Varas sports

Prioritārie un ne tik prioritātie sporta veidi

Diemžēl Latvijā nav dzirdēts, ka kāds valsts līmenī būtu spējis nedefinēt prioritāros sporta veidus, lai arī Sporta likumā melns uz balta rakstīts: Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā: 1) īsteno vienotu valsts politiku, 2) izstrādā normatīvo aktu projektus. Jautājums, kā var īstenot vienotu valsts politiku, ja tādas nav? Latvijā spēcīgākie, turīgākie, politiski lobētie sevi sauc par prioritārajiem, tāpat kā vēsturiski izveidojušās tradīcijas skaitīt sevi par basketbola, hokeja, bobsleja un tagad arī skeletona lielvalsti. Šādai situācijai turpinoties, cerēt uz kvalitatīvām pārmaiņām nav nekāda pamata. Alegorijās runājot – kas valda, tas skalda. Labi atceramies mūsu valsts vienā brīdī uzskatīja, ka Ūdenssporta federācija un tās paspārnē esošā komanda Riga Powerboat team pelnījusi ik gadu 90 000 latu lielu atbalstu. Kāda sakritība – ūdenssporta ziedu laikos valdības sastāvā atradās mūsu dižministrs Atis Slakteris, bet viņa dēls bija viens no motorlaivu airētājiem. Tiklīdz Tautas partija vairs nebija pie „šprices”, arī ziedojumu plūsma ūdenssportistiem beidzās. Vienotības ziedu laikos, kas sakrituši ar krīzes laiku, īpašu labvēlības statusu izpelnījies basketbols. Šaubu nav – daudz saprotamāks ziedojums, nekā ziedot ātrumlaivām kaut vai aiz tā apsvēruma, ka basketbols ir viens no masveidīgākajiem bērnu un jauniešu sporta veidiem, taču tikpat saprotamas ir daudzu citu sporta federāciju pārstāvju dusmas un neizpratne par ziedojumu piešķiršanas kārtību un principiem.

(... )

Nu un kas, ka sabiedrība „cepās un vārās”? Kamieļi sadalīti, karavāna dodas tālāk. Cerēt, ka Saeimā sēdošie Vienotība un zaļzemnieki piedāvās savus risinājumus, lai sistēmu mainītu ir naivi. 450 tūkstoši katras partijas pietuvinātajiem privātajiem basketbola klubiem (BK Ventspils un BK VEF Rīga) šajos laikos ir solīds kumoss. Ja basketbola klubam VEF Rīga vēl pieskaita 250 tūkstošus, ko plāno ziedot "Latvijas Dzelzceļš", - sanāk apaļš miljons eiro. Argumentus, ka abiem basketbola klubiem ir savas „sistēmas piramīdas” un daudz līdzekļu no ziedojuma tiek novirzīts tieši bērnu un jaunatnes sistēmas sakārtošanai un attīstībai, regulāri nomāc ziņas par aizvien jauniem ārvalstu leģionāriem, kuri papildina klubu sastāvus, līdz ar to liedzot sastāvā iespēlēt pašmāju jaunos un perspektīvos spēlētājus, tukšās spēļu arēnas, dažbrīd arī rezultāti un kopumā sporta veida popularitāte Latvijā. Patiesībā, ne jau ziedojums basketbolam radīja ažiotāžu sporta veidu pārstāvju un sporta līdzjutēju vidū. Nav šaubu, ka tik pat liels tracis būtu bijis, ja šis ziedojums slepus būtu nonācis hokejistu, futbolistu vai novusistu rīcībā. Problēma ir principu neesamībā un politikas klātesamība šajos procesos.

Par ideālo modeli

Ideāls finansēšanas modelis droši vien vispār nav iespējams, jo kamēr valstī nebūs noteiktas prioritātes sportā, pastāvēs bažas, ka vienmēr būs kādi neapmierinātie par piešķirtajiem ziedojumiem vai to lielumu (mazumu). Tomēr, kas liedz valsts uzņēmumiem, kuri izpildījuši savas peļņas rādītājus, izsludināt atklātus konkursus un izstrādāt pieteikuma formu, kuru aizpildot ikviens interesents var iesniegt savus projektus izvērtēšanai?

Latvijas Dzelzceļa pārstāvji un tā kapitāldaļu turētājs – Satiksmes ministrija apgalvo, ka ziedojot VEF Rīga, Latvijas Dzelzceļš un tā meitasuzņēmumi tiekot šādi reklamēti, palīdzot noturēt un piesaistīt sadarbības partnerus Austrumos. (līdzīga motivācija bija atbalstot arī hokeja klubu Rīgas Dinamo). Skaidra pozīcija. Tātad, tas nav vienkārši mecenātisms. Piešķirtajam atbalstam ir racionāli apsvērumi. Tad uz priekšu – šādi atzinumi saka uzņēmumu vadībām priekšā pieteikuma anketā rakstāmos jautājumus. Ja reiz nolemts atbalstīt sporta klubus (komandas, federācijas), lūk, tikai dažas idejas šādai anketai:

Dalība vietējās/Baltijas/Starptautiskās sacensībās. Precīzs turnīru nosaukums un mērķi?

Ieņemtās vietas iepriekšējā sezonā visos turnīros/sacensībās, kurās tika ņemta dalība?

Sporta bāze? Cik vidēji skatītāju klātienē apmeklē spēles?

Dalībnieku sastāvs (vietējie/leģionāri)?

Vai komandā ir valsts izlases kandidāti? Cik?

Cik Latvijā konkrētajā sporta veidā nodarbojas bērni un jaunieši?

Reklāma un mārketings?

TV translācijas? Vidējā spēļu skatīšanās auditorija?

Cik liela finansiālā palīdzība būtu nepieciešama?

Kādiem mērķiem tiktu tērēti piešķirtie līdzekļi?

Iepriekšējās sezonas ziedojuma izlietojums – atskaite.

Starp citu, cik tad ir valsts uzņēmumi, kuri vairāk vai mazāk regulāri ir gatavi un ir spējīgi ziedot sportam? Prātā nāk sekojoši: "Latvijas valsts meži", "Latvijas dzelzceļš", "Latvenergo", daļēji piederošie "LMT" un "Lattelekom".

(...)

Pilns raksts: Diena.lv