Rihards Bukarts: "Ir mērķi un sapņi arī ārpus hokeja. Šobrīd tos realizēju"

“Aģents jau labu laiku iepriekš pateica, lai nemaz neceru, ka Vācijā sezona sāksies oktobrī: “Domā par decembri vai janvāri.” Nedomāju, ka tur kaut kas sāksies arī decembrī,” prognozēja Rihards Bukarts. Viņš pagājušā gada pavasarī noslēdza 1+1 līgumu ar “Dusseldorfer”, tomēr ekonomiskās krīzes dēļ komanda līguma otro gadu neapstiprina. Tādējādi uzbrucējs ir brīvais aģents. “Varu izskatīt citus variantus. Pēdējās trīs sezonas esmu pavadījis Vācijā, tāpēc nav jēgas mainīt virzienu - tur ir iegūts statuss un viss ļoti apmierina.”

“Bija paredzams, ka Vācijā nekas laikus nesāksies - tā ir ekonomiski pārāk attīstīta valsts, lai spēlētu tāpat vien. Iedomājies teātri, kur zālē ir tikai viens cilvēks - pie kameras filmē izrādi. Jāatceras, ka hokejs ir šovs, kas ir domāts skatītājiem. Gribas spēlēt un rādīt šovu, nevis kā citur Eiropā - spēlēt pie tukšām tribīnēm. Piemēram, Čehijā šobrīd ir iestājusies divu nedēļu pauze. Tribīnēs nav fanu, tāpēc komandām ir problēmas un nevar piesaistīt hokejistus. Somi izteikušies, ka ar tik maz skatītājiem spēlēšana nav rentabla un sezonu varētu nākties pārtraukt, JYP klubs runā par lielām problēmām,” teica Bukarts, kurš pagājušajā sezonā 48 spēlēs sakrāja 19 punktus.

Pieņemot lēmumu par sezonas starta atlikšanu, Vācijas līgai kā viens no argumentiem pret spēlēšanu bija fakts, ka tribīnēs atļautu aizpildīt tikai 20% no vietām. “Situācija nav tā patīkamākā. Protams, ļoti gribas spēlēt, bet sakarā ar Covid-19 cieš ne tikai sportisti, bet arī citas jomās strādājošie. Hokejs nav visa tava dzīve. Ir laiks pievērsties lietām, kurām līdz tam nav sanācis laiks. Ir jāmāk sevi atrast, turpināt attīstīties, ir laiks izmēģināt ko jaunu, kamēr ir laiks bez hokeja. Man ir mērķi un sapņi arī ārpus hokeja.”

Bukarts sacīja, ka trīs reizes nedēļā aizvada treniņus uz ledus, divas trīs reizes dodas uz trenažieru zāli un cenšas sevi uzturēt formā. “Situācija ir dīvaina, bet cerams, ka viss uzlabosies. Ja gadu nesaņem algu, tas viennozīmīgi iecērt robu, tomēr sportisti visu karjeru pelna labi.” Viņš pauda, ka ir piedāvājumi, taču ne no līgām, uz kurām vēlētos doties.

"Cilvēki bieži neaizdomājas, cik grūta ir profesionāla sportista dzīve. Ir redzami tikai darba augļi, kulminācija. Taču neredzams paliek tas, ka pusi no laika pavadi stresā, pārdzīvojumos, neveiksmēs. Emocionāli tas nogurdina. Tagad varu atpūsties, savest kārtībā veselību. Domāju, vajag izspiest pozitīvo. Vēl vairāk - sapratīšu, uz ko tiecos un kurp eju. Joprojām esmu izsalcis pēc uzvarām un goliem. Sapņi un mērķi paliek augstākie."

“Tagad ir laiks pārdomāt savu dzīvi, izveidot citus projektus, savest kārtībā veselību. Kurš martā, kad tika apstādināta iepriekšējā sezona, varēja iedomāties, ka oktobrī joprojām būšu mājās? Pavadu laiku ar draugiem un ģimeni. Latvijā pilnvērtīgi nebiju dzīvojis desmit gadus, un tagad ir laiks lietām, kam iepriekš laiks neatradās,” teica uzbrucējs.

“Veicu darbus ap māju - tagad meklēju koku zāģētājus un traktorus, tad būs jāmeklē celtnieki. Apgūstu Latvijas sistēmu, noteikumus, būvniecības nozari. Pētu restorānu biznesu - ir sapnis atvērt savu restorānu vai kafejnīcu. Ja atradīsies laiks, meklēšu un apmeklēšu pavāra kursus. Gribas izprast to visu no iekšpuses, jo savs restorāns - tas tiešām ir mans sapnis. Nesēžu mājās dīvānā - ir savi projekti. Negribu teikt, ka hokejs ir palicis otrajā plānā, joprojām trenējos un gatavojos, bet paralēli brīvo laiku veltu arī citam lietām."