Grigals: "Novērtēju iespēju un katru dienu treniņos atdodu visu"

"Jūtos labi. Forši satikt ģimeni un parunāties latviski, bet arī tagad daudz laika jāvelta mācībām," stāstīja Grigals. Lai gan hokeja komandai sezona beigusies, skolas solā priekšā atbildīgākie brīži. "Diena sastāv tikai no treniņiem un mācībām – nekam citam laiku negribu atvēlēt un neatvēlu. Treniņš, aizbraucu mājās, pusstundiņu atpūšos, un tad pie mācībām. Cenšos visu savilkt, komunicēju ar skolotājiem, kuri sūta darbus, lai būtu atzīmes. Maijā beigsies skola, tad arī būs laiks visam pārējam."

Vārtsargs sacīja, ka parasti mācības sāk ap četriem pēcpusdienā, pa vidu atpūtas pauze, kas tiek izmantota, lai paspēlētos ar suņiem, bet grāmatas tiek aizvērtas tikai ap 23:00. "Studēju biznesu. Šajā semestrī ir grāmatvedība, makroekonomika, sporta menedžments un kurss, kurā jāraksta esejas. Nav grūti, ja tajā visā esmu iekšā. Bet, ja sanāk izlaist, tad paliek grūtāk," teica Grigals.

"Sākumā bija pārbaudījums ar visiem jaunajiem vārdiem un terminiem, kaut vai tajā pašā grāmatvedībā. Kad pasaka, nesaproti, kas tas tāds ir, un tad eju un meklēju vārdnīcā. Pirmais semestris bija vieglāks mācību ziņā, bet nebija tik viegls ar valodu. Tagad ir vieglāk, esejas rakstu labāk," teica Grigals. "Pēdējā eseja bija par to, vai studējošajiem sportistiem vajadzētu maksāt. Uzskaitīju plusus un mīnusus. Secināju, ka amerikāņu futbolistiem un basketbolistiem vajadzētu maksāt, jo viņi ienes miljardus NCAA un to visu uztur."

Grigals laukumā devās 14 spēlēs, vidēji atvairot 90,0% metienu un vidēji ielaižot 3,33 vārtus. Komandas pirmais numurs bija zviedrs Antons Martinsons, kuram aiz muguras jau trīs sezonas NCAA līmenī, tiesa, debijas gadā viņš neaizvadīja nevienu maču.

"Varēja būt labāk. Sanāca gan kāpumi, gan kritumi," uz sezonu atskatījās Grigals. "Pats sākums nebija tik labs, cik gribētos. Tad pāris spēles aizgāja, bet saslimu. Tad uz divām nedēļām izkritu ar traumu. Pēc tam bija grūti atrast ritmu. Visi saka, ka pirmajam gadam bija labi, bet zinu, ka varu daudz labāk. Tāds cilvēks esmu – man ir grūti būt apmierinātam ar savu sniegumu."

Par dzīvošanu Aļaskā daudz lasīts un redzēts, taču tikai retais zina, kā tas ir patiesībā. "Tā ir izdzīvošanas skola. Dzīvoju Feirbenksā, nav liela pilsēta, bet obligāti jābūt mašīnai, lai pārvietotos. Reizēm pirms skolas sanāk redzēt aļņus, reizēm ej pa ceļu un pa priekšu aizlec zaķīši. Skaista daba, visu laiku ziemeļblāzmas. Saka, ka vasarās esot ļoti silts, ka esot milzīgs kontrasts – siltas vasaras un aukstas ziemas," stāstīja Grigals.

"Temperatūra ir ap -30 grādiem, bet vairs jau nejūti atšķirību. Labi, ka nav vēja. Bijām pie Mareka Mitena, viņam ir -10, bet šķiet aukstāks, jo blakus ir ezers un pūš baigais vējš. Ar dzīvi esmu apmierināts. It kā nav daudz, ko darīt, bet ir vairāk laika, ko veltīt hokejam un mācībām," ieskatu ikdienas dzīvē sniedza Grigals.

"Arī hokejā līmenis ir pietiekami augsts. Jau pēc sezonas vairāki vārtsargi un spēlētāji parakstīja līgumus ar lielajām komandām. Man pati pirmā spēle bija pret komandu, kas uzvarēja divīzijā, un no viņiem viens nupat parakstīja līgumu ar Monreālas "Canadiens". Līmenis ir ļoti augsts, meistarīgi spēlētāji, pret kuriem ir grūti. Negribu samelot, bet daudzi saka, ka ECHL līmenis ir zemāks nekā NCAA pirmajā divīzijā," atzina Grigals.

Viņš arī priecājās par atmosfēru un attieksmi, kas valda komandā – skola ir parūpējusies par visu, atliek tikai iet laukumā un labi mācīties. Kā norāda pats vārtsargs, viss pārējais tiek nolikts uz paplātes. Skola apmaksājusi arī ķiveres nokrāsošanu, kas izmaksājusi 900 dolārus.

"Kanādā atradu mākslinieku un aizsūtīju savas idejas. Viņš atsūtīja uzmetumu, kā izskatīsies, un man ļoti patika," teica Grigals. "Visu biju sadalījis trīs daļās – gribēju Aļasku, gribēju skolu un gribēju Latviju. Priekšā vairāk ir Aļaska un skola, bet aizmugurē ir dažādas zīmes, Latvijas karogs un uzvārds."

Skolā nav apmaksātas tikai divas lietas – lidojumu biļetes uz mājām un apdrošināšana. Ceļošana ir lielākais izaicinājums, un Ziemassvētkos neiztika bez problēmām – viens lidojums aizkavējies, līdz ar to nācies mainīt plānus, un Latvijā viņš ieradies tikai pēc 37 stundām. "Tagad atlidoju no Feirbenksas caur Sietlu, tad uz Amsterdamu, tad uz Rīgu," stāstīja Grigals.

Ja Jānis Voris un Niklāvs Rauza sargā vārtus Latvijas izlases treniņu pirmajā grupā, tad Grigals kopā ar Gudļevski ir vārtos otrajā grupā, kurā slido arī visi komandas līderi. Labs treniņš, kaut gan biežāk nākas ķeksēt ripas ārā no saviem vārtiem. "Novērtēju iespēju un katru dienu atdodu visu. Cenšos izdarīt visu, lai beigās – tieku es vai netieku – varu paskatīties spogulī," atzina vārtsargs.

Pagājušajā gadā Grigals bija U20 izlases pirmais numurs, piecās spēlēs ielaižot tikai piecus vārtus un atvairot 96,0% metienu, bet ar to nepietika, lai valstsvienība iegūtu vietu elites divīzijā.

"Aizbraukt uz pasaules čempionātu – tas būtu sapņa piepildījums. Jāiet cīnīties, un tikai tad redzēsim, būs vai nebūs. Ja sanāks, tad būs viens no mazajiem mērķiem izpildīts. Tad varēšu likt lielākus un iet uz priekšu," stāstīja 20 gadus vecais vārtuvīrs.