Latvijas izlases kandidāti apslido, bet zaudē "Lada"

Latvijas izlases kandidātu sastāvs:

Edgars Masaļskis (Jānis Auziņš); Kristofers Bindulis - Raimonds Upenieks, Mārtiņš Porejs - Jānis Jaks, Mārtiņš Jakovļevs - Mārtiņš Gipters, Artūrs Salija - Aldis Āboliņš, Maksims Širokovs; Roberts Lipsbergs - Aleksejs Širokovs - Mārtiņš Cipulis, Artūrs Mickevičs - Edgars Brancis - Rolands Vīgners, Rihards Marenis - Oskars Batņa - Jānis Ozoliņš, Martins Lavrovs - Ēriks Ozollapa - Edgars Cgojevs.

Latvija - Toljati "Lada" 3:4 (0:1, 2:1, 1:1, 0:1)

Vārti: 19:46 A. Streļcovs (Belousovs, Vorobjovs, vair.) 0:1, 22:26 Ozoliņš (Marenis) 1:1, 29:26 Vīgners (vair.) 2:1, 39:31 V. Streļcovs (Vorobjovs, Stepanovs, vair.) 2:2, 45:45 Salija (M. Širokovs) 3:2, 55:58 Streļcovs 3:3, 65:00 Mokhancevs 3:4
Soda minūtes: 18:16
Vārtsargi: Edgars Masaļskis (no 40:00 Jānis Auziņš) - Stepans Gorjačevskis

Lai spriestu par Latvijas izlases tuvāko kandidātu varējumu, vispirms jāapskatās, kas viņiem stājās pretī. Toljati "Lada" (pagājušajā sezonā 68 punkti 60 spēlēs un 11. vieta 14 komandu konkurencē Austrumu konferencē), kuras treneru pulkam vasarā pievienojās Artis Ābols, Rīgas "Dinamo" bijušais galvenais treneris, rezultātu veidoja Kontinentālās hokeja līgas pamatsastāva spēlētāji.

Divas ripas iemeta 25 gadus vecais uzbrucējs Aleksandrs Steļcovs, kurš Toljati pārstāvēja arī pagājušajā sezonā, 44 mačos iemezdams astoņus vārtus un sakrādams 11 rezultativitātes punktus, bet pirms tam - no 2011. gada - atradās Jekaterinburgas "Avtomobilist" pamatsastāvā. Divas piespēles, abas vairākumā, aizsargam Dmitrijam Vorobjovam, kurš pēdējo sezonu laikā spēlējis arī Sanktpēterburgas SKA, Maskavas "Dynamo", Ufas "Salavat Yulaev", Omskas "Avangard" un Ņižņijnovgorodas "Torpedo".

No Toljati "Lada" aizgājis rezultatīvākais spēlētājs Jurijs Petrovs, nespēlēja čehs Martins Zatjovičs, taču no pērnās sezonas pieciem rezultatīvākajiem ierindā bija atlikušie trīs: Antons Šenfelds (21 punkts 51 spēlē), Semjons Valuiskis (20; 51) un Georgijs Belousovs (19; 45). Vārtos spēlēja 30 gadus vecais baltkrievs Stepans Gorjačevskis (pērn 29 spēles, 91% un 2,6 ripas vidēji spēlē Hantimansijskas "Yugra" rindās).

Pirmās divas latviešu ripas iespējams novelt uz viņa sirdsapziņas, un Toljati "Lada" vārtsargs parādīja nestabilu sniegumu. Tikmēr Latvijas izlases vārtos pārliecinošs 40 minūšu garumā bija Edgars Masaļskis, abas ripas ielaižot trešdaļu pašā noslēgumā, kad komandas biedri jau bija noguruši. Jānis Auziņš, kurš vārtos stājās uz pēdējo trešdaļu, pagarinājumu un pēcspēles metieniem, kapitulēja tikai pēc tam, kad aizsardzības zonā kļūdījās nomināli pirmais aizsargu pāris: Kristofers Bindulis (pērn Amerikas junioru līgās NAHL un USHL) un Raimonds Upenieks ("Zemgale" un Vācijas 5. līga). Ja abi vārtsargi tādā pat garā turpinās, tad sezona būs laba.

No aizsargiem daudz uzbrukumam pieslēdzās Artūrs Salija, kurš 46. minūtē izcēlās no pašas vārtu priekšas. Labi izskatījās arī Jānis Jaks, kurš 2014. gadā pārsteidzoši aizbrauca uz pasaules čempionātu, bet nepatikšanas vairāk par vienu reizi uztaisīja tikai pirmais pāris, kurš arī vairākumā nespēja pavilkt vezumu.

No uzbrucējiem acīs iekrita Rolands Vīgners, kurš kopš 2009. gada spēlē Francijā, pirmo maiņu kopā saturēja "Kurbadu" pametušais Aleksejs Širokovs, bet Latvijas izlases kandidātu pulkā arī turpmāk noteikti redzēsim Oskaru Batņu. 194 centimetrus garais uzbrucējs pagājušajā sezonā guva 25 punktus 51 mačā Amerikas pēc spēka otrajā junioru līgā. Bet visvairāk momentu izšķērdēja Roberts Lipsbergs.

Runājot par spēli kopumā, pirmajā trešdaļā izskatījās, ka Latvijas izlases kandidāti ir vismaz galvas tiesu pārāki par sāncenšiem, pateicoties ātrumam uzvarot lielākajā daļā divcīņu un izveidojot krietni vairāk iespēju, taču trūka realizācijas. Nākamajās 20 minūtēs pārsvars kļuva mazāks, bet noslēdzošajā trešdaļā labāki jau bija Toljadi "Lada" spēlētāji, pirms 3:3 panākšanas arī pārbaudot vārtu konstrukcijas izturību.

Tāpat viesi divas reizes izmantoja skaitlisko pārsvaru, kamēr latviešiem neizdevās vairāk nekā minūti ilgajā pieci pret trim vairākumā izveidot neko vairāk par diviem metieniem, kas bija viegls guvums pretinieku vārtsargam.

Kāds būtu Latvijas otrās izlases mērķis? Paturēt redzeslokā tuvākos kandidātus, lai neviens netiktu aizmirsts. Cik no spēlētājiem, kas pēdējās nedēļās un vakar grieza ledu Ērika Miļuna vadībā, varētu aizbraukt uz pasaules čempionātu? Protams, ir tikai pats sezonas ievads un izdarīt tālejošus secinājumus nevajag un nedrīkst, bet no tiem, kas jau nav piedalījušies pasaules meistarsacīkstēs, - labākajā gadījumā viens vai divi.

Pat tad, ja lielākajai daļai varētu uzvilkt mugurā Toljati "Lada" kreklu, un neviens pat nepamanītu atšķirību.

Lai spriestu par šāda projekta lietderību, tāpat jāsaprot, pret ko Latvijas otrā izlase spēlēs. Vai pārbaudes mači notiks tikai vasarā, kad spēlētāji atrodas dažādās fiziskajās formās, katrs uzņēmis savu ritmu? Jo starptautiskajos logos pretinieku atrašana varētu būt nepieredzēti grūts uzdevums. Vismaz bez pamatīgas naudas summas izdošanas.