Blogs: Latvietis ceļā uz NHL komandas vadīšanu

Nevarētu teikt, ka Džeroda Skaldes vārds Latvijas hokejā būtu kaut kas jauns un nezināms, jo par šo tolaik vēl hokejistu mūsu valsts žurnālisti pāris reizes ir uzrakstījuši. Iemesli šiem rakstiem bija divi, pirmais un galvenais – viņš bija uz Kanādu emigrējušo latviešu (precīzāk – viņa tēvs ir latvietis) pēctecis, kuram visai neslikti sanāca spēlēt hokeju. Tik neslikti, ka viņa varējumu kā gana labu novērtēja arī Nacionālās hokeja līgas (NHL) komanda Ņūdžersijas "Devils", kuri 1989. gadā viņu arī nodraftēja ar augsto 26. kopējo kārtas numuru (tolaik tā bija jau otrās kārtas izvēle, šobrīd tās būtu pirmās kārtas beigas).

Kopumā Džeroda Skaldes karjera nebija slikta, jo viņam izdevās nokļūt NHL, kā arī izcīnīt čempiona titulus piecos dažādos turnīros (OHL, Memoriālajā kausā, IHL, AHL un Slovēnijas čempionātā), stabils NHL spēlētājs no viņa neizveidojās un Skalde vairāk ir pazīstams kā labs zemāko līgu spēlētājs (IHL: 284 spēlēs, 104+181; AHL: 575 spēlēs, 178+296), kurš karjeru noslēdza spēlējot dažādās Eiropas līgās.

Savukārt otrais iemesls kāpēc par viņu tika rakstīts bija tas, ka pirms 1997. gada Pasaules čempionāta, kā vēsta viena no Latvijas hokeja leģendām, Skalde, kurš tolaik spēlēja AHL, ar saviem konsultantiem interesējās par iespēju spēlēt Latvijas izlasē. Taču, sapratis, ka būs jāatsakās no Kanādas pilsoņa pases, kā arī Latvijas izlasē tik vienkārši neizdosies iekļūt (turklāt, tā laika materiālos tika uzdots konkrēts jautājums – kāpēc tieši pēc iekļūšanas A grupā hokejists pēkšņi atcerējies par savām latviskajām saknēm?), nekur tālāk par intereses izrādīšanu Ontārio provincē dzimušais hokejists netika. Otrs ieinteresētības vilnis tika fiksēts 2002. gadā, kad viņš jau spēlēja Eiropā un par Šveices A līgā spēlējošo hokejistu visai atzinīgus vārdus teica arī Kurts Lindstrēms, taču arī šajā gadījumā Džerods Skalde netika līdz spēlēšanai.

2008. gada pavasarī Skalde karināja savu hokejista formu uz nagliņas, slidas gan paturēja sev, jo tās viņam bija vajadzīgas, lai būtu kopā ar Blūmigtonas "PrairieThunder", kurā viņš vēl nesen spēlēja, bet uz 08./09. gada sezonu tika nozīmēts par galveno treneri. Lai arī Blūmingtonā viņš neko daudz neiespēja, jo 152 mačos izcīnīja 60 uzvaras un abās sezonās komanda palika ārpus izslēgšanas spēlēm, viņš tika pamanīts un jau 2010. gadā viņu pie sevis par galveno treneri uzaicināja Sinsinati "Cyclones", kuri sezonu iepriekš bija triumfējuši Kellija kausa izcīņā.

Ohaio štatā bāzētajā komandā latviešu izcelsmes Kanādas speciālists nostrādāja trīs sezonas apvienojot galvenā trenera un komandas direktora (hokeja jautājumos) amatu. Šajā laikā komanda piedzīvoja kā smagu kritienu, tā arī fantastisku kāpumu, bet pats Skalde par 2012./2013. sezonā izcīnītām 42 uzvarām 72 spēlēs un iekļūšanu Kellija kausa pusfinālā tika nosaukts par līgas labāko treneri.

Pēc šī panākuma, protams, sekoja interese arī no augstāka līmeņa komandām un jau 2013./2014. gada sezonu Skalde uzsāka AHL, asistējot Trentam Javnijam Norfolkas "Admirals" vadīšanā. Strādājot kopā viņi prata aizvest vienību līdz izslēgšanas spēļu otrajai kārtai, kur gan piekāpās Seintdžonas "Ice Caps". Pēc sezonas gan sekoja vēl viens Džeroda Skaldes karjerai veiksmīgs pavērsiens, proti, Javnijs tika pasaukts uz NHL, lai strādātu par trenera asistentu Anaheimas "Ducks" komandā, bet galvenā trenera vieta AHL tika atdota 43 gadus vecajam speciālistam.

Jaunajā sezonā Norfolkas komanda ir aizvadījusi četras spēles, no kurām nevienā nav zaudējusi pamatlaikā, bet kopumā ir izcīnītas divas uzvaras un četri punkti, kas Austrumu konferencē dod 12. vietu 15 komandu konkurencē, taču tāpat viņi tikai par vienu punktu atpaliek no "play-off" zonas, lai gan sezonas sākumā, protams, šāda salīdzināšana ir pāragra.

Kā galvenā lieta, ko savā darbā Skalde vēlas realizēt, ir jauno spēlētāju attīstība. Protams, ir jāsaprot, ka strādājot NHL sistēmā, visas komandas ir pakļautas "lielās komandas" interesēm, vēl vairāk, nereti šīs intereses tiek pretnostatītas ar fārmkomandas sportiskajām interesēm, taču tāds ir šis darbs.
Kopumā gan nevarētu teikt, ka viņa vadītā komanda ir ārkārtīgi talantīga, taču tā noteikti ir pieredzējusi, jo "Admirals" rindās spēlē vairāki NHL rūdījumu guvuši veterāni, kā arī komandā ir daudzi hokejisti, kas nemaz nevairās no dūru cīņām un NHL ir pildījuši "policistu" pienākumus (4 Norfolkas komandas mačos ir bijuši jau 6 kautiņi), tai skaitā arī Latvijas NHL hokeja līdzjutējiem labi zināmais Stīvs Makintairs, kurš bija pēdējais dūru cīņu oponents uz NHL ledus Raitim Ivanānam. Viņam kompāniju sastāda arī Breds Vinčesters (viņš arī ir komandas rezultatīvākais spēlētājs uz šo brīdi), Neitens Makaivers un Džons Kurtzs. Te gan jāpiebilst, ka Skalde savā spēlētāja karjerā pats nebija nekāds kauslis un kopā aizvadīja vien 15 kautiņus, arī komandas spēle kopumā nav balstīta tikai uz dūru cīņām.

"Slikts ir tas kareivis, kurš negrib kļūt par ģenerāli" – šis teiciens ir aktuāls arī Skaldes gadījumā, jo pēc salīdzinoši straujā kāpuma no IHL līdz AHL, protams, ka parādās tikai lielāka gribēšana spert to pēdējo soli, lai strādātu jau NHL. Vai tas izdosies? Daudz kas, protams, būs atkarīgs no sezonas AHL, jo komanda viņam tika nodota visai labā stāvoklī (un arī pati vienība ir ar panākumiem), tāpēc, lai pierādītu savu varējumu viņam būs jāpacenšas ar "Admirals" virzīšanu izslēgšanas mačos. Kā spēlētājs Skalde NHL jau bija ticis, turklāt Džerodam ir arī pavisam svaigs piemērs sava "priekšnieka", Trenta Javnija, personā, tāpēc atliek tikai strādāt.