No 77 Kaldera balvas, ko pasniedz attiecīgās sezonas labākajam debitantam, ieguvējiem 16 ir bijuši vārtsargi – Terijs Savčuks, Kens Draidens, Tonijs Espozito, Toms Baraso, Eds Belfūrs, Martins Brodērs un citi. Pēdējos 10 gados pie šādas atzinības ir tikuši divi vārtu vīri – Endrjū Reikrofts, kurš tolaik pārstāvēja Bostonas "Bruins" un Kolumbusas "Blue Jackets" jaunais brīnumbērns Stīvs Meisons. Velkot paralēles ar priekšgājējiem, liekas, ka labākā debitenta balva ir tikai sākums spožai karjerai, bet... šīs var uzskatīt par retajiem hokejistiem, kas nav spējuši attaisnot uz sevi liktās cerības.

Endrjū Reikrofts, kurš par labāko debitantu tika atzīts tieši pirms lokauta, savā tālākajā karjerā tā arī nespēja sasniegt to līmeni, ko viņš rādīja savā debitanta sezonā. Komandas slēdza ar viņu līgumus, taču katru reizi vīlās un ilgtermiņā sadarbību neturpināja. Pēdējās divās sezonās likās, ka Endrjū ir atguvies un var būt par NHL līmenim atbilstošo otro vārtsargu, taču šis gads nolika visu iepriekšējās vietās – Reikrofts zaudēja vietu NHL un tika nosūtīts uz AHL.

Stāsts, protams, visai skumjš, bet tajā pašā laikā pamācošs, jo šajā gadījumā ir jāaizdomājas par "vienas sezonas brīnumu", gan pārvērtētiem spēlētājiem, gan straujiem karjeras kritumiem. Taču, kā izrādījās, šim stāstam un spēlētājam pēc piecām sezonām atradās sekotājs – Stīvs Meisons.

Sezonas sākumā jau rakstīju par Kolumbusas "Blue Jackets" kluba problēmām, īpašu uzmanību pievēršot vārtsargu līnijai. Beigu beigās situācija izveidojās nemaz arī ne traģiska, taču tas bija Kērtis Senforda nopelns, nevis vairāk kā četras reizes labāk atalgotā Meisona, kurš pašlaik tikai turpina savas karjeras pārliecinošo lejupslīdi. Kad tā beigsies un vai beigsies, nav zināms, taču baumas šajā sakarā ir visai interesantas.

Atgriežoties pie Meisona sportiskajiem panākumiem, tad pēc pirmās sezonas, kurā viņš uzstādīja ļoti labus statistikas rādītājus un dažubrīd atsevišķi NHL eksperti un līdzjutēji viņam vēlējās piešķirt ne tikai Kaldera, bet arī Vezinas balvu (pasniedz labākajam vārtsargam), viņa sniegums ir gājis tikai uz leju, šosezon sasniedzot līdz šim zemāko punktu. Šāda situācija varētu būt pieļaujama gadījumā ja komanda spēlē labi un viņiem ir citi kandidāti, kas var spēlēt vārtos, taču Kolumbusa, kas pašlaik ir pārbūves procesā, Meisona spēles dēļ sev izrok vēl lielāku "būvbedri".

Var jau teikt, ka Kolumbusa pašlaik ir vāja komanda un vārtsargs ir tikai viens no vājākajiem punktiem, taču kā rāda statistika, tad, lai arī uzbrukumā komanda patiešām nespīd, tad aizsardzībā (metienu skaits spēlē) viņi ir virs līgas vidējā līmeņa. Savukārt, kā rāda cipari, viņi ir pārliecinoši pēdējā vietā pēc zaudētajām spēlēm gadījumos kad komanda bija vadībā pēc pirmajiem diviem periodiem, par ko noteikti daļa vainas ir jāuzņemas arī pēdējās līnijas sargātājiem.

Savukārt paturpinot iepriekš iesākto domu par iespējamo Meisona karjeras turpinājumu, Ziemeļamerikā jau pilnīgi nopietni (t.i., ne bez pamata) tiek baumots, ka šo sezonu Kolumbusas komanda vēl cietīs, bet ja nekas nemainīsies vasarā Stīva līgums var tikt izpirkts vai arī viņš var tikt nosūtīts turpat kur savas dienas pavada Reikrofts – AHL. Jāsaka, ka ļoti netalantīgas beigas daudzsološajam sākumam.

Beigu beigās gan jāsaka, ka ar Meisona "atbrīvošanu" Kolumbusas hokeja kluba problēmas nebeigsies, jo tādā gadījumā, nemaz neskaroties klāt pārējā sastāva problēmām, ir jāmeklē aizstājējs viņam, jo Stenfords ir tikai labs otrais numurs. Lai vai kā, iepriekšējā starpsezonā iesāktais pārbūves process Kolumbusā ir izvērties par "gadsimta būvi", kuras iznākums, tāpat kā beigu termiņi, pašlaik ir neprognozējami.