Ventspils - Latvijas Pirmās olimpiādes mājvieta

Sports un Ventspils pilsēta – tie vienmēr bijuši nešķirami jēdzieni. Sporta svētki pilsētā aizsākās vairāk nekā pirms 100 gadiem, kad Ventspilī tika nodibināta Rīgas sporta biedrības nodaļa „Union”, kas laika posmā no 1907. līdz 1909. gadam Ventspilī uzbūvēja pirmo velotreku, kura vidū atradās vieglatlētikas sektori un celiņi skriešanai, kas vēlāk, attīstoties un progresējot, piesaistīja aizvien vairāk sportistus.

Tieši Ventspils bija iniciators idejai par savu sporta svētku izveidošanu. Neskatoties uz to, ka Latvijā pēc neatkarības atgūšanas jau bija notikušas Lauku sporta spēles, Trīszvaigžņu spēles un pat Latvijas Jaunatnes olimpiāde, tomēr pirmo reizi neatkarīgajā Latvijā ideja par vienotām Latvijas sporta sacensībām izskanēja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā, kad Latvijas Olimpiskās izpildkomitejas padomes loceklis, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs izsacīja spārnoto frāzi: „Latvijā sportam nepieciešami savi Dziesmu svētki!” Domu biedri nebija ilgi jāmeklē. Valsts sporta dzīves vadītāji un citi sporta lietpratēji uzreiz piekrita sniegt savu atbalstu, lai izveidotu, pēc toreizējā LOK prezidenta Viļņa Baltiņa vārdiem, „valsts galvenās kompleksās sporta sacensības”. Diskusiju, kur varētu notikt šis grandiozais sporta notikums, nebija – Ventspils bija vienīgā pilsēta, kas spēja nodrošināt tik atbildīgu un lielu sacensību norisi. Sporta svētkiem tika dots nosaukumus - Latvijas Pirmā olimpiāde.

2004. gada 2. jūlijā Ventspils stadiona pārpildītās tribīnes sveica 3267 sportistus, kas bija nostājušies Latvijas Pirmās olimpiādes atklāšanas parādē. Pēc oficiālās daļas un valsts amatpersonu uzrunām, olimpiādes logo un talismana prezentācijām cita pēc citas lepni iesoļoja 33 Latvijas rajonu un pilsētu komandu delegācijas. Latvijas Pirmajā olimpiādē 3267 sportistiem bija iespēja mēroties spēkiem kopā 23 sporta veidos, izcīnot 213 medaļu komplektus 159 disciplīnās. Uz Ventspili, lai piedalītos Latvijas Pirmajā olimpiādē, devās arī tādi Latvijā populāri sporta meistari kā vingrotāji Jevgeņijs Saproņenko un olimpiskais čempions Igors Vihrovs, soļotājs Modris Liepiņš, šķēpmetēji Ēriks Rags, Ainārs Kovals un olimpiskais vicečempions Vadims Vasiļevskis, pludmales volejbolisti brāļi Toms un Jānis Šmēdiņi un daudzi citi.

Grūti nosaukt sporta veidu, ko no 23 sporta veidiem katra Latvijas pilsēta uzskatīja par savējo, ikviena pilsēta vai rajons centās sasniegt labākos rezultātus vadoties pēc devīzes: „Citius, Altius, Fortius!” (Ātrāk, augstāk, spēcīgāk!) Trijās olimpiādes dienās visi 3267 sporta spēļu dalībnieki cīnījās ne tikai par individuālajiem panākumiem, bet arī par ikvienu punktu komandu kopējā ieskaitē. Katrs individuāli, bet tajā pat laikā kopīgi sportisti veidoja savas pilsētas vai rajona komandas kopējo rezultātu, apvienojot individuālo meistarību, komandas garu un sacensību olimpisko auru savdabīgā sintēzē.

Arī 2008. gads tiks ierakstīts Latvijas sporta vēsturē kā olimpiskais gads ne vien ar olimpiskajām spēlēm Pekinā, bet arī Latvijas II Olimpiādi.