Blogs: Taurenīšu laiks NHL beidzas

Vārtsargu pozīcija hokejā ir īpaša un ar to saistās daudzi teicieni, leģendas, arī māņticības, tāpat tieši vārtsargu spēlē pēdējos 20-25 gados ir izmainījusies visvairāk. Ja kādreiz, kā paši tā laika spēlētāji sacīja, vārtsargi vārtos tiešām stāvēja un bija tikai mazliet labākas alternatīvas pret vārtu pārliktni atbalstītai sniega lāpstai, tad kopš astoņdesmito gadu beigām vārtsargu spēle ir strauji izmainījusies.

Kas bija par pamatu izmaiņām 80-to izskaņā? Tas bija Patriks Ruā un viņa spēles stils, ko sauc par tauriņstilu. Nebija tā, ka Ruā pirmais to izdomāja un sāka pielietot, jo pirmais, kas spēlēja tauriņstilā bija Glens Hals, kurš to sistemātiski darīja piecdesmitajos un sešdesmitajos gados. Ruā vienkārši bija pirmais vārtsargs, kurš NHL līmenī šo spēles stilu prata padarīt efektīvu un uzvaras nesošu, ko nevarēja nepamanīt citi vārtsargi un viņu treneri, tāpēc arī izmantoja šo stilu kā pamatu spēles attīstībai.
Protams, ka arī ekipējuma uzlabojumi darīja savu, jo tauriņstila attīstībai lieti noderēja gan vārtsargu masku ieviešana, gan arī daudz vieglāku kājsargu izveide, kas ļāva vārtsargiem spēlēt drošāk un veiklāk.

Šādas vārtsargu spēles izmaiņas nesa pārmaiņas ne tikai pašā tehnikā, bet arī komandu vārtsargu izvēlē. Kā viena no labākajām tauriņstila vārtsargu skolām tika atzīta Kvebeka un pēc šīs Kanādas provinces vārtsargiem pieprasījums bija nevis liels, bet bija novērojams pat Kvebekas vārtsargu bums, jo bija laiki kad gandrīz katrā otrajā NHL komandā bija pa kādam kvebekietim.

Tomēr, lai vai kā mēs mēģinātu gremdēties "labo laiku" atmiņās, pašlaik statistika ir nepielūdzama – šosezon NHL spēlē četri Kvebekas vārtsargi, Korijs Kraufords, Marks-Andrē Flerī, Roberto Luongo un Džonatans Bernjē. Protams, ka pirmais jautājums, kas rodas šādā gadījumā ir – kāpēc pēkšņi ir izveidojusies šāda situācija?

Kā pirmo un galveno var minēt to, ka "Hokeju pašlaik prot spēlēt visur". Arī vārtsargus trenēt prot visur, precīzāk, Kvebekas hokeja skolas speciālisti pašlaik ir praktiski visā pasaulē un vai nu strādā ar jaunajiem talantiem klubos, vai rīko vasaras treniņnometnes kā Eiropā, tā citos Ziemeļamerikas reģionos. Tas nozīmē, ka klasiskais tauriņstils jau vairs nav tauriņstils, bet katrā valstī "apaug" ar kādām īpatnējām šīs valsts vārtsargu skolas lietām. Esot uz vietas Kvebekā nav iespējams iegūt šo jauno pieredzi un kombinēt dažādus stilus.

Otra lieta arī ir acīmredzama, tā ir spēles attīstība. Ir muļķīģi domāt, ka pēc Ruā vairs neviens necentās uzlabot spēles tehniku. Pašlaik, augstākajā līmenī spēlējot, neviens vārtsargs nespēlē klasiskā tauriņstilā, tā ir tikai viena no iespējām atvairīt ripu. Turpretim, kā stāsta paši Kvebekas treneri, provincē vēl aizvien lielāks uzsvars tiek likts tieši uz vietējā spēles stila apguvi, t.i., nokrītot uz ceļiem ir jāspēj nosegt pēc iespējas lielāks laukums, pēc iespējas, pārvietojoties pa savu laukumu, samazinot "apšaudes leņķi". Līdz noteiktam līmenim vai tas ir junioru hokejs vai kādas zemākās līgas, tas nav tik būtiski, šāda pieeja arī var nostrādāt, ja spēles stils tiešām ir labi nostrādāts, taču, lai pretendētu uz spēlēšanu AHL, kur jau nākas konkurēt ar Eiropas un ASV vārtsargiem, vai, vēl jo vairāk, NHL, ar to ir daudz par maz, tāpēc jaunajiem censoņiem vajag mainīt spēles stilu. Kā, stāstot par mūsdienu tendencēm vārtsargu audzināšanā, izteicās bijušais Kvebekas skolas audzēknis un ilggadējs NHL vārtsargs Martins Bīrons: "Ir labi, kad vārtsargs var nosegt vārtus, taču viņiem ir jāprot reaģēt uz ripu", kas nozīmē, ka vārtsargam ir vienlīdz jāpārvalda kā tauriņstils, tā "stand-up" stils, kā arī jāprot izvērtēt situācija, lai pieņemtu pareizo lēmumu atvairot vai tverot ripu.

Visbeidzot trešais iemesls ir pašas spēles izmaiņas. Kopš 2005. gada vasaras hokejs ir krietni izmainījies un tagad tas ir daudz ātrāks, dinamiskāks, kas nozīmē, ka ir mazāk metienu no vietas, bet viss notiek kustībā, kas savukārt no vārtsargiem prasa labākas ātruma īpašības un pielāgošanās prasmes. Tāpēc tie vārtsargi, kas ir mācīti ne pēc kādas noteiktas skolas kanoniem pašlaik ir izdevīgākās pozīcijās.

Kāds teiks – nu un? Tā taču ir tikai vienas Kanādas provinces problēma, lai viņi tur ņemās kā grib! Jā, no vienas puses tiesa, ka Kvebekas "NHL materiāla" piegādes apjomu kritums, pārāk būtiski neietekmē Kanādas vārtsargu pārstāvniecību NHL un pašlaik no visiem līgā spēlējošajiem vārtsargiem aptuveni 40% ir kanādieši. No otras puses, ja mēs runājam par Kanādas vadošajiem vārtsargiem, tad šeit visu laiku ir bijis "Kvebekas faktors". 2002. gada Olimpiskajās spēlēs Kanādas izlases pirmais numurs bija Martins Brodērs, 2006. gadā vārtus drošība tika uzticēta Brodēram un Luongo, 4 gadus vēlāk visi trīs Kanādas izlases vārtsargi bija no Kvebekas, jo Brodēram un Luongo pievienojās Flerī, bet šogad Sočos notikušajās spēlēs Kvebeku atkal pārstāvēja Luongo (+ Kvebekā spēlējošais Kerijs Praiss). Līdz ar to var droši teikt, ka Kvebekas vārtsargu skolas problēmas ir visa Kanādas hokeja problēmas.

Interesanta statistika paveras, ja mēs apskatāmies labākos vārtsargus 2004. gadā un 2014. gadā. Ja pirms desmit gadiem sezonas beigās uzvarām bagātāko vārtsargu TOP 15 bija 10 kanādieši, tad pēc pagājušās sezonas šajā pašā statistikas rādītājā kanādiešu skaits ir samazinājies līdz pieciem, t.i., tagad 10 ir ne-Kanādas hokejisti.
Paturpinot statistikas apskatu, varam pievērsties arī NHL labākā vārtsarga balvai, kas ir nosaukta Džordža Vezinas vārdā. Tad, lūk, kopš 2004./2005. gada lokauta, t.i., deviņās sezonās, Kanādas hokeja skolas audzēkņi pie tās ir tikuši vien divreiz, precīzāk, divas balvas ir saņēmis Martins Brodērs, taču līdz šim pēdējo reizi tas ir noticis 2008. gadā, kas nozīmē, ka sešas sezonas pēc kārtas par labāko vārtsargu ir kļuvuši citu valstu hokejisti.

Vai Kanādā tuvākajā laikā ir paredzamas problēmas ar vārtsargiem? Visdrīzāk jau nē, jo gana labi ar jauno vārtu vīru audzināšanu tiek galā arī pārējās provinces. Vai Kvebeka zaudē savas "vārtsargu Mekas" statusu? Tas gan tā varētu būt un ilgtermiņā tas arī noteikti atstās iespaidu uz Kanādas vārtsargu īpatsvaru NHL, proti, palielināsies citvalstu vārtu vīri, piemēram, šajā laikā Kvebekas vājumu ļoti labi izmanto jau pieminētās Somija un Zviedrija, kuri jau tagad franciski runājošo provinci ir apsteiguši NHL piegādāto vārtsargu ziņā.