Skola, skolotāji, sports...Absolūti nesavienojamas lietas. Tā noteikti domā daudzi skolēni, jo skolu, sporta stundas apmeklē ar nepatiku vai neapmeklē vispār, un daudzi arī uzskata, ka skolotājs noteikti nevar būt draugs, padomdevējs, iedvesmotājs. Šoreiz es gribētu tam nepiekrist, un kur nu vēl izskanējušais viedoklis, ka lauku skolās izglītības un audzināšanas kvalitāte ir sliktāka nekā pilsētu skolās.
Mans sporta skolotājs ir Igors Šnepers. Sporta skolotājs ir arī mans klases audzinātājs. Mūsu klasē ir astoņi zēni un tikai četras meitenes. Pateicoties tieši mūsu skolotājam, mēs esam ļoti sportiska klase. Gan mana klase, gan arī citu klašu skolēni piedalās komandu un individuālajās sporta sacensībās, kā arī sporta dienu pasākumos, ko viņš organizē mūsu skolā. Kā komanda mēs piedalāmies tautas bumbā, futbolā un volejbolā, bet individuālajās sacensībās- slēpošanā un skriešanā. Varētu teikt- kas tur tik īpašs, to jau dara visās skolās, bet, man šķiet, ka mēs esam no tām retajām mazajām lauku skolām, kurā sasniegumi sportā ir ļoti augsti. Par to, protams, liels paldies mūsu skolotājam par ieguldīto pamatīgo darbu daudzu gadu garumā. Prieks par padarīto ir gan viņam, gan mums.
Meitenes un zēni volejbolu spēlē atsevišķi. Sacensībās dažreiz pirms spēles ir neliels uztraukums, it īpaši, ja pretinieka komandā spēlētāji ir par pus metru garāki par mums, bet skolotājs tikai pasmaida un nosaka: „Garumam nav nozīmes, noticiet saviem spēkiem!” Pēc šādiem vārdiem uzreiz paliek vieglāk, parādās cīņas spars. Galvenais-viņš nekad mūs „nebaro” ar tukšām uzvaras ilūzijām.
Sporta sacensībās gandrīz vienmēr iegūstam godalgotas vietas, jo cītīgi apmeklējam sporta stundas un pulciņus. Kā lai tos neapmeklē, ja skolotājs katru stundu pasniedz kā jaunatklājumu! Katra stunda kā pirmā-vienīgā, tāpēc sporta stundu gaidu ar nepacietību un zināmu satraukumu. Latviešiem taču ir teiciens: “Veselā miesā mājo vesels gars!”
Mans sporta skolotājs ir vislabākais, jo viņš māk uzmundrināt, nekad nedusmojas, pat tad, ja sacensībās nav paveicies. Neskatoties uz to, skolotājs Igors ir ļoti prasīgs, uzstājīgs un bezgala pacietīgs- ja apņēmies ko sasniegt, tad noteikti to sasniegs, negaidot par to samaksu. Skolotājs vienmēr saka, ka galvenais, lai mums būtu vēlme sportot, laiku viņš tam vienmēr atradīs. Reizēm aizdomājos, vai manam skolotājam kādreiz ir arī brīvdienas?
Man šķiet, ka tā varētu rakstīt bezgalīgi, vienmēr atrodot ko pozitīvu, tomēr ne jau vārdi ir noteicošie, bet gan skolotāja darbi, ko mēs redzam ikdienā. Skolotājs Igors Šnepers ir mans, manu skolas biedru draugs, padomdevējs un IEDVESMOTĀJS! Es gribētu, lai mani sadzird visa Latvija!

Anda Sergejeva
6. klases skolniece
Žīguru pamatskola
Balvu rajons