Merzļikins atvaira 38 metienus, "Lugano" panāk septīto spēli cīņā pret Ķēniņu
Šveices finālā būs nepieciešama septītā spēle, jo Elvis Merzļikins un "Lugano" šovakar izbraukumā ar 3:2 pieveica Ronalda Ķēniņa pārstāvēto Cīrihes "Lions", kaut gan laukuma saimnieki izdarīja divreiz vairāk metienu.
Pateicoties Žiljēna Vokera precīzajam metienam, "Lugano" pirmo trešdaļu pabeidza vadībā, tomēr 25. minūtē kapitulēja arī Elvis Merzļikins. Pēc divām diagonālām piespēlēm lieliskā pozīcijā nonāca somu uzbrucējs Lauri Korpikoski, un 609 mačus Nacionālajā hokeja līgā aizvadījušais spēlētājs ar metienu no vārtu priekšas nekļūdījās, realizējot vairākumu un panākot 1:1.
Taču vairākumu izdevās realizēt arī "Lugano", kas noslēdzošajā trešdaļā atgriezās vadībā, kad Gregorijs Hofmans pēc metiena no distances bija pirmais pie atlēkušās ripas. Lai gan arbitri vēroja atkārtojumu, lai vērtētu situāciju un to, vai nav neatļauti traucēts vārtsargam, viņi lēmumu nemainīja. Taču tikai divas minūtes vēlāk aizsargs Kevins Kleins ar šāvienu no zilās līnijas trāpīja devītniekā, liekot Merzļikinam otro reizi meklēt ripu aiz muguras – 2:2. Kleins ir aizvadījis 627 spēles Nacionālajā hokeja līgā.
Pēdējais vārds tomēr piederēja "Lugano". Filipam Fīreram izdarīt metienu neatļāva, taču ripa nonāca pie Jani Lajunena, kurš daudz nedomāja, apgriezās un meta, pārsteidzot laukuma saimnieku vārtsargu un trīs ar pusi minūtes līdz beigām gūstot uzvaras vārtus – 3:2. Protams, Cīrihes "Lions" nomainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, bet izglābties neizdevās.
Jāatzīmē incidents spēles beigās, kad Cīrihes "Lions" rezultatīvākais spēlētājs Fredriks Pētešons trīs sekundes pirms beigu sirēnas apmalē ietrieca "Lugano" rezultatīvāko spēlētāju Maksīmu Lapjēru. Pētešons saņēma 5+20 soda minūtes, kas draud pārvērsties diskvalifikācijā, kamēr Lapjērs laukumu pameta ar asiņainu seju.
Elvis Merzļikins uzvarētāju vārtos atvairīja 38 no 40 metieniem. Ronalds Ķēniņš spēlēja laukuma saimnieku otrajā maiņā, uz ledus pavadot 22:07 minūtes. Treneri viņam uzticējās arī pašās beigās. Ķēniņš izdarīja divus metienus un dueli pabeidza ar negatīvu lietderības koeficientu -1.
+1 [+] [-]
+16 [+] [-]
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
+11 [+] [-]
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Gan jau Bobs Ķēniņu ieliks pirmajās 2ās maiņās, visticamāk Bukarta vietā un lai jau viņš nāk vairākumos kā 4ais uzbrucējs. Bukartam pret Can un Usa nav ko darīt pirmajās maiņās.
+7 [+] [-]
+3 [+] [-]
Pirmajā sezonā Karolīnā viņam bija 2.22 un 92.3%!
2001/02. gada plovos 1.67 un gandrīz 94%!!!!
Briļļuk, tu vari to aptvert?
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bet jācer ka abi tādā formā būs uz izlasi
+2 [+] [-]
Irbe jau tad bija mazakais NHL vartsargs, gandriz visi vartsargi vina laika jau bija gana lieli, tas pats Skudra, tiesi tas jau padara vinu unikalu, tapec esmu dross, ka ar vina darba spejam un pacietibu, vins sasniegtu NHL ari tagad. Un Elvis bus labaks, kad saks spelet NHL, tikai tad, kad varesim salidzinat!
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ir teiciens, ka visas problēmas sākoties no salīdzināšanas. Protams, Irbi ar Merzļikinu salīdzināt nevar, jo katrs, ja tā var teikt, pārstāv savu hokeja laikmetu. Irbes tipa vārtsargi varēja sevi pierādīt 80-to beigās, 90 - tajos gados. Irbi mūsdienās pat nedraftētu, bet ne jau tāpēc, ka slikts vārtsargs. Tagad prasības pēc parametriem ir citas, kā te citi komentētāji saka - gara auguma, lokani, kuriem vairs tā vienkārši nevar iemest virs pleca. Tagad pat uz uzbrucējiem ar mazu augumu skatās ar piesardzību.
+2 [+] [-]
Irbi, tāpat kā jebkuru 90-to gadu vārtsargu, vērtēt pēc mūsu dienu standartiem... nu ir ļoti interesanti, jo tas bija laiks, kad Vezinu deva vārtsargiem, kas knapi pāri 90% atvairīto metienu tikuši. Cits hokejs, cita vārtsargu spēle.
Irbes lielākais, es teiktu, galvenais pluss bija nenormālākās darbaspējas, jo viņš spēlēja tiešām daudz. Trīs sezonās viņam bija lielākais nospēlēto maču skaits NHL (kā arī visādi no tā izrietošā statistika - visvairāk saņemto metienu utt.).
No panākumu aspekta raugoties - viņam nepaveicās ar karjeru, jo spēlēja komandās, kas ne uz ko diži nepretendēja. Tad, iespējams, būtu citādāk.
Par pašu Irbes tēlu NHL - tas nav tik nozīmīgs kā te, pie mums. Runa pat nav par visiem skandāliem, kas nemainīgi viņu ir pavadījuši. Runa ir par spēli, kas bija... interesanta.
Latvijā kāds vēl atceras 2000. gada spēli pret Čehiju un Irbes slidojumus no vārtiem, tad, lūk, NHL viņus atceras daudz vairāk, jo vija daudz biežāk. Aktīvs un atraktīvs vārtsargs, kurš spēlē uz publiku, bet tas ne vienmēr dod rezultātu komandai, īsumā kaut kā tā.
Un tie, kas runā par Irbes augumu - īso vārtsargu tad bija daudz vairāk un nebija viņš vienīgais elites vārtsargs šādā augumā. Džons Vanbīsbrūks, piemēram.
+2 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Jā, protams, Hašekam, Patrikam Rojam, Brodēram sasniegumu ailīte ir daudz iespaidīgāka, bet jāņem arī vērā, ka nav īsti godīgi salīdzināt komandas kurās spēlēja šie vārtsargi (Detroit Red Wings, New Jersey Devils) ar komandām kurās spēlēja Irbe.
Tādā veidā mēs varam paskatīties uz Irbes statistiku PSRS izlases sastāvā (lai kā pats Irbe varbūt arī nelepotos ar šo sasniegumu) arī bija ļoti iespaidīga.
Ar to negribu teikt, ka Irbe bija pārāks pār tā laika TOP 5, bet savā labākajā formā labā dienā viņš varēja nostāvēt labāk par jebkuru no šī TOP5.
Cita lieta, ka, dažādu iemeslu dēļ, ne visas sezonas Irbe spēja aizvadīt savā labākajā formā.
Fakts, ka līgumi TOP komandās ir jānopelna, tomēr, ja Irbe būtu spējis izvairīties no savainojumiem (Suņa incidents) un ticis pie līguma kādā no TOP komandām, domāju, ka karjeras statistika un sasniegumu ailīte būtu daudz iespaidīgāka. Nesaku, ka viņš būtu labāks par pieminētajiem super grandiem, tomēr viņā bija potenciāls atrasties jebkurā 90to gadu TOP10 vārtsargu sarakstā.
[+] [-]
[+] [-]