TwitterMatulis "Sporta tarkšķī" apspriež LHF budžetā trūkstošos 700 tūkstošus un Hārtliju
@UlvisBrozhe
"Sporta tarkšķī", portāla Sportacentrs.com organizētajā sporta tiešsaistes čatā, vakar tika apspriesta Boba Hārtlija loma Latvijas hokeja izlases sniegumā. Kanādieša vadībā valstsvienība 2018. gadā sasniedza ceturtdaļfinālu, bet vēl divas reizes palika soļa attālumā no pasaules Top 8 sasniegšanas.
"Iemetīšu granātu – Latvijas hokeja izlasi pacelt augstāk par pasaules čempionāta ceturtdaļfinālu nespēj neviens! Ne Hārtlijs, ne Lipmans, ne kāds cits ģēnijs. Mūsu vieta ir zaudēt ceturtdaļfinālā," rakstīja Latvijas hokeja žurnālistikas smagsvars Jānis Matulis. "Hārtlijs trijos pasaules čempionātos uzvarējis tikai... vienu izšķirošo spēli – Herningā pret Dāniju 1:0. Pirms tam Ķelnē 3:4 pret Vāciju, bet pērn Bratislavā viss kļuva skaidrs jau otrajā spēlē, kad zaudējām Šveicei. Vai Hārtlijs ir iecēlis Latviju saulītē? Nē. Jā, mēs varam runāt, ka ir uzlabojusies spēles kvalitāte, bet uzvaru pret Krieviju, Kanādu, Čehiju, Somiju, ASV, Zviedriju nav. Ja to nav pamatturnīros, tad stulbi cerēt uz aklo uzvaru ceturtdaļfinālā."
Portāla Sportacentrs.com galvenais redaktors Jānis Celmiņš pauda pārliecību, ka Hārtlijs ar pareizajiem asistentiem varētu būt labs treneris arī volejbolā vai badmintonā, ņemot vērā speciālista oratora dotības un darba spējas. "Cits jautājums – par cenu, ko tas maksā Latvijas Hokeja federācijai... Un te ir loģisks jautājums – vai cena ir adekvāta? Vai Latvijas hokejs to var atļauties? Un te es sliecos domāt, ka nevar gan," rakstīja Celmiņš.
Priekškaru federācijā notiekošajam pavēra Matulis, norādot uz baumām, ka budžetā trūkstot 700 tūkstoši eiro. "Ne velti Aigars ar Viesturu atlaida visus darbiniekus, kuriem mēs maksājam bezdarbnieka pabalstus, bet viņi nu turpina strādāt kā... brīvprātīgie. Būtu tā noticis pie Kirova, visa dzeltenā prese būtu pilna par Lipmana gaunerību," rakstīja Matulis. Viņš arī salīdzināja divu kanādiešu treneru algas, norādot, ka Hārtlijam rezultāti patiešām ir labāki nekā Tedam Nolanam, taču Hārtlijs gadā par Latvijas izlases vadīšanu pelna 460 tūkstošus, kamēr Nolans mēnesī saņēmis 13 tūkstošus.
Portāla Sportacentrs.com lietotājs Raivis vērsa uzmanību, ka Hārtlija vadībā latiņa uzcelta tik augstu, ka jau ļauj domāt par ko vairāk: "Varbūt es kļūdos, bet agrāk, tiekot ceturtdaļfinālā, bija skaidrs, ka mēs pagrūdīsim saviem pretiniekiem. Pret zviedriem ceturtdaļfināls pat bija ar cerību piesitienu. Manuprāt, pie vainas ir tieši Bobs." Oponēja lietotājs Namejs9999: "Ak, šie sapņotāji par pusfinālu – jau gandrīz 25 gadus. Treneris ir par dārgu, jo augstāk par pakaļu neuzlēksim. Labāk lai LHF domā par jauniešu hokeju, vietējo čempionātu un citām lietām. Vietu A grupā tāpat nosargāsim. Pat ja izkristu, formula ir tik pateicīga, ka uzreiz tiktu atpakaļ. Tagad mēs te mētājamies ar naudu un kaifojam no skaistajiem zaudējumiem, un no 10. vietām 16 komandu konkurencē."
-1 [+] [-]
Jā, man ir laba zināšanu bagāža, jo laba dzīves pieredze, un gana plašs interešu loks.
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Vairāk atkārtoties nav vērts.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Protams, ka vairums cilvēku ir kaut kādi uzkrājumi, un viņi nesteidz pārdot savus īpašumus. Vel jo vairāk, ja viss notiekošais notiek tikai 2 mēnešus.
Atļaušos atgādināt, ka iepriekšējā krīzē, kura sākās 2008. gadā nekustamo īpašumu burbulis, kurš arī bija viens no iemesliem krīzei, nebūt neplīsa uzreiz.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Rezultāti ir. attieksme ir. komunikācija ar medijiem un "ārpasauli" no hokeja iekšienes ir tik daudz, kā pa viesiem neatkarības laikiem kopā. spēlētāji priecīgi, labprātīgi brauc uz izlasi visi, kas var paiet. Neviena slikta vārda no hokejistiem. Neesam zaudējuši NEVIENU spēli pretiniekam, kuru būtu jāvinnē uz papīra. Nenāk prātā pilnīgi neviena spēle. Visas Norvēģijas, Dānijas, Austrijas utt ir pieveiktas visus šos čempionātus un gana pārliecinoši. Ar lielajiem līdzīgas spēles, pat vairāki OT. Mūs respektē!
Protams viss nav Hārtlija nopelns, bet kāpēc jaukt ārā kaut ko, kas strādā, dod rezultātu. Jo tomēr latvietim parastajām skauž tie 50k ko šis cilvēks saņem, nevar pārdzīvot. Grib pasaules klases treneri pa 3k mēnesī, medaļas katru gadu un vēl lai trenē un uzrauga visas U izlases😂 nesūdīgi😂
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Tikai e-hokejs, tikai e-basketbols, tikai e-riteņbraukšana, tikai e piedevas pārtikā!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Bet ražošanas jomā, uz kuru balstās, kā pats saki, viss pamats...
Krīzes izpausme biežāk redzama kā:
1) peļņas maržas samazinašanās dēļ apgrozījumu krituma
2) samazinās arī izdevumi (daudzās jomās dēļ naftas cenu krituma), bet protams ne tuvu ne tik ļoti kā apgrozījums)
3) tādēļ jā, ir krīze arī ražošanas uzņemumos
4) lielāki uzņēmumi, pēc maniem novērojumiem, uzsākuši kapitālieguldījumu tēriņu samazinājumus. Tā ir viena no pirmajām jomām, kuru apcirpa, kopā ar nevajadzīgām lietām krīzes laikā kā reklāma, izstāžu, reprezentācijas izdevumi.
Izsakoties vienkāršāk - uzņēmumi, teiksim, pārstāja savai ražotnei sienu atjaunot... sētā asfaltu uzlies rudenī, nevis maijā
5) bet kopumā parādības kā masveida atlaišanas un masveida bankroti ražošanā (!!!) nav pat pielīdzinami 2008/2009 notikumiem. Ne Latvijā, ne pasaulē.
It īpaši jau Latvijā. Nav tās nerentablo kredītu gūzmas mājsaimniecībām.
Nav miljards jāgrūž sistēmiskā bankā Latvijai kā valstij.
........
6) paliek pakalpojumu sfēra.
Bet šī vienmēr būs joma, kuru krīze mēģinās nožņaugt pirmo. Vienmēr!.
Normālos apstakļos, pie gudra menedžmenta, paši uzņēmumi zin šos riskus.
Tie, kuri nezin, mirst... un skaļā un smagā nāvē, es saprotu. Un ne jau darbinieki pie tā daudz kārt vainīgi. Protams.
Te jāiesaistās valstij ar savu stimulēšanu. Cik sekmīgi to daram? Manuprāt, šeit ir daudzas nepilnības jau redzētas.
[+] [-]
Atceros kā mana kaimiņiene tirgoja savu dzīvokli. Par dzīvokli kuru tā pirms krīzes varēja dabūt 29 000 Ls, beigās dabūja 6 000 Ls, jo neticēja, ka cenas tā nokritīs. Tā iet, ka gaidīja cenu 30 000 Ls un vairāk.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Kā minēju iepriekšējā komentārā, es vnk pat zinu, kā ar to tiek karots un kā karot.
Ir milzīga starpība starp krīzi, krītošu marginal income, un totālu PIPEC 😁
1) nelielu off-set apgrozījuma kritumam dod arī cenu samazinājumi.
Ja Tu teiksi, ka pasaulē nav būtiski (dažbrīd pat 20%) cenu kritumi dažādām izejvielām, tātad, kritums COGS, pozitīvs PPV (tiesa, protams, kritoša krājumu vērtība), tad Tu nestrādā ražošanā. Jo tas ir globāli.
2) nākamais off-set ir kapitālieguldījumu samazināšana masveidā
3) nākamais off-set ir to darbinieku sūtīšana atvaļinājumos dīkstāves/samazinātu jaudu brīdī, kuriem ir ilgtermiņa uzkrājumi
4) Eiropā valstis masveidīgi subsidē darbinieku dīkstāvi, dodot nākamo off-set. Arī Latvijā.
Un pretī protams ir masveidīgais apgrozījuma kritums. Pat 50% un vairāk.
Jā...
Neviens nedzīvo cepuri kuldams, bet kaut kā negribam runāt arī par plusiem, kas ir uz doto brīdi. Numur viens pozitīvais impactors ir izejvielu cenu kritums dēļ degvielas.
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Jo... tas, kas mani šajā sakarā kaitina... nu tā... līdz dusmām, ir:
1) tas, ka atļaujamies atstāt cilvēkus bez ieņēmumiem, ja ir tā pašvaki ar nomaksātajiem nodokļiem.
Lai arī man pašam nav baigais prieks, ka kāds švitiņš, kurš saņēmis visu saujiņā, dzīvojis cepuri kuldams, tagad saņems dīkstāvē to pašu, vai tuvu tam, ko godīgie nodokļu maksātaji, manuprāt, tas nav sociāli atbildīgas valsts cienīgi tā rīkoties.
Nav tas brīdis, kad nodokļus sākt revidēt. Manuprāt.
2) tas, ka mums ir būtiski caurumi mūsu dīkstāves pabalstu plānos. Tie caurumi ir personas, kurām nepienākas, jo paši noteikumi to neparedz. Šis ir stāsts par māmiņām, kurām nav ne centa ieņēmumos un arī sporta treneriem, u.tml.
3) tas, ka Latvijā, lai tiktu iekļauts dīkstāvē, ir bez maz jālūdzas, ka tik tiešām, mūsu apgrozījums krities dēļ COVID-19... dārgais VID... lūdzu atzīstat mūsu dīkstāvi.
Citviet tā nav. Pietiek ar peļņas zaudējumu aprēķinu un basta.
4) tas, ka mums visur to sociālo budžetu maļ iekša... ka sociālie maksājumi tiek bez maz atzīts par vienīgo kritēriju, lai Tu varētu saņemt dīkstāvi...
Kretinē.
a) kur ir šī sociālā taisnība, kad manam dēlam vajag medicīnisko manipulāciju RĪT!!! Nevis pēc 2 mēn, bet rīt!!! Tad sociālā taisnība nāk... no manas, vai privatā veselības apdrošinātāja maciņa
b) kur paliek tiesiska paļāvība, ka esi valstij vajadzīgs, arī kad ir krīze. Lai man piedod mūsu ekselisti tur ierēdniecībā, bet... katrs mēs esam milzu summas nomaksājuši PVN preces pērkot, iin maksājot. Uzņemumi - uin. Domāju, ka valstij būtu par pienākkumi ikvienu uzturēt pāris mēnešus. Arī žuļikus. Ne tik ļoti uzturēt tos žuļikus. Bet arī neļaut mirt badā.