Blogs: Feidipīda gēns (3)
Līdz Rīgas maratonam 24 dienas!
Moins!
Vakar biju nolēmis pagarināt. Un pamainīt marš Rutu. Pateicoties vakar komentāros ieteiktajai mērierīcei, saplānoju 3km garu/īsu trasi. Respektīvi + 700...800m salīdzinājumā ar iepriekšējām 2 dienām. Uz papīra tas izskatās nekas, dzīvē tas izrādijās KAUT KAS. Nu bet visu pēc kārtas.
Sliktā ziņa, ka manā ekipējumā nekas nav mainijies - melnās kedas ar sarkano zoli "bez nosaukuma"*, vecie, toties ērtie džinsi un džemperis ar augsto kaklu (pilnīgi bez neviena sponsora logotipa). Turpinu lietot visiem pieejamo pretsmēķēšanas medikamentu "...."*, kas man palīdz krietni samazināt izsmēķēto cigarešu daudzumu.
Sākums 19.43. Pirmie 500m ok. Cenšos sekot līdz savai elpošanai. Darbā kolēģis A teica, ka viņam viens zinātājs esot teicis, ka jāelpo sekojoši - 2 uz iekšu, 1 uz āru. HVZ. Kādu laiku man tas izdodas. Uz Valdeķu ielas triju dienu laikā satieku pirmo skrējēju - tas ir puisis uz metr'septiņdesmit četri, treniņtērpā, bet kas dīvaini, viņam līdzi mugursoma un viņš ik pa brīdim skatās pulkstenī. Grūti pateikt viņa skrējiena mērķi, varbūt skrien prom no Latvijas?!. Ja vēlreiz viņu sastapšu, pajautāšu. Valdeķu/Graudu ielas krustojumā pirmo reizi atbrīvojos no tā, kas sakrājies mutes dobumā. Ja esiet tajā rajonā, esiet piesardzīgi, neiekāpjiet. Rēķinu, ka esmu noskrējis pus distanci. Elpošanu vairs nevaru nokontrolēt. Bet galvenais, ka ar kaut ko elpoju. Graudu/Vienības krustojumu sasniedzu, kad tajā deg sarkanā gaisma. Nākas brītiņu pastāvēt. Biju dzirdējis, ka pēc pauzes ir grūti atsākt. Man izdodas, jo man taču ir RAKSTURS!!! Pēdējie 500 metri pēkšņi sākas ar dūrieniem rumpja kreisās puses paribē. Bet es esmu vecis, es neapstājos. Mainās skriešanas tehnika (ja par tādu var runāt). Nākas pielāgoties nepatīkamajām sāpēm. Izturu līdz galam. Mājās apskatos pulkstenī - 20.02. Tātad, 3 km 19 minūtēs mīnus pārdesmit sekundes pie luksafora, mīnus iziešana/ieiešana dzīvoklī.'Tīrais rezultāts: 3km - 18 min.
Atelpojos ātrāk nekā parasti. Pēc brīža nākas noiet līdz pirmajam stāvam un uznākt atpakaļ - pirmo reizi nopietni smeldza kāju augšējie muskuļi, apsēsties grūti. Visu vakaru tos jutu. Šodien drusku jūtu stīvumu gurnos (vārds "gurni" man šķiet vairāk piestāv sievietēm, bet nezinu, vai vīriešiem tā vieta ir saucama savādāk). Nu tā kaut kā. Šovakara plāns būs atkārtot 3km.
Šī rīta svars - 95,5. Pret vakardienas rītu - 0,3kg.
Par smēķēšanu - dienas laikā izpīpēju kādas 7 cig, vakarā pēc skrējiena uzvilku tikai pāris dūmu ap 23...
Līdz rītam!
-------------------------------
- Esmu atvērts individuālo sponsoru piedāvājumiem (ekipējums, farmācija, uztura bagātinātāji, prēmijas utt) par to pieminot izmantoto produktu/preču nosaukumus un manas sajūtas tos lietojot.
Tev jābūt autorizētam, lai varētu atstāt komentāru. Varbūt vēlies piereģistrēties?

Skrien Latvija




















+7 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
veiksmi treniņos un, galvenais, nezaudēt humora izjūtu
+1 [+] [-]
Iesaku ātrāk iegādāties normālus skriešanas apavus, citādāk sabeigsi kājas (it īpaši ceļgalus). Asfalts un kedas neiet kopā.
+1 [+] [-]
bet malacis, taisnība ar 3km varētu būt krietni par maz, ņemot vērā cik maz laika palicis
+7 [+] [-]
+1 [+] [-]
Malacis, lai tev veicas nākamajās dienās un kilometros!
[+] [-]
[+] [-]
no riita izlasot garstaavoklis paliek labaaks momentaali,cepuri nost
[+] [-]
jaunais cilvēk, ko Jūs dariet... palieku traka
nesapratu, kapēc šodien no rīta bija tik slikts garstāvklis - atbilde - nebiju neko jaunu par kedām lasījusi
turās, tu mani iedvesmo un pārējie ar. kaut kad būs jāsaņemas, jātrenējas, varbūt mani ņemsi komandā maratona skrējienā