Skolotāji ir apbrīnojami cilvēki. Viņi māca bērnus, lai sagatavotu tos patstāvīgai dzīvei. Viņi atdod daudz savu brīvo laiku, lai tikai palīdzētu bērniem, cik vien tas ir iespējams. Es apbrīnoju visus skolotājus, bet visvairāk sporta skolotājus. Sporta skolotājiem ir jāpasniedz stundas tā, lai bērniem būtu interesanti, lai katrs bērns varētu saprast un izpildīt vingrinājumus, pat tad, ja viņš ikdienā nenodarbojas ar sportu.

Mūsu skolā ir ļoti labi sporta skolotāji, taču pastāstīšu par vienu - Māri Priedīti. Šis skolotājs man pasniedz stundas jau otro gadu. Stundas vienmēr ir interesanti sagatavotas, tādēļ ir prieks uz tām ierasties. Tās nekad nav vienveidīgas, katru reizi ir izdomāts, kaut kas aizraujošs, lai skolēniem būtu interesanti un prieks sportot.

Skolotājs ne tikai paskaidro, ja kaut kas nav skaidrs un saprotošs, bet arī parāda, kā pareizi tas jādara. Man patīk tas, ka viņš ar mums spēlē kopā spēles, piemēram, volejbolu vai basketbolu. Ir interesanti, ja skolotājs iesaistās.

Viņš cenšas izveidot komandas, lai varētu piedalīties dažādās sacensībās. Sacensībās viņš atbalsta un pamāca kā būtu labāk, bet nekad nenosoda, ja nav izdevies īpaši labi.
Viņš nekad neliek sliktus vērtējumus, ja redz, ka bērns cenšas, jo saprot, ka visi nevar būt sportisti.

Man prieks, ka skolā, kurā es mācos strādā tāds sporta skolotājs, kas savu darbu dara interesanti un ar prieku. Skolotājs – Māris Priedītis, paliks manās atmiņās, kā labākais sporta skolotājs.