‘’Jokipojat’’ komandai Roberts Jekimovs pievienojās jau pagājušā gada sezonā, bet šogad aizvadīja pirmo pilno sezonu šajā klubā, kļūstot par vienu no komandas līderiem. 47 spēlēs Roberts tika pie 43 (24+19) rezultativitātes punktiem, kas viņu ierindoja dalītajā ceturtajā vietā visā līgā pēc punktu skaita, bet 24 goli bija otrais rādītājs. Līgums ar Joensū komandu uzbrucējam ir beidzies, bet pašlaik vēl nav nekādas skaidrības, kur uzbrucējs varētu uzsākt jauno sezonu, tomēr pats karjeru turpināt vēlētos Somijas augstākajā līgā.

- Pastāsti par Joensū, kāda bija sadzīve?
- Pirmo reizi uz Joensū aizbraucu jau pagājušajā gadā, pēc traumas sanāk janvāra beigās. Pilsēta ir ļoti laba, tādā ziņā, ka viņa nav liela, bet ir diezgan labi apdzīvota. Man tika iedots ļoti labs dzīvoklis pašā pilsētas centrā, tādējādi bija visi apstākļi, lai varētu spēlēt un trenēties, nebija ne par ko citu jādomā.

-Cik profesionālā līmenī viss notika komandā, cik bieži trenējāties?
- Pirmos četrus mēnešus mēs notrenējāmies divreiz dienā, sanāk katru dienu. Tikai svētdienas bija brīvas, protams, ja nebija spēles. Ja bija kāds izbraukums, tad nākamo dienu varēja iedot brīvu, bet bija arī dienas, kad spēlētāji varēji pēc izvēlies aiziet uz ledus paslidot, tas pēc paša hokejista sajūtām.

- Sezona noslēgta 10. vietā, kas pietrūka, lai varētu pacīnīties par augstākām vietām?
- Grūti pateikt, kas pietrūka. Šoreiz mums bija jaunāka komanda nekā pagājušo gadu. Bija arī citi vārtsargi, pērn mums tiešām bija ļoti labs vārtsargs. Daudzi spēlētāji mums bija no trešās līgas pārnākuši uz ‘’Mestis’’ līgu. Spēle neizgāja, tika nomainīts arī treneris, tomēr vienalga nevarējām atrast savu spēli, it kā spēlējām labi, bet kaut kas pietrūka.

- Pats šajā sezonā savāci 43 rezultativitātes punktus, kā kopumā vērtē savu sniegumu?
- Individuāli noteikti ar savu sniegumu esmu apmierināts, jo šogad tā spēle patiešām aizgāja. Kad atnāca Tikanens, sanāca tā, ka treneris patiešām ļoti daudz uzticējās, spēlēju visos svarīgākajos brīžos. Tieši tāpēc domāju, ka šī sezona deva tieši pieredzes ziņā. Bija iespēja pārliecināties par saviem spēkiem tieši izšķirošajos brīžos. Pašam arī bija jāvelk komanda uz priekšu.

- Sezonas gaitā pavīdēja informācija, ka tu varētu pārcelties uz Somijas augstākās līgas klubu ‘’Pelicans’’, cik nopietni tas bija?
- Runas it kā bija, bet maz par to visu zinu, jo ar to nodarbojas mans aģents. Es nezinu kāpēc sanāca tā, bet man teica, ka ir tāda iespēja. Tieši tajā brīdī domāju, ka, ja būs tāda iespēja, es ņemšu un izmantošu to, tomēr beigās viss nojuka. Diemžēl šogad vēl nesanāca pārcelties līgu augstāk.

- No citām līgām intereses nebija?
- Nē, patiešām nezinu, jo ar to nodarbojas aģents.

- Janvārī vienā no spēlēm saņēmi ļoti nepatīkamu spēka paņēmienu, ziņoja ka esi guvis smadzeņu satricinājumu, tomēr diezgan ātri tiki atpakaļ uz ledus...
- Spēka paņēmiens sanāca tieši tad, kad viņu neredzēju. Varbūt tā bija arī sava veida mana kļūda, jo gribēju izlīst uz centru un nepamanīju viņu. Sanāca, ka trāpīja tieši galvas rajonā, pa žokli. Smadzeņu trīce bija, bet viņa nebija liela. Sanāca desmit dienas izlaist. Pašam ļoti ātri gribējās tikt atpakaļ uz ledus, palīdzēt komandai, jo priekšā bija svarīgas spēles. No sākuma minos uz riteņa, lai pārbaudītu vai pie slodzēm ir kādi traucējumi. Viss it kā bija kārtībā. Ārsts daudz palīdzēja un sāku spēlēt.

Spēka paņēmies pret Jekimovu

- Nākamajās spēlēs nebija bijības sajūta dodies divcīņas?
Jā, protams, nākamajās spēlēs vairāk skatījos apkārt, spēlēju uzmanīgāk. Jo, ja bija kādi simptomi un sanāktu vēl kāda smaga sadursme šajā pašā rajonā, varēja sanākt ļoti slikti, bet tas ir sports, un vienmēr gribas palīdzēt komandai.

- Cik apmēram fanu apmeklēja jūsu spēles?
- Mūsu komanda bija viena no visvairāk apmeklētākajām, bet bija vēl apmēram trīs klubi, kuru spēles skatītāji apmeklēja ļoti aktīvi. Tieši, kad Esa Tikanens atnāca skatītāji vēl vairāk sāka apmeklēt mūsu spēles, jo viņš Somijā ir leģenda – viņa rēķinā pieci Stenlija kausi. Precīzi pateikt, cik apmēram skatītāju apmeklēja mūsu spēles es nevarēšu, bet hallē bija aptuveni 6000 vietu.

- Kādu jaunu iesaku somu fani tev nedeva?
- Man pārsvarā visur Eiropā iesauka ir viena, kura arī turās – vienkārši tiek saīsināts man uzvārds.

- Varbūt pa šo laiku mazliet esi iemācījies somu valodu?
Kaut ko jau varbūt esmu iemācījies. Parasti jau pirmo iemācas to, lai uz ledus varētu komunicēt, tāpēc ir daži vārdiņi palikuši galvā.

- Komanda līgumu pagarināt nepiedāvāja?
- Man ar klubu ir ļoti labas attiecības gan ar klubu, gan ar treneri. Visi numuri ir, un tad jau redzēs. Tagad sezona tikko ir beigusies klubam. Uzreiz nekādas baigās runas nebija, bet tad jau redzēs.

- Varbūt pats jūti, ka esi pielicis kādā komponentā?
- Somijā ir daudz spēka spēles, hokejs ir tendēts uz Kanādas stilu, tādēļ iemācījos vairāk spēlēt spēka spēli, un rīkoties situācijas zem spiediena, kad tev hokejisti vienkārši lido virsū.

- Uz Eiropas Izaicinājuma kausu nepalaida klubs?
- Jā, tāpēc, ka līgā nebija pārtraukums, tādējādi viņiem bija tiesības mani nekur nelaist.

- Škrobe nebija?
- Izlasē vienmēr ir gods spēlēt. Tas arī ir sports, ja komanda nelaiž, tad ej palīdzi un cīnies klubā. Tajā brīdī mums priekšā bija divas patiešām ļoti svarīgas spēles.

- Par vietu Latvijas izlases sastāvā esi gatavs pacīnīties? Vispār gribi spēlēt izlasē?
- Protams, vienmēr gribu un esmu gatavs cīnīties par vietu izlasē. Ja man tiek dotā tāda iespēja, esmu tikai priecīgs.

- Jūtams, ka vari spēlēt augstākā līmenī, kur pats vēlētos turpināt karjeru?
Es būtu tikai ļoti priecīgs, ja man tiktu dota iespēja pārbaudīt savus spēkus Somijas SM līgā (Somijas augstākā līga – KU)

- Kādi ir tavi tuvākie plāni, kad atsāksi treniņus?
- Atbraucu no Somijas tikai aizvakar. Ceļš bija ļoti garš, tāpēc domāju pāris dienas vēl atpūsties, lai būtu pilnībā atpūties, jo spēles laiks bija liels. Ķermenis ir saguris, ir arī daži mazie savainojumi, kurus vajag saārstēt, bet tad , protams, arī atsākšu treniņus.