Viedoklis: Girgensona nestabilā sezona un pirmā NHL līguma beigas

„Zemgum Girgensonam šosezon tā arī neizdevās nostabilizēties,” „Sabres” treneris Dens Bailsma nesen Bufalo radio skaidroja Girgensona salīdzinoši pieticīgo rezultativitāti. „Daudz traucēja savainojumi. Viņam labi padevās spēle kopā ar Džeku (Aikelu), abi vienā maiņā nospēlēja 10-12 spēles, bet tad Zemgus guva traumu. Viņš atgriezās un tagad tika vienā maiņā ar Raienu O`Railiju, kad atkal izdevās uzlabot sniegumu. Viņu maiņa pastāvīgi uzturēja spēcīgu presingu un radīja iespējas, un Zemgum izdevās pāris reizes iemest. Šīs pēdējās apmēram 10 spēles arī bija daudz tuvāk tam hokejam, ko Zemgus pats no sevis sagaida.”

Bailsmas raksturojumā, šķiet, tieši „nostabilizēšanās” ir atslēgas vārds. Šī sezona nāca ar krietnām pārmaiņām Bufalo komandā un arī Zemgus vietā tajā, izjaucot iepriekšējo stabilitāti. Jā, zaudējumu un neveiksmju pilnu, taču tomēr stabilitāti. „Sabres” vadība iepriekš bija pozicionējusi Girgensonu kā vienu no „neaizskaramajiem” un acīmredzami rēķinājās ar viņu savos nākotnes plānos, taču Bailsma ieradās komandā ar svaigu skatījumu un jauniem spēlētājiem.

Un sezonas sākumā Bailsmam kā „jaunie un talantīgie” bija pieejami debitanti Džeks Aikels un Sems Reinhārts, kā arī potenciālie komandas vilcēji Raiens O`Railijs un Evanders Keins. Girgensons kā trešo sezonu uzsākošs, bet vēl ne reizi 30 punktu robežu nepārsniedzis spēlētājs īsti nepiederēja ne pie pirmās, ne otrās kategorijas, un sezonas sākumā spēlēja trešajā maiņā.

Nevar gan teikt, ka Bailsma Zemgum neuzticējās, gluži otrādi, viņa laukumā pavadītais laiks sezonas sākumā tikai retu reizi bija mazāks par 15 minūtēm. Taču visu rudeni Girgensona spēlē varēja just tādu kā nedrošību, un viņš arvien mazāk uzņēmās iniciatīvu uzbrukumu veidošanā un noslēgšanā. Vai tās bija komandas jaunās taktikas sekas vai tomēr nevēlēšanās kļūdīties jaunā trenera priekšā? Iespējams, tieši tas pāris reizēs „sasēja rokas” un Jauno gadu nācās sagaidīt ar tikai trim vārtu guvumiem, lai arī „Sabres” vairs ne tuvu nebija bezcerīga pastarīte kā pirmajās divās sezonās un iespēju izvērsties netrūka.

Girgensons arī ir viens no pāris hokejistiem, kuri bija spiesti „Sabres” rindās pārdzīvot pilnas divas bezcerīgas sezonas, kad pie zaudējumiem un dzīvošanas savā zonā nācās pierast gribot negribot. Girgensons šajās zaudējumu sezonās izcēlās ar savu cīņassparu un aktivitāti, jo, būsim godīgi, vairums komandas biedru ar šīm lietām neizcēlās. Šosezon pie Bailsmas tas bija novērojams jau daudz retāk, un Girgensons vairs nebija „cīnītājs nr.1”, bet gan „viens no”, lai arī savu degsmi zaudējis nebija.

„Sabres” šo sezonu noslēdza 23. vietā. Nekas tāds, lai visu vasaru kliegtu „urrā”, taču progress nenoliedzams. Tāpat arī nenoliedzams, ka sezonas otrajā pusē „Sabres” hokejs palika vizuāli daudz skatāmāks, kam par labu nāca arī Girgensona vieta Aikela vai O`Railija maiņās. Taču praktiski viss iepriekš minētais ir šo rindu autora ieskatos, un jebkurš interesents to var atspēkot ar „A man tā nelikās” argumentiem. Cita runa – skaitļi.

Girgensona statistika šosezon – maza rezultativitāte, spēcīga lietderība

Girgensons šosezon guva septiņus vārtus un 18 punktus. Tas ir attiecīgi 325. un 355. labākais rādītājs līgā, kurā šosezon vismaz vienu maču aizvadīja 897 laukuma spēlētāji. Lai situāciju novērtēt perspektīvā, jāpiemin,ka 17-20 punktu sezonu aizvadīja arī tādi uzbrucēji kā Tomijs Vingelss no „Sharks”, austrietis Mihaels Grābners, Viktors Stolberjs, bijušais Bufalo pārstāvis Kriss Stjuarts. Savukārt vidēji spēlē gūtajos punktus Zemgus ir 469. vietā NHL.

18 punkti ir mazāk nekā 22 un 30 pirmajās divās sezonās, taču šosezon punkti nekrājās brīžos, kad tos parasti sakrāj arī neveiksmīgi spēlējoši hokejisti. No 11 piespēlēm šosezon Zemgum tikai divas bijušas tā sauktās „otrās piespēles”, bet no septiņiem vārtiem tikai vieni pēc NHL tik ļoti raksturīgās ripas virziena pielabošanas vārtu priekšā. Pārējie seši vārti – divreiz apspēlēts vārtsargs izgājienā viens pret vienu, divreiz precīzi metieni devītniekā no vārtu priekšas un divreiz spēka cīņā vārtu priekšā izkapāti goli.

Tas atstāj vietu potenciālam, taču Bailsma jau šosezon deva Girgensona iespēju spēlēt vairākumā. Zemgus 61 nospēlētajā minūtē vairākumā guva 1+1 un izdarīja desmit metienus pa vārtiem. Tas gan ir krietni par maz, it sevišķi, ja ņem vērā, ka Bufalo vairākums šosezon bija visai pieklājīgs – 18.9% realizācija un 12. vieta līgā.

Visi Girgensona vārtu guvumi šosezon

Taču Girgensonam netrūkst arī citu uzdevumu laukumā, un viņš šosezon izpildīja 125 spēka paņēmienus un 41 reizi bloķēja pretinieku metienus. Līdzīgu statistiku (vismaz 125 un 40) Bufalo komandā vēl savāca tikai Markuss Folinjo, bet visā NHL – vēl 34 hokejisti. Girgensons arī šajā sezonā bija starp komandas korektākajiem hokejistiem un nopelnīja tikai deviņus noraidījumus. Bufalo rindās vēl četri hokejisti pārsniedza 100 spēka paņēmienu robežu, un atšķirības soda minūšu skaitā ir skaidri manāmas – Keinam 91 soda minūtes, Foliņjo 79, Delorjē 59, bet Lāšonam jau krietni mazāk (27).

Girgensons bija starp „Sabres” labākajiem arī citā rādītājā – lietderības koeficientā, kas viņam sezonas beigās bija tāds pats kā rudenī, proti, neitrāls. No „Sabres” regulārajiem uzbrucējiem tikai Foliņjo ir augstāks (+4), kamēr O`Railijs un Aikels ar mīnus 16 ir pārliecinoši pēdējie. Girgensons daudz vārtu guvumos nepiedalījās, taču ļoti maz arī ielaida. Tikai 14 spēlēs viņam bija koeficients -1, bet -2 un sliktāks – ne reizi.

Pirmais līgums beidzies, kāds būs nākamais?

Girgensonam pēc šīs sezonas beidzies viņa ievada līmeņa līgums ar „Sabres”. Kā jau pieminēju, „Sabres” vadība un ne līdz galam paredzamais ģenerālmenedžeris Tims Marejs savā retorikā par iespējamajiem transfēriem šosezon vairs publiski neatgādināja, ka Girgensons ir ārpus tirgus sarunām. Girgensons kļūs par aizsargātu brīvo aģentu, proti, „Sabres” pieder tiesības atspēkot jebkuru konkurentu piedāvājumu.

Un skaidrs, ka jauno līgumu neveidos tikai šosezon gūti 18 punkti, bet gan visās trijās sezonās kopā savāktie 70 punkti, un starp 2012. gada drafta uzbrucējiem Girgensons ir piektais rezultatīvākais. Jā, no Alekša Galčenuka un Filipa Fošberja Girgensons atpaliek tālu, un abi izskatās uzņēmuši nenotveramu tempu. Savukārt drafta pirmais numurs Nails Jakupovs arī šosezon guva tikai 23 punktus (60 spēlēs), taču viņa un Girgensona atšķirība manāma citā jomā. Abi visas trīs sezonas pavadījuši NHL pastarīšu sastāvā, taču Girgensona lietderības koeficients -22, bet Jakupovam četrreiz sliktāks – mīnus 88. Turklāt rēķini kā gribi, bet Girgensons un Fošberjs ir vienīgie no savas drafta klases, kas spēlējuši NHL Zvaigžņu spēlē.

2012. gada drafta pirmās kārtas uzbrucēji

NHL vidējā samaksa hokejistam par vienu gadu aizvadītajā sezonā bija 2.62 miljoni dolāru. Girgensons pirmajos trīs gados saņēma nedaudz mazāk par 900 tūkstošiem, līdz ar to šovasar gaidāms krietns algas paugstinājums. Cik liels? Tas atkarīgs arī no konkurentu intereses, taču salīdzinājumam var izmantot līdzīga līmeņa 2011. gadā draftētos.

Zviedrs Mika Zibanejads, drafta 6. numurs (tobrīd 200 spēlēs 100 punkti), tika pie divu gadu līguma par 5.25 miljoniem. Šons Kutūrs, drafta 8. numurs (205 spēlēs 81 punkts) tika pie diviem gadiem un 3.5 miljoniem, ko vēlāk papildināja ar līgumu uz vēl sešiem gadiem par 26 miljoniem. 2010. gada drafta absolvents Mikaels Granlunds tika pie sešiem miljoniem divos gados ar 88 punktiem 178 spēlēs. Visi pieminētie gan ir nedaudz rezultatīvāki nekā Girgensons, taču latvieša līguma summai tajā pašā apvidū vien vajadzētu svārstīties.

Un vismaz pēc pagājušās sezonas Girgensons pārliecinoši izteicās, ka vēlas palikt Bufalo arī turpmāk. Ja piepildīsies prognozes par algu griestu kāpumu līdz 74.5 miljoniem, „Sabres” vasaras sākumā būs brīvi 27 miljoni, līdz ar to arī iespējas atspēkot teju katru cita kluba piedāvājumu par Girgensonu. Vai arī neatspēkot un saņemt kompensācijā izvēles tiesības draftā.

Vieta Latvijas hokeja vēsturē godam nopelnīta

Pēdējos trīs gados Latvijai pasaules spēcīgākajā līgā stabili spēlējis tikai viens spēlētājs, tikpat cik Baltkrievijai, Norvēģijai un Slovēnijai. Šveicei ir astoņi, Dānijai seši, Austrijai ir trīs, Francijai divi. Ja ne Girgensons, šis saraksts mums izskatītos vēl bēdīgāks.

Nesen jau ziņojām, ka Girgensons sasniedzis 200 NHL spēļu robežu NHL, ko iepriekš bija paveikuši tikai pieci Latvijas hokejisti. Girgensons jau šobrīd ir pārliecinošā ceturtajā vietā Latvijas rezultatīvāko NHL vīru konkurencē un jau 22 gadu vecumā tālu priekšā tādiem Latvijā augstu vērtētiem spēlētājiem kā Mārtiņš Karsums, Kaspars Daugaviņš, Herberts Vasiļjevs.

Līdz Skrastiņa sasniegumam Zemgum vēl pietrūkst 66 punktu, ko diez vai izdosies savākt jau nākamajā sezonā, taču rudenī vajadzētu paveikt citu lietu, proti, panākt Skrastiņu gūto vārtu ziņā. Pāragri mūžībā aizgājušais Latvijas Dzelzs vīrs savā NHL karjerā guva 32 vārtus, Girgensonam pagaidām 30. Līdz Ozoliņa un Žoltoka iespētā atkārtošanai gan būs jāpagaida daudz ilgāk.

Latvijas rezultatīvākie spēlētāji NHL

P.S. Nespēju noturēties un neatzīmēt Girgensona reakciju „Tviterī” uz kritisko apgalvojumu, ka Kapteinim Āķim ir veiklākas rokas nekā viņam.

"@essbeeay I'm pretty sure Captain Hook has better hands than Girgensons" pic.twitter.com/9VoB4qx1Nk

— Zemgus Girgensons (@zemgus94) April 10, 2016