Viedoklis: "Sabres" gaida spoža nākotne, bet bez Nolana

Iepriekšējā sezonā Bufalo "Sabres" Latvijas hokeja līdzjutējiem kļuva par īpašu komandu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās sastāvā spēlē Zemgus Girgensons, otrkārt – sezonas gaitā par tās galveno treneri kļuva arī nu jau bijušais Latvijas izlases treneris Teds Nolans. Kā Bufalo komandai iet pašlaik, šķiet, stāstīt nevajag, jo iet gaužām bēdīgi. Protams, ka komandas atbalstītāji par to nav sajūsmā, taču viņi sevi mierina ar domu, ka komanda ir pārbūves procesā un šie zaudējumi no "Sabres" komandas ir ja ne apzināti (šāds apgalvojums ir ļoti nopietns, jo tas ir pielīdzināms spēļu rezultātu ietekmēšanai), tad neviens par to neuztraucas, jo šodienas zaudējumi var būt rītdienas uzvaras, t.i., iespēja iegūt labāku izvēli NHL draftā, kas 2015. gadā nozīmē iespēju tikt pie talantīgā Konora Makdeivida.

Vis jau būtu skaisti un pat pareizi, taču, ja ne pāris "bet". Pēdējās trijās sezonās NHL drafta pirmo izvēli neiegūst līgas vājākā komanda, t.i., drafta loterijā ir uzvarējusi līgas pirmspēdējā komanda. Tāpat ir jāatzīmē, ka Bufalo komanda tikai divas reizes vienības pastāvēšanas vēsturē draftā ir izvēlējusies kā pirmā, pēdējoreiz tas notika 1987. gadā, kad viņi tika pie Pjēra Turžona, bet 1970. gadā tika izvēlēts Žilbērs Pero.

Lai vai kā beigu beigās sanāks ar drafta izvēles kārtu, var teikt, ka pašlaik Bufalo ir pati perspektīvākā NHL komanda, ko atzīmē kā HockeyFuture.com, tā ESPN eksperti, ierindojot to pirmajā vietā vērtējot sistēmas rīcībā esošos jaunos spēlētājus. Tas nozīmē, ka nākotne komandai varētu būt laba pat bez Makdeivida (kāda TOP drafta izvēle viņiem tāpat tiks), taču šajā gadījumā interesanti būs pavērot kāda būs komandas esošā galvenā trenera Teda Nolana loma šajā komandas attīstībā.

Nacionālās hokeja līgas apritē Teds Nolans ir jau 19. sezonu, taču pie komandas vadīšanas viņš ir ticis vien trīs reizes un šī viņam būs tikai sestā sezona kā galvenajam trenerim. Tāpat interesants ir tas fakts, ka abās iepriekšējās reizēs, kā savā pirmajā darba pieredzē Bufalo, tā arī Ņujorkā, kur viņš trenējas "Islanders" vienību, kanādiešu speciālists tika atlaists pēc diviem nostrādātiem gadiem.

Līdz dienai, kad tapa šis raksts, Nolana kontā bija 395 spēles, kuru laikā tika izcīnītas 165 uzvaras (41.7%), bet punktu ziņā komandas, kamēr tās ir trenējis Teds Nolans ir spējušas gūt 48% no visiem iespējamajiem punktiem. Savukārt tieši pie "Sabres" stūres, abos darba periodos kopā ir izcīnīti vien 39.2% uzvaru un 45.3% punktu.

Jāpiebilst, ka no pašlaik aktīvajiem NHL komandu treneriem, kuri ir aizvadījuši vismaz divas pilnas sezonas Teda Nolana karjeras laikā gūto punktu procents ir otrs sliktākais visā līgā. Arī Bufalo komandas treneru rangā viņš pēc šī rādītāja ieņem otro vietu starp treneriem, kuri ir nostrādājuši ar vienību, pēc mūsdienu standartiem, vismaz vienu pilnu sezonu (82 spēles). Nedaudz labāka aina paveras, ja skatās Nolana darbu tikai ar "Islanders" komandu, kur viņš ceturtais pēc gūto punktu procenta vienības vēsturē, jo ir izcīnījis 51.8% no visiem iespējamajiem punktiem (55% rādītājs karjeras laikā pašlaik aktīvo treneru vidū ir vidēji labs rādītājs).

Kāds, protams, šai momentā var iebilst – ko mums tā statistika, ja 1997. gadā Nolanu atzina par labāko treneri NHL. Jāpiekrīt, šāds gadījums tiešām ir bijis, taču, lai to varētu novērtēt, vajag apskatīties kas tam bija par pamatu. 1995. gadā, kad Teds Nolans stājās pie Bufalo "Sabres" stūres, komanda iepriekšējās astoņās sezonās (kopš 1988. gada pavasara) bija kvalificējusies izslēgšanas mačiem , taču 1996. gada pavasarī, t.i., Nolana pirmā darba gada beigās "Sabres" hokejisti varēja pakot čemodānus jau pēc regulārās sezonas beigām, jo devītajā sezonā komanda nespēja turpināt savu sēriju. Turklāt nevis zaudēja spraigā cīņā par vienu "play-off", bet bija pirmspēdējā komanda savā divīzijā un 20. vietā visā NHL.

Pēc gada indiāņu izcelsmes speciālists spēja atgriezt Bufalo komandu izslēgšanas mačos, turklāt izdarīja to uzvarot Ziemeļaustrumu divīzijā, kas, no vienas puses, protams, bija liels sasniegums, kad vienas sezonas laikā lejasgala komanda kļūst par vienu no līgas līdervienībām. Tomēr arī šeit ir nepieciešams neliels skaidrojums. 1996./1997. gada sezonā tieši Ziemeļaustrumu divīzija bija visvājākā visā NHL, jo, lai uzvarētu tajā bija nepieciešams mazāk kā 100 punkti (precīzi - 92), kas bija vismazāk no visām divīzijām, turklāt pēc gūto punktu skaita "Sabres" tika apsteigti arī no Filadelfijas "Flyers" un Detroitas "Red Wings" puses, t.i., tās bija divas komandas, kas savās divīzijās ieņēma otrās vietas.

Diezgan loģisks bija arī šīs sezonas turpinājums, kad izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā smagā septiņu cīņu sērijā "Sabres" pieveica Otavas "Senators", bet nākamajā kārtā jau bez lielām ierunām ar 1-4 atzina Filadelfijas pārākumu. Turpinājums? Jau labu laiku pirms tam klīda baumas, ka Nolana ģērbtuvēs ne visi spēlētāji atbalsta treneri, taču īpašas nesaskaņas viņam bija ar Dominiku Hašeku, kurš beigu beigās arī panāca savu (veids kā tas tika izdarīts gan vēl aizvien ir leģendām apvīts, jo tieši tolaik parādījās baumas par trenera aizraušanos ar alkoholu un precētām sievām) – NHL sezonas labākais treneris tika atlaists un līgā nerādījās līdz pat 2006. gadam.

Kā Bufalo komandai veicās pēc Nolana atlaišanas? Jāsaka – daudz labāk, jo Lindija Rafa vadībā nākamajās divās sezonās viņi konstanti progresēja un no sākuma aizkļuva līdz konferences finālam, bet pēc gada spēlēja arī Stenlija kausa finālā, kopumā četras sezonas kvalificējoties izslēgšanas mačiem, bet regulārajā sezonā piecas sezonas pēc kārtas izcīnīja vismaz 35 uzvaras (piektajā reizē tas gan vietu "play-off" nedeva). Savukārt Rafs pie Bufalo komandas stūres nostrādāja 14 sezonas, kuru laikā astoņas reizes "Sabres" spēlēja izslēgšanas mačos.

Atgriešoties pie paša Teda izslēgšanas spēlēm, tad tās Nolanam profesionālā līmenī vienmēr ir bijis "klupšanas akmens", jo karjeras laikā viņam no 17 cīņām uzvarēt ir izdevies vien sešās, kas ir 35.3%, bet atceroties vēl Ņujorkas "Islanders" laikus, kur regulārajās sezonās Tedam gāja visai labi, izslēgšanas mači viņam beidzās pēc 5 spēlēm, kad viņš piekāpās... Bufalo "Sabres". Turklāt šis 20% "play-off" uzvaru rādītājs ir sliktākais starp visiem "Islanders" treneriem, kuri jebkad ir aizveduši komandu līdz pēcsezonas mačiem. Savukārt starp pašlaik aktīvajiem NHL galvenajiem treneriem Nolana karjeras "play-off" uzvaru rādītājs ir trešais sliktākais.

Nevar nepieminēt arī vēl vienu posmu Teda Nolana, kā komandas galvenā trenera, karjerā, par kuru kāds ir aizmirsis, bet kāds arī varētu nezināt, proti, par viņa darbu ar Kvebekas augstākās junioru hokeja līgas (QMJHL) komandu Monktonas "Wildcats", kurā, starp citu, spēlēja arī Mārtiņš Karsums ar Oskaru Bārtuli.

Tieši junioru hokejā ir bijuši vislielākie Nolana sasniegumi, jo tieši ar šo treneri "Wildcats" ir aizvadījuši savu veiksmīgāko sezonu kluba pastāvēšanas vēsturē, proti, 70 spēlēs izcīnījuši 52 uzvaras (karjeras QMJHL uzvaru procents – 65%), bet izslēgšanas spēlēs pārliecinoši aizsoļoja līdz QMJHL čempionu titulam, kas gan Kanādas hokeja līgā (CHL) nav pati prestižākā balva, jo turienes komandas cīnās par Memoriālo kausu, kura finālā arī iekļuva monktonieši, taču zaudēja Kvebekas "Remparts", kurus, starp citu, "Wildcats" tika apspēlējuši QMJHL finālā (Tā kā Monktona bija turnīra organizētāja, kurai vieta šai turnīrā pienācās automātiski, no QMJHL piedalījās otra fināliste).

Kopumā, strādājot par junioru līmeņa hokeja komandu vadītāju izslēgšanas spēlēs mūsu raksta galvenais varonis ir spējis uzvarēt 73.3% maču, kas, jāsaka kā ir, ir ļoti labs rādītājs.

Atgriežoties pie raksta sākumā uzdotā jautājuma – kāda būs Nolana loma "Sabres" komandas atdzimšanā? Viņa līdzšinējā darba pieredze un rezultāti rāda, ka Teds noteikti nav treneris, ar kuru profesionālajā līmenī var izcīnīt lielas uzvaras. Tāpat viņš nav treneris, ar kuru var veiksmīgi spēlēt izslēgšanas mačos. Toties Nolans ir labs speciālists darbā ar jauno paaudzi, kad vajag vairāk veltīt uzmanības, lai jaunais censonis no dziļa junioru hokeja pēc iespējas veiksmīgāk pāriet profesionālajā līmenī. Par to liecina kā Nolana darbs QMJHL, kur no viņa vadītās komandas vairāki spēlētāji iekļuva NHL un pašlaik spēlē labās komandās (arī ārpus NHL), tā arī viņa darbs ar Latvijas izlasi, jo tieši viņa laikā daudziem jaunajiem hokejistiem tika dota iespēja lielajā hokejā un viņi to arī diezgan veiksmīgi (ar "veiksmīgi" ir domāts – ātri pierādīja sevi šajā līmenī) izmantoja.

Tāpēc var prognozēt, ka Nolana galvenais uzdevums ir darbs ar šiem jaunajiem Bufalo "Sabres" sistēmā esošajiem talantiem, kuriem jau tuvākajā laikā būs jākļūst par atdzimušās "Sabres" komandas vadošajiem spēlētājiem, taču, pat ja viss noritēs kā pēc vislabākā scenārija, visdrīzāk, tiklīdz komanda sasniegs līmeni, kad jāsāk cīnīties ne tikai pašiem ar sevi, bet arī par izslēgšanas mačiem un uzvarām rakstura cīņās, Teds Nolans šīs spēles varēs vērot no malas.