TwitterMerzļikins: "Ticu, ka ar Latvijas izlasi kādu dienu cīnīsimies par PČ medaļām"
@Rolands_Elins
Latvijas hokeja vārtsargs Elvis Merzļikins tika sazvanīts ASV podkāstā „Spittin Chiclets”, kur viņš dalījās domās par savu pirmo sezonu NHL un jauno noslēgto līgumu.
„NHL debija man īsti neizdevās tāda, kādu biju iztēlojies. Nenovēlu nevienam jaunajam puisim tādu sākumu,” pasmējās Elvis Merzļikins. „Taču turpināju smagi strādāt, daudz palīdzēja kluba vārtsargu treneris, un pamazām centos pierast pie Ziemeļamerikas hokeja, aptvert, ka pretim stājās pasaules labākie hokejisti. Vajadzēja saprast, ka te nav nekādi joki, te ir patiešām nopietns līmenis.”
Merzļikins norādīja, ka sezonas pirmajā pusē viņam bijis liels spiediens, un viņš atzina, ka spiedienu izdarījis arī pats uz sevi: „Bija jātrenējas arī mentāli. Bija daudz jautājumu, kurus es pats sev uzdevu – vai es esmu gatavs lielajai hokeja skatuvei vai nē? Taču turpināju strādāt un tiku pie savas iespējas. Kad to saņēmu, tad vienkārši centos to izmantot.”
Merzļikinam tika vaicāts, kādi bijuši viņa pirmie iespaidi par „Blue Jackets” galveno treneri Džonu Tortorellu: „Kad pagājušajā gadā ierados Kolumbusā uz „play-off” laiku, man īsti neradās iespēja satikt treneri. Mums bija atšķirīgi darba režīmi, tad nu īpaši viņu nemaz neredzēju. Taču jau iepriekš zināju, kāds treneris viņš. Viņš ir tiešs un godīgs cilvēks, viņš nekad tev nemelos. Vienalga – vai sakāmais ir labas vai sliktas ziņas, viņš to neslēps. Pat reizēs, kad treneris man teica sliktas ziņas, tās savā ziņā bija arī labas – tieši tādās situācijās iespējams augt, parādīt raksturu un pierādīt sevi. Man patiešām patīk mans treneris, arī kā personība.”
Merzļikins gan norādīja, ka viņam kā vārtsargam darbs pārsvarā ir ar vārtsargu treneri, kamēr Tortorella strādā ar laukuma hokejistiem. „Varbūt, ja es būtu laukuma hokejists, mans viedoklis būtu citāds,” smējās Merzļikins. „Dažreiz, skatoties uz mūsu treniņiem, gandrīz vai jūtos laimīgs, ka esmu tieši vārtsargs. Taču, ja nopietni, tā patiešām ir, ka daudz vairāk kopīga darba man ir ar vārtsargu treneri Meniju Legasu, nevis Tortsu. Nav gan arī tā, ka mēs vispār nekomunicējam.”
Podkāsta veidotāji izteica sajūsmu par Merzļikina parādīto sniegumu 2018. gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā un atsauca atmiņā, kā pēc PČ Merzļikins publiski norādīja, ka gatavojas palikt „Lugano”. Merzļikins piekrītoši atbildēja, ka pēc PČ dzirdējis daudz runas, ka viņam vajadzētu doties uz Ziemeļameriku, nevis palikt Šveicē, tāpēc viņš vēlējies ātri nomierināt „Lugano” kluba vadību: „ĢM sāka satraukties, galu galā, viņam laicīgi jādomā par komandu, un ja tagad vārtsargs sāks runāt, ka nezina, kur spēlēs nākamajā sezonā... tāpēc vēlējos apslāpēt visas liesmas.”
„Atceros, ka 2018. gada pavasarī man bija veiksmīgs posms un lieliska pašsajūta,” teica Merzļikins. „Ja tagad nekļūdos, ar „Lugano” spēlējām Šveices līgas finālā un uzreiz pēc tam pievienojos Latvijas izlasei, ar kuru parādījām labu sniegumu. Esmu godīgs, apzinos, ka Latvijas izlasei ir ļoti grūti cīnīties par PČ zeltu, tur nav, ko noliegt. Mums ir četri NHL spēlētāji – kad izejam laukumā pret Kanādu, mums pretim stājas komanda, kas pilna ar NHL vīriem. Tad ir grūti. Taču bija ļoti patīkami redzēt, kā mēs Latvijas izlasē kļuvām kā ģimene, mēs cīnījāmies cits par citu, tiekot pie labiem rezultātiem. Un es patiešām ticu, ka ar Latvijas izlasi kādu dienu spēsim cīnīties par PČ medaļām. Varbūt ne par zeltu, taču medaļām noteikti.”
Jāpiemin, ka pirms Merzļikina podkāsta viesis bija Edmontonas „Oilers” superzvaigzne Konors Makdeivids.
Izmantotie resursi:
https://player.fm/series/spittin-ch...
+6 [+] [-]
+5 [+] [-]
Godīgi sakot, Latvijas izlasei NAV vispārīga objektīva pamatojuma, lai cerētu uz tiem bleķiem. Ir tikai "ja", "bet", "a ja nu" utt., īsāk sakot, ir jābūt diezgan lielam veiksmes faktoram, lai tas viss notiktu.
Šajā gadījumā veiksmei ir jābūt dubultai - vispirms izlasei ir jānokļūst izslēgšanas mačos, kas līdz šim ir noticis tikai ~17.5% gadījumu (biežāk Latvijas izlase ir cīnījusies par neizkrišanu, nekā par plejofiem), bet tad vēl jādabū vai nu "ērts" pretinieks, vai jānospēlē gadsimta mačs, par kuru runās vēl pēc 20 gadiem.
Tas 1/4fināls arī ir atslēgas punkts. Viena veiksmīga spēle un cīņa par medaļām ir garantēta.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Paši ZAmerikāņi ir aprēķinājuši, ka no TOP amatieru (NCAA+Kanādas CHL līgas + USHL) čempionātiem līdz lielajai līgai tiek aptuveni 4.5% hokejistu.
Cik tādu pašlaik ir Latvijas hokejā? Uz sitienu skaitot, kādi 20 salasās. Nu lūk, sanāk, ka Latvijas hokejam vajag to pārstāvniecību TOP ZAmerikas junioru/studentu līgās palielināt 4-5 reizes, lai, atbilstoši statistikai, ik gadu stabili kāds līdz tam NHL tiktu.
Protams, ja runājam par superzvaigznēm, tad ne jau statistika ir galvenais, taču tādā gadījumā mēs atkal nonākam pie varbūtībām un iespējamībām - gadījumam, ka Latvijā parādīsies savs Kopitars vai Draizaitls.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Slotaskats reizi dzive ar var izsaut! Uz to ari ceram!
#SaraujLatvija
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Muļķīgi skan, bet kamēr vien ir kaut neliela iespēja pie bleķiem tikt (iespēja ir ikvienai izlasei, kas dodas uz elites divīzijas PČ, tajā skaitā itāļiem
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Un es tos neredzu arī tuvākajā nākotnē. Kaut vai tāpēc, ka mūsu izlasē ir ļoti daudz ''kapļu'', bet neviena NHL Top līmeņa bombardiera.
P.S. Savulaik arī S. Žoltoks, lai viņam vieglas smiltis, teica, ka LV izlase noteikti izcīnīs medaļas. Ja nekļūdos, tad tas bija pirms 20 gadiem.
P.P.S Nolans? Vai tas kurš Polijas izlasi nolaidi tik zemu, ka nebija vairāk kur?
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tapat Sotnieks, Cibulskis, Galvins.
Varbut vel 2-3 sezonas uz kaut ko var pretendet, bet pec tam diez vai.
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
-3 [+] [-]
Ir lietas par kurām var domāt un cerēt, bet tās nepavisam noteikti nav jāstāsta publiskā telpā. Ne par velti ir teiciens- ja vēlies, lai tavas vēlmes piepildās, tad nevienam nestāsti par savām vēlmēm un cerībām.
+2 [+] [-]
Cik Somijai 2019.gada čempī bija NHL spēlētāju, kad tā kļuva par PČ? Neviens, ja nemaldos. Tas tikai parāda to, ka laba līmeņa Eiropas kadri arī var nodrošināt medaļas. Es arī gribu pēc iespējas vairāk NHL kadrus Latvijai, taču, ja būs pietiekami daudz Eiropas TOP līgu spēlētāji, būs medaļas. Latvijas izlases spēle pēdējos PČ to arī lielā mērā apliecina. Mēs trijos pēdējos PČ praktiski bijām 1/4 finālā. Vācijā sanāca šaize ar vāciešu vārtiem no aizmugures. Pēc gada mēs bijām 1/4, kur pēc rezultāta bija jābūt vismaz 3:3, jo Jevpalovs, ja nemaldos, iemeta ripu, bet tiesnesis nolēma, ka vārtsargs to ir noķēris un nosvilpa. Tur bija jābūt video, manuprāt. Turklāt vienus no saviem 3 vārtiem zviedri iemeta ne visai tīri, izsitot ripu Elvim no zem cimda, par ko pats Elvis pēc spēles runāja. 2019.gadā, pie 4:4 izšķirošā spēlē pret zviedriem, 3.perioda otrā pusē mums ir vairākums 5:4... Neesmu treneris, bet nesaprotu Boba lēmumu nelaist ārā 6.spēlētāju...
Nepiekritīšu viedoklim, ka mums obligāti vajag NHL superstārus. Pietiks, ja būs vienkārši labi NHL spēlētāji (Teda un Balcera līmeņa kaut vai), bett pārējie būs kapļi, un komanda kapās. Tad būs uzvaras. Būs fināls, būs zelts. Vēsi
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Cik mums tādu spēlētāju šosezon Eiropā bija? Ro.Bukarts Čehijā (42 rez.p.) un Daugaviņš KHL (40). Tas arī viss. Pat ja pieliek klāt visu mūsu ZAmerikas ziedu, priekš zelta ir daudz par maz, pat pie vislaimīgākajām sakritībām.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
1) Ir jaatbrauc faktiski visiem labākajiem hokejistiem. Mums tas ir bijis tikai Soči 2014, kad bija visi. Parasti katru gadu vismaz 3-4 reizēm pat 7-8 netiek un mazajām valstīm kurām nav sastāva dziļums tas uzreiz ir nāvējoši + ir jāsakrīt, ka līderiem nav mikrotraumu, labs noskaņojums, karjeras pīķis u.t.t.
2) Treneriem ir jāatrod sekmīgs vairākuma virknējums, atļaušos teikt, ka ar to mums arī ir lielas problēmas, un labi ja 2-3 čempjos no 10 sanāk normāls vairākums.
3) Sastāvam ir jābūt saspēlētam. Tiem pašiem somiem ir eirotūre, Eiropā spēlējošie tiek saspēlēti. Mums pēdējos gados labi, ja ir 1-2 normālas pārbaudes spēles pilnajam sastāvam. Labi Latvijas gadijumā, droši vien mazticamākais scenārijs, būtu Dinamo vadība beigtu tukši ļerēt atrastu vel kādus 1-2 mio algām un Dinamo novāktu tiešām par izlases bāzes klubu, bet tas ir mazticams, pārāk maz velmes un zināšanu. Tad drīzāk Kalvītis atradīs kādu mazāku naudu lai izlase varētu visos izlašu pārtraukumos ar normāliem pretiniekiem uzspēlēt.
4. Vārtsargam ir jābūt superformā, kā Elvim, pirms 2 gadiem.
5. Pie visa iepriekš minētā ir jāpaveicās ar pretinieku 1/4 finālā, jo pat mūsu supersastāvs neko neizdarīs, ja pretī būs kaut kādi lidojošie zviedri. Ticamākā versija mūsu grupā ir švaki, nemotivēti amerikāņi, kuri paliek grupā 4. mēs 3. un līdz ar to izvairamies no otras grupas uzvarētāja.
Objektīvi skatoties iespēja, ka šis te viss kādreiz var sakrist vienā gadā ir ārkārtīgi maza. Jā Rīga 2021. ir laba iespēja mūsu 1994. gadā dzimušajiem karjeras pīķī parādīt, ko viņi var, bet lai to izdarītu, ir jāsakrīt vel daudzām lietām.
+2 [+] [-]
Dažreiz vienkārši viss tā sastājas, ka notiek negaidītas lietas. Dažkārt vienkārši tā gadās un viss.
Kaut vai ar to pašu mūsu futbolu UEFA 2004 - ne kāds to gaidīja, ne paredzēja. Veči izdarīja visu, ko spēja, plus vēl situācija iegrozījās mums labvēlīgi.
Varbūt kādreiz kaut kas līdzīgs notiks arī hokejā - neiespējami tas nav.
+2 [+] [-]