Nu, mani mazie draudziņi?! Beidzot TAS ir noticis!

Svētdienas rīts. Pirmo reizi pamodos jau 6. Guļu tālāk. Otro reizi pamodos pēc 7. Tas der. Brokastīs 125 grami jogurta. Ar kolēģiem sarunāts tikties plkst 8.30 pie akmenī kaltajiem trīs vīriem strēlnieku laukumā. Braucu ar trolejbusu. Esmu nedaudz izbrīnīts, ka trolejbusa pasažieru vidū neredzu nevienu skrējēju. Vismaz pēc prikida nevienu neidentificēju. Esmu laicīgi. Ārā diezgan dzestrs. Pēc brīža sarodās arī pārējie mūsu kolektīva skrējēji - laiks novilkt džinsus un uzvilkt īsos, sexīgos šortus pilnīgi bez neviena atbalstītāja logotipa. Ar katru minūti ļaužu paliek aizvien vairāk. Interesanti vērot apkārt notiekošo. Cauri Vecrīgai no McDonald puses parādās liela ļaužu kolonna ar baltiem baloniem. Kolēģi saka, ka tas esot Lattelecom kolektīvs. Man rodas aizdomas, ka viņi šeit tādā pulkā ir ieradušies, jo kāds viņiem ir piedraudējis ar algas neizmaksāšanu, ja viņi šeit nebūs. Ap 9 dodamies uz krastmalu atrast un atdot savas mantiņas spec transportam, kuram uz sāniem greznojas pasaules veselīgākā sportistu dzēriena Coca Cola logo. Viss smuki, viss pārdomāti. Smuka muziciņa skan skandās un Timrots ik pa brīdim pasaka kaut ko vairāk vai mazāk atbilstošu. Atmosfēra draudzīga. Acīmredzot dzestro laika apstākļu dēļ, turpat krastmalā uz viena no bleķa soliņiem redzama atvērta 0,7 LB degvīna pudele un ģimenes paka (1,5l) ar tomātu sulu. Tā arī nesapratu, vai tas bija organizētāju, atbalstītāju vai dalībnieku īpašums.
Nostājamies starta koridorī. Tieši 9.30 starts! Pirmās 3 minūtes soļojam kā Maija parādē, jo skrējēju patiešām ir ļoooooti daudz. Ar kolēģiem esam vienojušies, ka katrs skrien savā tempā, ne ar vienu nerunājam, tiekamies finišā pie mantu saņemšanas.
Aizskrienu savējiem pa priekšu, jo ja atcerieties, pēdējās 3 nedēļas esmu cītīgi un sistemātiski trenējies. Jāskrien zigzagā, jo mana fiziskā sagatavotība izrādās labāka nekā vidēji 2/3 skrējēju, un tas nozīmē, ka no 3 skrējējiem 2 jāapdzen. Pēc apmēram 2, 3km gājēju kļūst aizvien vairāk. Skrējēji ir daudz maz izretojušies, bet tie, kam fiziskais iet uz beigām jau soļo. Nu bāc - ja nevari paskriet, tad ej pa maliņu, nevis pa Valdemāra ielas balto sadalošo līniju!!! Tie reāli traucēja. Viegli sasniedzu finišu. Variet neticēt, bet varēju mierīgi turpināt. Cik daudz, to es nevaru pateikt. To pateikšu nākamgad.
Turpinājumā veiksmīgi ar sabiedrisko tieku mājās. 12 izbraucam uz Inčukalnu, kur darba kolektīvam pie Gaujas tiek rīkots pikniks par godu minimaratonam. Cepam gaļu, dzeram alu, pārejam uz vodku. Sports - volejbols, petanga, basketbols, futbols, badmintons, izbraucieni ar laivu. Finišs ap 19tiem. Vakara noslēgums Rīgā, Mad House. Finiša līnijas šķērsošanu neatceros.
Tāda, lūk, atskaite par pirmajā gadā iespēto un neiespēto.
Ak, rezultāts Jūs interesē? Nu lab, pateikšu. Pēc pirmajiem provizoriskajiem rezultātiem otrā tūkstoša sākums. Biku virs 32 min. Ja informācija ir ticama, tad šis laiks esot uzņemts no starta šaviena brīža līdz finiša līnijas sasniegšanai. Tā kā mēs starta koridorā bijām pašās beigās, tad reāli no starta šāviena brīža vismaz 2 minūtes pagāja, kamēr tikām līdz reālajai starta līnijai. Ja vēl atrēķina, ka 3 vietās ļaužu biezuma dēļ uz pagriezieniem nevis skrēju, bet gāju, tad reālais rezultāts varētu būt ap 27-29 minūtes. Esmu apmierināts.
Izskatās, ka nākamgad iešu uz pusmaratonu. Šī brīža mana apņemšanās ir vismaz reizi nedēļā paskriet.
Paldies par padomiem, ierosinājumiem, kritiku un visu pārējo! Esmu gandarīts un ārkārtīgi apmierināts ar pasākumu. Galu galā, runa jau nav par rezultātiem, tehniku, bet gan par raksturu! Izrādās, ka tas man drusku ir palicis!
Līdz nākamajam gadam. Tiekamies pusmaratona distancē!
Ar cieņu, payton.
P.s. Ja dabūšu, bildes, noteikti padalīšos!