Ja uzdod jautājumu, kas ir sporta skolotājs, tad atbilde seko ļoti vienkārša - tas ir cilvēks, kurš palīdz mums, skolēniem, uzturēt savu fizisko formu, kas spēj izprast mūsu problēmas labāk nekā citi.
Viens no labākajiem un saprotošākajiem skolotājiem ir Mazsalacas vidusskolas sporta skolotājs Aldis Ertmanis. Viņš ir ne tikai labs pedagogs, bet arī aizrautīgs treneris un fanātisks ziemas sporta veidu cienītājs. Aldis Ertmanis ir mans pirmais sporta skolotājs un nu jau 7 gadus dambretes treneris. Treniņos viņš ir saprotošs, prot parādīt un izskaidrot kļūdas, bet nekad, kad mēs kļūdāmies sacensībās, viņš nepaceļ balsi, nenorāj mūs, bet tieši otrādi - uzmundrina, pajoko par neveiksmēm. Iespējams, jūs teiksiet, ka neviens treneris pret saviem audzēkņiem kļūdu dēļ nepaceļ balsi vai publiski nenorāj, bet tā nav, redzēju gadījumu, kad treneris tā izdarīja, un skolēns ļoti pārdzīvoja. A. Ertmanis draudzīgi pasmejas par neveiksmēm, uzmundrina mūs un ar labiem vārdiem spēj iedvesmot, lai mēs turpinātu cīņu. Ar savu darbu un neatlaidību skolotājs ir iemācījis mums nekad nepadoties bez cīņas un A. Ertmaņa dēļ Mazsalacas dambretes komandu pazīst ne tikai Valmieras rajonā un Vidzemes novadā, bet visā Latvijā, un citi mūs pazīst kā spēcīgus pretiniekus.
Aldis Ertmanis ir arī aizrautīgs slēpotājs un orientierists. Viņš savulaik pārstāvējis rajona izlasi distanču slēpošanā, ar saviem audzēkņiem izslēpojis vai visu Vidzemes reģionu, sākot ar Valmieru, Siguldu, Cēsīm, Alūksni, Madonu un citām vietām. Arī tagad, kad ziemas vairs nav tādas kā senāk un slēpošanu skolā visbiežāk nemāca, skolotājs ātri " reaģē " un izmanto katru brīdi, kad sasnidzis pietiekami daudz sniega, un liek skolēniem sporta stundās slēpot. Tas ir tiešām apsveicami! Skolotājs vēl joprojām mēdz slēpot un piedalīties orientēšanās sacensībās, kā arī ir ne tikai labs sportotājs, bet arī tiesnesis gan slēpošanā, gan orientēšanās sportā, gan dambretē.
Ir skolēni, kuri nespēj izprast skolotāja mācīšanas metodes sporta stundās. Viņi neizprot, kādēļ tie vai citi vingrinājumi ir vajadzīgi, bet katrai lietai, kurai skolotājs Ertmanis ķeras klāt, ir sava jēga un nozīmīgums. Varbūt tas ir arī tādēļ, ka viņš visu mūžu ievērojis no sava tēva saņemto padomu: nekad nestrīdies ar augstāk stāvošu personu!
Ar šo padomu saistās arī kāds atgadījums, kad skolotājs vēl mācījās skolā. Viņi, puikas, draiskojoties skrēja apkārt klasei. Durvis vērās uz iekšpusi, un zēns, kas bēga no A. Ertmaņa, skrienot parāva tās vaļā. A. Ertmanis viņu ķerdams, durvis stipri aizcirta ciet. Gadījās, ka aiz durvīm nāca skolotājs un nelaimīgā kārtā iedomājās, ka Aldis tīšām skolotāja degunpriekšā aizcirtis durvis. Par šo atgadījumu atsauca uz skolu A. Ertmaņa tēvu. Aldis gan skolotājam taisnojās, ka tak' tīšām tā nav darījis. Bet tēvs stingri piekodināja, lai augstākstāvošam cilvēkam nekad nerunā pretī, neatkarīgi no tā vai esi vainīgs vai nē.
Skolotāju Aldi Ertmani var saukt par sporta skolotāju - iedvesmotāju. No viņa var mācīties disciplīnu un darba sparu. Viņš ir apsviedīgs un mērķtiecīgs cilvēks. Ja viņš ko ir iecerējis, to visādā ziņā mēģina realizēt gan sportā, gan savā dzīvē. A. Ertmanis ir saprotošs, izpalīdzīgs, viņš nekad "nestreso", ir mierīgs, bet izdara to, kas viņam ir jāizdara. Zinu, ka skolotājs savu solīto izpildīs - uz viņu vienmēr var paļauties. To novērtējusi arī Mazsalacas sabiedrība un pagājušā gada nogalē piešķīrusi A. Ertmanim titulu " Gada mazsalacietis - 2008." A. Ertmanis ir skolotājs, ar kuru var vienkārši parunāt.