Ri. Bukarts: "Ziemeļkoreja vai Dienvidkoreja, bet ir jāņem trīs punkti"

"Vispār negribas runāt par to spēli. Ir jauna diena, rīt jauna spēle, visa koncentrēšanās un gatavošanās pieder Dienvidkorejai," teica 22 gadus vecais uzbrucējs. "Nebija nekas traģisks – zaudējām ar 1:8. Varējām zaudēt 2:4 vai 2:3, un neviens nešausminātos. Protams, ir nepatīkami zaudēt ar tādu rezultātu. Visvairāk žēl Gudi – viņš nebija pelnījis ielaist astoņus. Bet kā ir, tā ir."

"Pirmos četrus piecus golus atvedām paši sev. Pirmais gols iekrita no Karsuma nūjas, rikošets. Otrais – ripa lidoja garām, bet labi pielaboja. Trešais – centos ripu izmest uz stūri, bet trāpīja pa slidu, un iegāja vārtos. Ceturtais – Osis deva, kļūdījās. Atvedām paši sev. Galvenais tās kļūdas izslēgt no savas spēles," sacīja Rihards Bukarts, kurš nepārdzīvoja par savos vārtos raidīto ripu. "Ja atceries, Patriks Laine pirms diviem gadiem iešķēla savos. Viņš iešķēla. Nedarīju to tīšām. Cenšos neiespringt. Protams, nav patīkami, bet kā ir, tā ir."

"Man ir liels gods un prieks par viņu," par brālim Robertam piešķirto kapteiņa uzšuvi teica Rihards. "Ticiet man, kanādiešu treneris vienkārši tāpat neiedotu latviešu džekam ne par ko. Tas nozīmē, ka Bobs viņā kaut ko saskata. Liels prieks, ka viņam ir uzticēta tāda loma."

"Viņš ir mans brālis katru dienu. Kapteinis vai asistents, spēlējam vai nespēlējam – tas neko nemaina. Uzšuve ir tas, ko redz no malas, bet cilvēks nemainās. Vienkārši tā ir lielāka atbildības nasta," teica Bukarts. "Šādas tādas izmaiņas jau ir. Vairāk runā ar komandu, vairāk uzņemas līdera lomu, motivācijas lietas. To arī visi iepriekšējie darīja. Kaspars arī daudz nerunāja – tikai nozīmīgākajos brīžos, kad komandai ir grūti. Tas ir kapteiņa uzdevums – nav jau bez apstājas jārunā. Īstajā laikā un brīdī. Man liekas, ka pēc vakardienas spēles viņš atrada īstos vārdus. Trenerim pat nebija jānāk un nekas jāsaka."

Kā ierasts, abi brāļi pasaules čempionātā dzīvo vienā istabā, tomēr cīņa par televizora pulti nav bijusi nepieciešama. "Neticēsiet, bet pults nav aiztikta nevienu reizi turnīrā. Nav laika neko tādu darīt. Pat seriālu nevienu neesmu ieslēdzis. Atbrauc mājās, pastaipies, paēd, paguli. Nav pat bijis brīvs laiks satīt nūjas. Ar to visu braukāšanu brīvā laika nav. Arī pēc spēlēm – uzreiz masāžas, aukstās vannas," teica Bukarts.

Latvijas izlase nedzīvo Herningā, bet 40 kilometrus tālajā Silkeborgā, un ceļš vienā virzienā paprasa vismaz pusstundu. Tādējādi vakar hokejisti autobusā bija divas stundas – vispirms brauciens uz un no treniņa, pēc tam došanās uz spēli. "Sākumā klausījos mūziku, tad ieslēdzu Martēna Senluī atvadu ceremoniju. Viņš man ir liels piemērs. Daudzi viņam teica, ka tas nav iespējams, bet viņš parādīja pretējo," atklāja Bukarts.

"Neko daudz nezinu," Dienvidkorejas izlasi komentēja uzbrucējs. "Kārtējais pretinieks. Nav svarīgi, Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja vai kas vēl, ir jāņem trīs punkti. Pagājušajā gadā labi pret amerikāņiem un zviedriem nospēlējām. Šoreiz nedaudz emocionāli sabrukām pret somiem. Nekas, iesim un spēlēsim. Jāņem trīs punkti un jāturpina cīņa par ceturtdaļfinālu – nav citu variantu."

"Šī spēle ir jāuzvar – te nevar būt nekādas atrunas. Jāspēlē kā līderiem, kā pirmajam numuram, jāizet uz priekšu. Citu variantu nav," teica Rihards Bukarts.