Merzļikins: "Nemāku un negribu zaudēt. Tikām tālu, varējām vēl tālāk"

"Pēc spēles ir viegli teikt, ka zviedri bija ņemami, bet viņi bija. Paši redzējāt otro golu – aizej un iemet tādu vēlreiz. Nu neiemetīsi. Palaimējās viņiem, bet mums veiksme nepalīdzēja. Vajadzēja izmantot vairākumus. Tomēr kopsummā esmu priecīgs par komandas garu, komandas ticību sev, un varu teikt paldies visai komandai," pēc spēles teica Elvis Merzļikins.

"Es nemāku zaudēt un es negribu zaudēt. Tikām tālu, bet varējām tikt vēl tālāk. Tas nozīmē, ka varējām varbūt labāk nospēlēt, bet pēc spēles runāt ir viegli. Kad esi laukumā, cīnies, sāp, vairs nav elpas. Kaunēties nav par ko. Lepojos ar savu komandu – paldies par ticību un cīnīšanos," norādīja Latvijas izlases vārtsargs, kurš tika iekļauts starp trim labākajiem komandas spēlētājiem turnīrā.

"Biju piespiedis ripu. Bet, kad dabū pa knaģiem, arī tad, ja sāp un cieties, ripa izslīd. Bet spēle beigusies, zviedri vinnēja, nav ko meklēt attaisnojumus. Uzskatu, ka tiesnešu izpildījumā bija labs darbs, nebija slikts. Mums bija daudzi vairākumi, un paši vainīgi – vajadzēja izmantot un iemest," teica Merzļikins. Otrajā trešdaļā Latvija turpat divas minūtes spēlēja piecatā pret trim zviedriem.

"Man nav 13 gadi. Ne pie kā nav jāpierod – ej un spēlē," par apgaismojumu hallē teica Merzļikins. "Nekas nebija, neko nejutu. Vienīgais – šeit bija karsts. Kā spēlēt ielu hokeju. Gaisa nebija. Bet tas nav attaisnojums – abas komandas spēlēja uz viena un tā paša ledus, abām bija grūtības un problēmas. Malači zviedri. Ja jau viņiem bija tik grūti pret mums, tad novēlu veiksmi turpinājumā."

"Latvijā daudzi smējās, ka kāds ierunājās par to, ka varētu cīnīties par medaļām. Tagad cilvēkiem ir jāklusē – mēs parādījām, uz ko esam spējīgi un kā spēlēsim nākamajos turnīros," vēstījumu nodeva Merzļikins.