekāda stresa brīnumainā kārtā nebija. Tikai uz sākuma augstumu."

Bieži vien gadās, kad pirmais olimpiskais starts sportistiem paliek arī pēdējais, jo sapnis jau piepildīts, taču Mareks uzsvēra, ka viņam tieši pretēji - Londona iecirtusi āķi lūpā, lai gribētos turpināt. "Ļoti lielu āķi! Tagad jāgatavojas Rio un visiem lielajiem čempionātiem pirms tam - ceru, ka sanāks bez traumām. Centīšos lēkt augstāk. Mans treneris saka, ka, lai sagatavotu augsta līmeņa kārstlēcēju, nepieciešami desmit gadi. Ticu, ka viņš mani vēl sagatavos. Vēl ir daudz, kur augt," sprieda sportists, norādot arī uz trūkumu, kas šobrīd liedz līdzvērtīgāk konkurēt augstā līmeni. "Lielākoties visi pārējie ir ātrāki - man jau iedzimtas lēnas kājas. Taču to vēl var uzlabot. Ja izdosies - mierīgi varu lēkt arī augstāk."

Lai gan pastāv liela iespēja, ka pēc šīs sezonas Ārents paliks vienīgais kārstlēcējs Latvijā, viņu šāda perspektīva nemulsina. "Tāpat jau pie trenera grupā esmu viens, vienatnē arī trenējos. Tas nav galvenais. Nākamais mērķis? Eiropas čempionāts telpās. Mēģināšu kvalificēties un tikt finālā. Domāju, ziemā man tas būs pa spēkam."