Džastins Šulcs – nākamais Ozoliņš?
Nacionālās hokeja līgas (NHL) komanda Edmontonas "Oilers" pirms pāris dienām, uzvarot vairāku komandu cīņā, noslēdza līgumu ar vienu no šīs vasaras pieprasītākajiem aizsargiem Džastinu Šulcu, kuram pirmā NHL spēle vēl ir tikai priekšā. Kas viņš ir un kāpēc šāda ažiotāža?
Par labākajiem jaunajiem spēlētājiem NHL komandas parasti cīnās ikgadējā drafta laikā, bet brīvo aģentu tirgus ir priekš pieredzējušo veterānu nolīgšanas. Šogad šajā sistēmā ir izņēmums, jo brīvo aģentu tirgū nokļuva 21 gadus vecais Džastins Šulcs, kurš uzreiz izraisīja interesi vairāku līgas klubu ģenerālmenedžeriem.
Parastam hokeja līdzjutējam šis uzvārds maz ko izteiks, jo līdz šim Šulcs ir spēlējis Kanādas junioru hokeja līgās (BCHL) un ASV studentu čempionātā (NCAA) un NHL sakarā viņš pirmo reizi tika pieminēts jau 2008. gadā, kad ar kopējo 43. numuru draftā viņu izvēlējās Anaheimas "Ducks". Kalifornijā Šulcs gan nevēlējās spēlēt, tāpēc neparakstīja līgumu ar "pīlēm", bet nolēma nogaidīt, lai vēlāk, pēc četrām sezonām, jau kā brīvais aģents, noslēgtu līgumu ar sev tīkamu komandu.
Spēlējot NCAA čempionātā, kurā viņš pārstāvēja Viskonsinas "Badgers" komandu, Šulcs vairākkārtīgi tika atzīts gan par labāko čempionāta aizsargu, gan iekļauts dažādās labāko spēlētāju simboliskajās izlasēs. Statistiski 121 mačā aizsargs guva 113 (40+73) punktus un pagājušsezon izpelnījās arī Viskonsinas komandas kapteiņa palīga uzšuvi.
Džastina stiprā puse ir uzbrukums, kur viņš var būt gan kā vairākuma "saspēles vadītājs" vai "bombardieris", gan uzbrukuma aizsācējs ar labu pirmo piespēli. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka, lai arī jaunais censonis cenšas uzlabot savu spēli aizsardzībā, viņš nav no tiem, kas jebkad būs spēks savu vārtu tuvumā.
Laikā kad aizsargi ir deficīts, tikt pie šāda vēl aizvien jauna, taču vairs ne 18-gadīga tīņa, hokejista vēlējā daudzas vienības un rindā pēc viņa nostājās gandrīz vai visas Kanādas komandas (jo pats atlēts izteicās, ka vēlas spēlēt tuvāk mājām), gan arī dažas ASV vienības (Detroita, Ņujorka). Beigu beigās, lai arī daudzi uzskatīja, ka Šulcs dosies uz Vankūveru, aizsargs izvēlējās Edmontonas "Oilers" (spēlētājam varēja piedāvāt tikai standarta debitanta līgumu), kura pašlaik ir savākusi vienu no labākajiem jaunajiem uzbrucēju sastāviem, taču kuriem ar aizsardzību aizvadītajā sezonā bija lielas problēmas.
Daudzi eksperti norāda, ka Šulcam vēl sevi ir jāpierāda NHL, jo viena lieta ir studentu čempionāts, cita – profesionāļu cīņas, turklāt aizsargs neizceļas ar labiem fiziskajiem rādītājiem, kas var būt noteicošs faktors. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka viņa varējums uzbrukumā ir tik iespaidīgs, ka tam būtu jāatsver visi pārējie viņa trūkumi. Kanādas vadošā sporta medija TSN hokeja apskatnieks un bijušais NHL treneris (1995. gada NHL labākais treneris) Marks Kraufords norāda, ka Šulca gadījums viņam atgādina pieredzēto 1995. gadā, kad Kvebekas "Nordiques"/Kolorado "Avalanche" komandā bija lieliski jaunie uzbrucēji (Džo Sakiks, Peters Forsbergs, Ovens Nolans), taču komandas panākumi sākās pēc tam, kad "Avalanche" savās rindās ieguva arī jaunu un uzbrukumā spēcīgu aizsargu – Sandi Ozoliņu.
Te gan ir jāpiebilst, ka 1995. gadā Kolorado bez pieminētajiem jaunajiem talantiem (kuri, tomēr, bija pieredzējušāki par pašreizējo "Oilers" brigādi), bija arī vairāki pieredzējuši spēlētāji, kas nebūt neatpalika no jaunajiem (Klods Lemjē, Valērijs Kamenskis, Patriks Ruā). Šajā ziņā Edmontona atpaliek, kas nozīmē, ka brīvo aģentu tirgū viņiem vēl ir jāpastrādā un, lai atkārtotu Kolorado panākumus, iespējams, ir jāatsakās no kāda jaunā talanta par labu pieredzes bagātākiem vīriem, kas varētu uzlabot komandu kā aizsardzībā, tā uzbrukumā.
[+] [-]
[+] [-]
Un šis NHL vairs nav tas NHL, kur debitēja Forsbergi un Sakiki, bet to jau tev ar nav vērts skaidrot. Kaut gan piekrītu, ka pašreiz līgā ir tikai trīs hokejisti, kurus var likt blakus Forsbergam un Sakikam viņu ziedu laikos. Iginla vai pat Jāgrs un Selanne vairs nav tie spēlētāji, kas agrāk, kautgan savu lomu viņi joprojām spēlē fantastiski.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Daugaviņš, starp citu, Ziemeļamerikā NEKADA par TOP 6 uzbrucēju netika uzskatīts (par to jau vairāki rakstīja un mēģināja norādīt "pavasara faniem" vēl tad kad šams pa OHL ņēmās). Te Latvijā liela daļa sacerējusies bija (tāpat kā par Karsumu). Daugaviņš visu laiku tika virzīts tieši šajā 3. maiņas, mazākuma, aizsardzības tipa uzbrucēja pozīcijā (arī Karsums tāpat), jo pēc uzbrukuma prasmēm nu nav viņš pirmo divu maiņu uzbrucējs (ilgtermiņā, nevis kā aizlāpītājs).
Tb galvenā problēma ir tā, ka Latvijā daudzi domā: Vot, spēlētājs bija rezultatīvs vietējā čempionātā, ir rezultatīvs junioros, tātad viņš ir baigais uzbrukuma monstrs, NHL arī visus plēsīs.
PRO sports, turklāt Ziemeļamerikas PRO sports, ir ļoti sarežģīta sistēma, kurā izdzīvo pat nevis stiprākais, bet vispusīgākais, vienlīdz spēcīgākais visās komponentēs.