Elvim zilā žakete jau ir, vai būs zilās zamša kurpes?
Šajā rudenī daudzi beidzot sagaidīja Latvijas izlases pirmā numura Elvja Merzļikina debiju Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Tiesa, tā ir izvērtusies, iespējams, ne tik spoža kā kāds ir gaidījis. Kā Merzļikina pozīcijas izskatās pašlaik un vai bez zilās žaketes viņš, kā runā amerikāņi, spēs iekāpt tajās (zilajās zamša) kurpēs, kuras viņam ir sagatavots un vai viņš kļūs par Ohaio štata hokeja karali?
VIDEO: Merzļikins pirmoreiz atvaira visus metienus NHL mačā
Kolumbusas "Blue Jackets" Latvijas hokeja līdzjutējiem ir gana zināma komanda, jo šīs komandas rīcībā ir pabijuši nu jau četri Latvijas hokejisti, kā arī vēl agrīnajos Rīgas "Dinamo" laikos, Latvijas galvaspilsētas komandas panākumus kaldināja daudzi bijušie "Zilo žakešu" spēlētāji (Marks Hartigans, Dūvijs Veskots, Martins Pruseks), taču kopš šī rudens, vai, varbūt, pavasara, Kolumbusas komandai ir pievērsta īpaša uzmanība, jo tajā savus pirmos soļus NHL sper, nedomāju, ka būs pārspīlēts, ja teikšu, spilgtākais pēdējo 20 gadu Latvijas hokeja pārstāvis, vārtsargs Elvis Merzļikins.
Tiesa, līdz ar šādu interesi uzreiz sākas citi jautājumi – kāpēc Elvi nelaiž laukumā, kāpēc komanda spēlē tik slikti, ar ko Korpisalo ir labāks, kādas ir komandas izredzes tikt izslēgšanas mačos utt. Uz visiem jautājumiem, protams, nemēģināšu atbildēt, bet par vārtsargu situāciju gan.
Neveiksmīgā starpsezona
Vispirms, lai saprastu kā "Blue Jackets" nonāca līdz tādai situācijai, ka tās vārtus sargā līgas debitants un vārtsargs, kurš iepriekš nekad vairāk par 31 spēli sezonā nav aizvadījis, vajag mazliet ielūkoties pagātnē. Nesenā pagātnē – pavasarī.
Uzvarējuši 47 no 82 regulārās sezonas spēlēm, "Blue Jackets" pamatīgi gatavojās izslēgšanas mačiem, papildinot sastāvu arī ar Raienu Dzingelu un Metu Dušeinu. Kopā ar Artēmiju Panarinu, Sergeju Bobrovski, Kemu Atkinsonu, Pjēru-Luku Dubuā, kā arī Džonu Tortorellu uz treneru tiltiņa, tā bija ļoti kaujasspējīga komanda, taču jau tajā brīdī visi zināja, ka šis gājiens pēc Stenlija kausa būs pēdējais šai komandai šādā sastāvā.
Netieši, taču nepārprotami par savu vēlmi pamest Ohaio štatu izteica abi Krievijas hokejisti, Bobrovskis un Panarins, bet tuvojoties starpsezonas tirgošanās periodam, arī Dušeina nākotni daudzi saistīja ar citām komandām.
Kāds bija "sausais" atlikums vasaras izskaņā? Protams, viss ir jāskatās perspektīvā, jo pašlaik Kolumbusa, saprotot, ka līderi iet prom, izvēlējās paņemt pauzi un pārbūvēt komandu, taču fakts paliek fakts – "Blue Jackets" nespēja vai arī nevēlējās sastāvā paturēt nevienu no iepriekšējās sezonas līderiem, kuriem bija neierobežotā brīvā aģenta statuss. Panarins devās uz Ņujorku, Bobrovskis – Floridu, Dušeins darbu atrada Nešvilā, Dzingels – Karolīnā.
Ko Jarmo Kekalainens varēja ierakstīt savā aktīvā? Viņš komandai piesaistīja bijušo Sanhosē "Sharks" uzbrucēju Gustavu Nīkvistu, kā arī pagarināja līgumus ar aizsargiem Raienu Mareju un Zaku Verenski. Sakot godīgi – pamaz. Protams, var runāt, ka Kolumbusā ir spoža jaunatne (jā, nenoliedzami, tai ir labas perspektīvas), taču vienalga, ja komanda vēlas saglabāt savu konkurētspēju, ir jābūt diezgan lielam sapņotājam cerot, ka jaunie un viens labs, taču ne tuvu ne izcils uzbrucējs spēs aizpildīt visus lielos "caurumus", kas bija radušies pēc "baigās vasaras".
Konkurence
Milzīgs robs sastāvā bija arī vārtos, jo, kā jau minēju, Sergejs Bobrovskis devās uz Floridu, kur siltās saulītes staros "Panthers" vārtos nomainīja karjeru noslēgušo Roberto Luongo. Kāda bija Kekalainena atbilde uz šo? Pareizi – tika noslēgts līgums ar Elvi Merzļikinu un paziņots, ka tieši Jonass Korpisalo, līdzšinējais otrais numurs, un Latvijas vārtsargs būs komandas pēdējās līnijas turētāji.
Protams, Latvijas hokeja atbalstītājiem tā bija laba zīme un ilgi gaidīts notikums, taču Ziemeļamerikā uzreiz norādīja, ka šis duets – otrais numurs un debitants, noteikti nav labākais risinājums un pirmssezonas vārtsargu duetu reitingos Korpisalo-Merzļikins bija meklējami pēdējās rindiņās.
Protams, Elvis ir sevi pierādījis Eiropas klubu hokejā, ir glābis Latvijas izlasi starptautiskos mačos, taču NHL ir pilnīgi cita dziesma un uzreiz arī bija skaidrs, ka viņam vēl būs smagi jāstrādā, lai ne tikai uzvilktu zilo žaketi, bet iekāptu zilā zamša kurpēs, t.i., aizstātu bijušo vezinieti Bobrovski. Parasti šī apbružāšanās Ziemeļamerikas hokejā notiek zemākajās līgās, taču vai nu Merzļikins bija tik labs, vai viņa aģents, taču sezonu vārtsargs sāka galvenajā komandā.
Savukārt Jonass Korpisalo līdz šim, aizvadot savu piekto NHL sezonu, ir spēlējis tikai kā otrais numurs un nevienā no sezonām nav aizvadījis vairāk kā 31 maču. Vēl labu laiku pirms sezonas arī bija skaidrs, ka šis gads būs izņēmums, jo, lai vai cik labi Merzļikins debitēs, nez vai viņš pirmajā sezonā spēs aizvadīt 60 vai vairāk spēles, tāpēc somam būs jāspēlē vairāk.
Lielākā problēma visā šajā Korpisalo jautājumā bija tā, ka viņa līdzšinējā spēle un arī statistikas rādītāji neliecināja, ka viņš var pretendēt uz pirmā numura pozīciju ilgtermiņā. Jā, 2015./2016. gada sezonā, kad cirkšņa savainojuma dēļ Bobrovskis nespēja palīdzēt komandai, Korpisalo bija labs aizstājējs, taču visa pārējā karjera viņam bija diezgan neizteiksmīga un pašlaik viņš aizvada jau trešo sezonu pēc kārtas, kurā vidēji mačā ielaiž vismaz 2.95 ripas un nevar atvairīt 90% no visiem pretinieku metieniem.
Tiesa, neskatoties uz to somam-ģenerālmenedžerim nebija nekādu aizspriedumu parakstīt līgumu ar somu-vārtsargu (lai gan daudzi par viņa nākotni Kolumbusā un NHL kopumā vēl pagājušajā sezonā runāja diezgan drūmos toņos) un cerēt, ka notiks brīnums. Brīnumi nenotiek, vismaz ne tik lieli, ka četras NHL sezonas viduvēji spēlējošs vārtsargs pēkšņi "uzplauktu".
Īsāk sakot, Kolumbusas komandas vadība, apzināti vai gluži nejauši, ir izvēlējusies diezgan interesantu taktiku, proti, abi vārtsargi ir ievesti pašos dziļākajos ūdeņos (NHL – aut.) un izmesti no laivas, lai redzētu, kurš būs peldētājs un dzīvotājs, bet kurš – nē.
Interesanta aina paveras arī, ja mazliet apskatās interesantās statistikas, proti, kā Elvis Merzļikins un viņa konkurents Jonass Korpisalo izskatās dažādās spēles situācijās. Tā sauktā "advancētā statistika" piedāvā iepazīties ar atvairīto metienu procentu dažādās situācijās – vieglās, vidējās un sarežģītās. Ar datiem var iepazīties zemāk redzamajā tabulā.
Spēlētājs | Vie% | Vid% | Sar% |
---|---|---|---|
E.Merzļikins | 96.43 | 83.33 | 90.00 |
J.Korpisalo | 97.6 | 94.83 | 68.57 |
Izmantoti corsica.hockey dati uz 31.10.2019.
Te arī var redzēt tendences – Korpisalo sniegums ir diezgan paredzams, t.i., jo sarežģītāka situācija, jo mazāks atvairīto metienu procents, savukārt Elvim situācija ir interesanta, proti, sarežģītos metienus viņš neitralizē labāk (1 no 10) nekā vidēji sarežģītos (5 no 30). Iemesli? Gan jau, ka dažādi un, visdrīzāk, saistāmi ar pierašanu pie Ziemeļamerikas hokeja, taču tāpat var teikt, ka Merzļikins glābj "Blue Jackets". Šajā rādītājā (bīstamo metienu atvairīšanas procents) viņš arī ir starp labākajiem vārtsargiem visā līgā, šobrīd ieņemot sesto vietu.
Nekas nav beidzies
Protams, ka kāds saistot vārtsargu spēli ar iepriekš aprakstītajām sastāva komplektēšanas problēmām, iebildīs, ka tagad, redz, sastāvs esot vājāks un tāpēc vārtsargiem neiet tik labi. Daļēji tam, protams, var piekrist, taču tikai tai daļai, kas skar uzbrukumu, jo šobrīd, salīdzinot ar trim iepriekšējiem gadiem, komandai ir krasi kritusies rezultativitāte (par 0.54 vārtiem vidēji spēlē), kas nozīmē, ka uz 12 aizvadītajām spēlēm nav gūti 6.48 vārti. Tāpat spēle nevienādos sastāvos, kā vairākumā, tā mazākumā, vismaz pagaidām, prasa uzlabojumu. Tiesa, ja mēs runājam par tiešajiem vārtsarga spēli ietekmējošajiem lielumiem – metieniem pa vārtiem, tad nekas daudz nav mainījies un šobrīd pieļauti 31.1 metiens vidēji spēlē ir iepriekšējo triju sezonu rādītāju robežās.
Pārbūves process nekad nav skaists un, ja vēl laukuma spēlētājiem nereti šādā laikā izdodas ja ne uzspīdēt, tad izdzīvot, vārtsargi dabū ciest pirmie. No otras puses – jebkura pārbūve ir labs laiks, kad pierādīt sevi un "Blue Jackets" pirmā vārtsarga postenis šobrīd ir tik brīvs, ka šobrīd sūdzēties par Latvijas hokejistiem klasisko "bet tur jau mūsējos nelaiž pie teikšanas", būtu aplami.
Lai arī Latvijas hokeja līdzjutēju rindās jau ir vērojams zināms pesimisms un ik pa laikam var redzēt kādu komentējam, ka nekas no tā Merzļikina nesanāks (pašam Elvim šī situācija gan nav nekas jauns, jo jau no jauniešu un junioru izlases laikiem viņš tiek "norakstīts"), patiesībā nekas nav nedz iegūts, nedz zaudēts. Vienkārši jāiet un jāpaņem tas, kas slikti stāv (pirmā numura vieta Kolumbusas komandas vārtos).
Bet ja par tēmu - Elvi kopš ieskrējās izlasē pamata noraksta pustroļļi (tie, kam jāizceļ KHL varenība, rus hokejistu varenība), basketa trollēni un vienkārši ņaudētāji, kas slavē tos, kam iet un notirš tos, kam neiet. Atbildot uz aptauju - šogad Elvis vēl nebūs 1. CBJ numurs. Es domāju, ka visas šīs sezonas garumā priekšroka būs Korpisalo, bet sezonas gaitā izlīdzināsies spēļu skaits + sezonas otrajā pusē (ja būs zaudētas cerības uz PO) iedos pāris mačus fermas uz to brīdi labākajam - vai nu Vehvilainenam vai Kivleniekam. Nākamajā sezonā gan Elvim visas iespējas ieņemt 1.nr vietu. Ar piebildi - ja ar viņu nāks uzvaras.
CBJ loğiski - ne sr ko neriskē. šosezonu var veltīt attīstībai un meklējumiem. arī vārtos - reāli tagad meklē otro numuru tuv nākotnei, ja notiek brīmums un kāds sāk stabili vilkt, super. ja drīz parādīsies ambīcijas, tad iepirks lielu vārtsargu, budžets atļaus.
tādi, kas brauc pēc 27 gadiem pirmo reizi uz NHL ir arī mūsdienās un uzreiz var slēgt vienvirziena līgumus.
rakties negribu pa capfriendly par tādiem, bet zinu dažus tā no "galvas"
dažas sezonas iepriekš Flyers bija krievu aizsargs Medvedevs ar 3 miljonu algu un Vegasā Šipačovs ar 5 miljonu algu, kā viņiem gāja un kur tagad viņi ir domāju nav jāstāsta.
p.s. Jānis Kalniņš , ja brauks uz NHL, varēs uzreiz slēgt vienvirziena līgumu, ja protams tādu dos. Viņš esot ar mieru arī AHL pakapāties. tas no intervijas sportaziņas.com.
Šipačovs brauca 30 gados, tāpēc bija pirmais līgums - vienvirziena.
Atkārtoju vēlreiz VISIEM līdz 27 gadiem pirmais līgums ir divvirziena(entry level).
Tarasenko "entry level" līgums bija no 2012-13 sezonas, kad viņš arī sāka spēlēt NHL!
Vienvirziena līgumu viņš parakstīja 2015.gadā , kurš joprojām spēkā.
speciāli paskatījos priekš tādiem īpatņiem kā Tu precīzi un ielieku linku iepazīties, lai turpmāk Tu nerakstītu kaut kādu dezu un savus izdomājumus! kolhozā viņš spēlēja ar kolhoza līgumu!
https://www.capfriendly.com/players...
Divi pilnīgi atšķirīgu stilu pārstāvji, kas arī ir loģiski, jo viņu augumu starpība ir teju 10 cm.
Par visu pārējo - tie ir tikai daži spēles aspekti un arī tur ne visam var piekrist (kaut vai par Merzļikina nevēlēšanos spēlēt ārpus vārtiem, jo viņš ir ar ļoti labu nūjas tehniku).
Livu drīzāk var salīdzināt ar Irbi - abi divi savu augumu kompensēja ar lielu gribēšanu un akrobātismu. Savukārt Merzļikins ir izteikts modernais vārtsargs, kurš izmanto savu augumu, kuram labi sanāk atlecošo ripu kontrole un viņš nemēģina ķert katru ripu utt.
Man, tomēr, atšķirību sanāk vairāk nekā līdzību.
Piemēram - ļoti skaļš apgalvojums beigās, precīzāk, var jau būt, ka tā ir (ja jau gribas kaut kādu vēsturisko referenci), taču Vasiļonoks noteikti nav pirmais Rīgas (tieši tā šo skolu saukt precīzāk) vārtsargu skolas pārstāvis, kurš spēlēja labi gan savā komandā, gan/vai bija pieaicināts tā laika TOP komandām. Viņš neatnāca tukšā vietā, taču, neapšaubāmi, pacēla Rīgas skolas prestižu ar savu spēli un iesaisti PSRS izlašu rotācijā.
Arī Merzļikinu saukt par "darba rūķi" negribas. Protams, ka viņš smagi strādā utt., bet viņa gadījumā, manuprāt, precīzāks apzīmējums būtu "profesionālis". Viņš zina ko grib, viņš zina, ko jādara un viņš to dara. Beigu beigās, ja mēs apskatāmies visu līdzšinējo karjeru, lai arī tādas īsas neveiksmes, protams, ir bijušas, taču Merzļikinam nav bijis "lieko kustību" (kā karjeras, tā snieguma attīstības ziņā). Viss kā pēc jau iepriekš iezīmēta scenārija. Liels talants + pareizs darbs + psiholoģiskā noturība = profesionālis.
Daudz atsit ripas, tādas kuras jāfiksē, izejot no vārtiem nesaprotas ar komandas biedriem. Dažas reizes paveicās ka atsita, vieglas ripas ķērājcimdā pat nefiksēja. Kopumā švaka spēle , un Elvis nav NHL/KHL līmeņa GK .