Rubīns: "Dāņi aizsargiem deva laiku – varēju pacelt galvu un iedot kārtīgu piespēli"

"Nesūdzos, ir forši. Emociju tik daudz, ka šobrīd nevaru īsti neko pateikt. Dzīvoju sapnī, un tas sapnis turpinās un turpinās. Neko, braucam uz Kopenhāgenu," teica 20 gadus vecais debitants Kristiāns Rubīns. "Pirms turnīra mērķis bija tikt starp astoņām labākajām komandām. Čempionāta laikā par mērķi baigi nedomā – vairāk domā par spēlēm un kā izcīnīt uzvaras. Taču jau no paša sākuma jutām, ka varam."

Spēlējot vienā pārī ar Latvijas izlases aizsardzības balstu Kristapu Sotnieku, viņš laukumā pavadīja 14 minūtes un 21 sekundi. Rubīns turnīru sāka kā septītais aizsargs, bet pamazām kāpa augšup. "Forši, tiešām forši. Patīk spēlēt kopā ar viņu. Vienmēr paticis, jo kopā spēlējām arī pirms diviem gadiem," par sadarbību ar Sotnieku stāstīja Rubīns. Viņš 18 gadu vecumā bija tuvu aizbraukšanai uz Maskavas pasaules čempionātu, tomēr pašās beigās tika atskaitīts. "Tiešām labs čalis, kurš labi un smagi strādā. Vienmēr grib visu to labāko. Spēlējot kopā ar viņu, vispār nav nekādu problēmu."

Kā norādīja Rubīns, Dānijas valstsvienības izvēlētais pasīvais stils, virsū nākot tikai vienam pretiniekam, atvieglojis aizsargu dzīvi. "Bija mazliet vairāk laiks – varēju pacelt galvu un iedot kārtīgu piespēli," teica aizsargs. Tomēr mača laikā notikušas izmaiņas. "Sākumā viņi mums deva laiku, bet spēles beigās tas samazinājās, un tad nācās spēlēt krietni vienkāršāk."

Pirms dueļa pret laukuma saimniekiem Latvijas izlasei izdevās pārsteidzoši atņemt punktu Kanādai, un vienīgos vārtus guva tieši Rubīns, kuram tas bija pirmais precīzais metiens valstsvienības rindās. "Tas gols bija diezgan labs gan man, gan visai komandai, jo iedeva pārliecību. Tā man vienmēr bijusi, bet – jo vairāk spēlē un izdari, jo vairāk ir. Ņemot vērā, ka dāņi deva laiku, varēju pārliecību izmantot savā labā."

Noslēdzošajā trešdaļā Rubīns saņēma netīru sitienu no mugurpuses un ilgāku laiku palika guļam pie laukuma apmales. "Neko neredzēju. Metu ripu, redzēju, ka nobloķē metienu, un tad dabūju augumā iekšā. Vairs neko baigi neatceros, kas tur notika. Nogāju no ledus, mazliet atvilku elpu, un tad jau viss bija kārtībā," teica Rubīns. "Domāju, ka nekādas svinības nebūs. Izbaudīsim uzvaru, bet rīt ir jābrauc uz Kopenhāgenu un jādomā par nākamo maču."