Ābols, Dzierkals un Čukste - pirmie soļi Ziemeļamerikā

Sekojat un pievēršat uzmanību, kā citiem veicas?
Mārtiņš Dzierkals: Es paskatos, kā Rožam un Kārlim iet. Jūs paskatieties, kā man iet?
Rodrigo Ābols: Sekoju, kā tev iet, kā Kārlim. Tagad [Rihards] Bukarts ir manā komandā, nav vairs jāseko līdzi. [Ņikita] Jevpalovs, [Roberts] Lipsbergs. Pasekoju līdzi tiem, ar kuriem ir labs kontakts.
Kārlis Čukste: Arī sekoju. Visvairāk sanāk [Haraldam] Eglem sekot līdzi, arī spēlēt pret viņu.
Dzierkals: Latviešu maz, tāpēc cenšamies viens otram sekot līdz. Cits citu pazīstam, tāpēc arī tā.

Kā uzzināji, ka Bukarts kļūs par komandas biedru?
Ābols: Divas nedēļas pirms savstarpējās spēles satraumējās zviedrs, izkrita uz visu sezonu. Tad treneris paprasīja, ko domāju par viņu. Iedomājos variantu, ka varbūt notiks maiņa, bet nebija ne jausmas, vai tiešām notiks - nezināju, ko dosim pretī, jo nebija spēlētāju, arī drafta izvēles nākamajiem gadiem nebija. Kad satikāmies pēc spēles, Rihards teica, ka ir nopietna interese. Un trīs dienas vēlāk viņš divos naktī feisbukā uzrakstīja, ka oficiāli kļuvis par Portlendas spēlētāju.

Patīkami, ka komandā ir vēl viens latvietis? Ir ar ko parunāt.
Ābols: Ir ar ko parunāt. Un ir ar ko spēlēt vienā maiņā, jo ir līdzīgas domas un sakrīt viedoklis par hokeju. Nav tik tiešs un vienkāršs, kas neiet pie sirds. Vairāk patīk spēlēt radoši, tāpēc ir patīkami.

Jums nav piemirsusies latviešu valoda?
Dzierkals: Nav tik traki.
Čukste: Dažus vārdus tagad būtu vieglāk pateikt angliski. Jēdzienus, kurus Amerikā vairāk lieto.
Dzierkals: Bet man tagad galvā uzreiz skan franču valoda, kas valda komandā.

Ģērbtuvēs saproti, par ko runā komandas biedri?
Dzierkals: Cenšos. Būtu labi, ja iemācītos vēl vienu valodu. Laiks man būs, jo tur esmu pavadījis tikai pusgadu, bet jau sāku saprast vārdus. Un franču valoda nav tā vieglākā, kuru saprast.

Kādā valodā domājat laukumā?
Dzierkals: Hokeja valodā. Ja vajag pasaukt piespēli, tad uzbļauj vienalga ko, tāpat sapratīs. Laukumā angliski runāju reti.
Ābols: Amerikā dažreiz lamājos nevis krieviski, bet angliski. Krieviski gan var izteikties plašāk, angļiem ir tikai viens. Domāju latviski.

Komandas biedri nav lūguši, lai iemāca?
Dzierkals: Man tā bija. Vismaz komandas biedrs, ar kuru dzīvoju kopā, latviski jau māk pateikt elementārās frāzes. Viņam patīk valoda un cenšas iemācīties.

Uzticīgākie fani nesveicina latviski?
Ābols: Ir feisbukā rakstījuši, bet nevis mācījušies, bet google tulkotājā ielikuši. Vismaz centušies. Atbildēt gan negribu, jo tad ir baigais kontakts. Paldies, un viss.

Daudz raksta? Jūti interesi?
Ābols: Portlendā jā. Nezinu, kā ir viņiem, bet Portlendā viss ir ļoti cieši - viss interesē. Ir tāds pasākums, kur jāatrādās, un es pat biju šokā - fani nes uztaisītas kartītes, bildes, lūdz, lai paraksta. Viņiem ir milzīgas kolekcijas. Biju pārsteigts.
Dzierkals: Kanādā visi fani mīl hokeju un atbalsta savu komandu. Pirmo reizi sūtīja kartītes, pat no Kanādas otra gala. Fonā bija Toronto. Lūdza, lai parakstu un aizsūtu atpakaļ.
Čukste: Man bija tas pats - no otra ASV gala atsūtīja kartītes ar "Sharks" logo, lai parakstu un aizsūtu atpakaļ.

eBay neesat meklējuši?
Visi: Nēēēē.

Ierodoties jaunajā mājvietā, kādi bija pirmie iespaidi?
Ābols: Pirmais mēnesis, otrais mēnesis - viss interesanti, viss jauns. Taču tad norima un, šķiet, sākās rutīna. Mazliet drūmais rudens. Gribēju mājās un pie visiem pazīstamajiem. Tagad ir Ziemassvētku pārtraukums, kas palīdzēs pārstartēties un braukt atpakaļ ar pozitīvām emocijām.
Dzierkals: Mani uzņēma ļoti labi, biju pārsteigts. Pilsēta ļoti maza - ap 40 tūkstošiem. Tas acīs iekrita pirmais. Paveicās ar ģimeni, kas mani uzņēma - baigi parūpējās. Arī visi komandas biedri labi uzņēma.
Čukste: Man arī paveicās ar ģimeni, kurā dzīvoju. Kad gribējās mājās pie draugiem, tad viņi uzmundrināja. Bet tāpat iezogas doma, ka gribu mājās.

Cik "brāļu" un "māsu" jums ir?
Ābols: Manā ģimenē ir trīs bērni, bet visi jau pieauguši un prom no mājām. Sanāk, ka ar komandas biedru divatā dzīvojam. Viņai vīrs strādā Afganistānā, vēl neesmu saticis. Jaunākais dēls vēl mācās Oregonas koledžā, pa laikam atrauc ciemos.
Dzierkals: Manā ģimenē ir sieva ar vīru un divi bērni, kuri jau aizbraukuši savās gaitās, dzīvo citās pilsētās, tāpēc māja ir tukša. Viņi ir lieli "Huskies" fani. Kāpēc neuzņemt komandas spēlētājus?
Čukste: Tāpat kā Ābolam, ir trīs bērni, bet visi jau izvākušies. Bet viņus satieku diezgan bieži. Esam braukuši uz Čikāgas centru, pavadām laiku kopā.

Cik lielu uzmanību Čikāgā izpelnās tava komanda?
Čukste: Čikāgā numur viens, protams, ir "Blackhawks", viņus neviens nepārspēs. Plus neesam Čikāgā, bet mazliet ārpus. Jauna vieta, par komandu īsti neviens nezina. Strādājam, lai uzzinātu.

Cik cilvēku nāk uz mačiem?
Čukste: Nav daudz. Kāds tūkstotis atnāk, tas arī viss.

Mārtiņam droši vien pilna halle, jo esat augšgalā.
Dzierkals: Jā, bet mums nemaz nav tik liela arēna - trīs, varbūt trīs ar pusi tūkstoši. Vidēji uz spēlēm nāk divi tūkstoši, bet dzirdēju, ka izslēgšanas spēlēs vienmēr ir pilna arēna.

Portlenda ir hokeja pilsēta?
Ābols: Mums ir divas halles. Kad NBA komanda "Trail Blazers" ir izbraukumā, spēlējam viņu hallē. Vai savā. Kad spēlējam "Trail Blazers" hallē, nāk vairāk cilvēku, jo ir modernāk, tas liekas saistošāk. Bija arī viena izpārdota spēle, laikam 12 tūkstoši atnāca. Vidēji kādi pieci nāk.

Kāda ir jūsu loma komandā: treneru uzticība, maiņa, vairākums un mazākums.
Dzierkals: Mani jau no pašas pirmās dienas ielika vairākuma pirmajā brigādē. Spēlēs reizi pa reizei tieku mētāts no pirmās uz otro maiņu, laikam vēl nevar atrast īstos partnerus. Jā, vairākumā esmu no pirmās spēles, cerams, ka nekas nemainīsies. Pagaidām trenerus apmierina. Mazākumā izlaiž reti. Viņi laikam uzskata, ka neesmu mazākumu spēlētājs.
Ābols: Amerikā ir citādi, jo laiž maiņu pret maiņu, mēģina to turēt. Ļoti svarīga ir pēdējā nomaiņa. Parasti spēlēju pirmajā vai otrajā virknējumā. Vairākumā ejam ar četriem uzbrucējiem, parasti esmu pirmajā brigādē. Mazākumā neeju.
Čukste: Mani arī ielika vairākumā, kur nospēlēju visu sezonu. Mums ir sadalīti darbi, tāpēc mazākumā neeju. Vairākumā jāmet goli un jāatdod piespēles. Mazākumā ir cilvēki, kuri labāk bloķē metienus, kuriem labāk sanāk.

Kam vieglāk pielāgoties Ziemeļamerikas hokejam - uzbrucējam vai aizsargam?
Dzierkals: Teiktu, ka uzbrucējam ir vieglāk. Protams, es vēl cenšos pielāgoties, jo viņi met iekšā, skrien un sit, kas mani ne pārāk apmierina - patīk saglabāt ripiņu. Domāju, ka aizsargiem ir grūtāk.
Čukste: Tā varētu būt.
Ābols: Man tieši šķiet, ka aizsargam ir vieglāk, jo laukums ir mazāks, tāpēc nav, kur zaudēt. Amerikā visu laiku ir jābūt pozīcijā. Nav lielais laukums, kur nogriezt pāris metrus. Ja godīgi, man pietrūkst lielais laukums - vairāk vietas, kur izpausties, vieglāk fiziski, jo nav daudz kontakta, nepazaudē spēkus divcīņās.
Čukste: Man ir vieglāk sagaidīt cilvēku. Viņi tikai dažreiz iet iekšā, bet lielākoties iemet ripu zonā. Nav jāslido atmuguriski. Taču, kad viens nesas pakaļ, ir mazliet grūtāk. Un liekas, ka aiz vārtiem ir mazāk vietas.

Pakausī jau ir acis?
Čukste: Jā, jau esmu pieradis, nekas jauns.

Tavs tētis izteica bažas, ka Amerikas vienkāršajā hokejā pazaudēsi spēli, degradēsies.
Ābols: Jārēķinās, ka laukums ir mazāks, nav tik daudz vietas, kur izpausties. Citreiz situācija piespiež iemest ripu zonā. Taču joprojām mēģinu pielāgoties, lai sanāktu pēc iespējas labāk un atrastu partnerus. Tagad ir Rihards, kurš spēlē līdzīgi. Šosezon esmu bijis vienā maiņā ar cilvēkiem, kas vienkārši nedod piespēles. Skrien un met. Nav nekādas ķīmijas.

Katrs par sevi?
Ābols: Atkarīgs no spēlētāja. Ir tādi gadījumi.

Esat auguši kombinacionālā hokejā. Kā ir pielāgoties Ziemeļamerikas stilam?
Dzierkals: Necenšos mainīt savu spēli. Ja viņi mani ieraudzīja tādu, kāds esmu, un paņēma, tad arī tādu grib. Cenšos spēlēt, kā līdz šim. Ja treneris pasaka, ka kādreiz vajag iemest ripu zonā, tad klausu un mācos. Ir labi, ja māki spēlēt dažādos stilos.
Čukste: Arī es nemēģinu lauzt spēli. Kā Mārtiņš teica, ja tādu ieraudzīja un gribēja, tad tāpat jāturpina. Un nemaz nav slikti, ka spēlē citādi.
Ābols: Galvenais ir spēlēt pareizi. Tas ir atkarīgs no situācijas. Kā situācija liek, tā jādara. Ir situācijas, kad amerikāņi met tāpat, lai gan nevajag mest. Kad vajag mest, tad nemet. Ir situācija un ir atrisinājums.
Dzierkals: Lielās kļūdas visur ir vienādas, tās pārsvarā zinām.

Ar Ameriku saistās arī cīņa vārtu priekšā. Kā aizsargi ar to tiek galā?
Čukste: Tieku galā, bet viegli nav. Visi ir spēcīgi un neatlaidīgi. Bet īstu problēmu nav.
Ābols: Mārtiņam nepareizais jautājums - viņš vārtu priekšā nefigurē.
Dzierkals: Nu, katram savs uzdevums. Protams, vajag arī stāvēt vārtu priekšā, bet uzskatu, ka kanādieši ir daudz masīvāki. Neesmu tik liels, ir grūti. Tas ir spēles elements, pie kā vajadzētu piestrādāt.

Sit vairāk nekā Krievijā?
Ābols: Grūti pateikt. Līdzīgi. Man šķiet, ka tiesneši vairāk atļauj, tāpēc šeit kontakts ir mazāks nekā Amerikā.

Tev sanāca arī nomest cimdus.
Ābols: Pēc tam noskatījos video un secināju, ka izkāvos ar nepareizo. Varēja redzēt, ka mani pagrūda mugurā, lai gan nemaz negaidīju - ripas nebija. Piecēlos un domāju, ka mani pagrūda tas spēlētājs, jo viņš iegrūda vēlreiz. Ieslēdzās karstgalvis, gribēju kaut ko mainīt. Bija tāda trešdaļa, kurā spēle nevedās, varbūt tas pamainīja.

Ja spēlētu Rīgā, darītu tieši to pašu?
Ābols: Domāju, ka jā. Sevi ir jāaizstāv. Vienalga, kurā līgā. Nesmuki no muguras paņēma.

Kādas bija pirmās domas uz noraidīto soliņa?
Ābols: Neviens no mums nevienu sitienu īpaši netrāpīja. Cik sapratu, arī viņam tas bija pirmais kautiņš. Nebija nekāds lielmeistaru duelis. Nekas, apsēdos. Par grūdienu iedeva divas minūtes, uzreiz iemetām vairākumā vārtus. Likās, ka varbūt mainīsies spēle, pārņemsim momentum.

Visiem komandā ir spēlētāji, kas var nomest cimdus?
Ābols: Ir tādi, kuri to izdarīs vajadzības pēc. Nav tādu, kas speciāli meklēs.
Dzierkals: Man tas pats. Pārsvarā visi ir gatavi aizstāvēt sevi, bet ir arī viens kauslis.
Čukste: Mums bija viens kauslis, bet viņu aizmainīja. Domāju, visi spēlētāji būtu gatavi nomest cimdus par komandas biedru.

Strādājot pie vairākuma, aizsargi no zilās līnijas nemeta no visa spēka. Amerikā ir citādi?
Ābols: Man ir. Tāpēc Kristiānam [Rubīnam] un Gvido [Jansonam] saku, lai viņi nebaidās mest. Trāpīsi - uzlikšu ledu un pāries.
Dzierkals: Neteiktu, ka man treniņos aizsargi plivinātu galvas augstumā. Ir mazliet piesardzīgāki. Atšķirība starp treniņiem pie mums un Kanādā: ļoti daudz liek strādāt pie atlēkušajām ripām. Pēc katra uzdevuma jānobremzē pie vārtiem un jādabū atlēkusī ripa.
Čukste: Amerikā metu no visa spēka. Nevienu nežēloju pat treniņos.

Paspēji nomainīt komandu. Kāpēc?
Čukste: Īstenībā bija tā, ka viens imports, kuru gribēja aizmainīt, savainojās. Sanāca, ka vietas sastāvā nebija. Vairs gaidīt negribēju, bija jau izlaidis sešas septiņas spēles. Domāju, ka laika vairs nav un jāsāk spēlēt, tāpēc nomainīju komandu.

Jūtat interesi no NHL komandām?
Ābols: Ir bijuši cilvēki, kas pēc spēlēm aprunājas.
Dzierkals: Toronto vienmēr painteresējas, vienmēr apjautājas pēc spēlēm, kā man iet. Pāris spēles bija atnākuši noskatīties. Kontakts ir.
Čukste: Jūtu. Viņiem ir skauti visos štatos. Tur, kur notiek spēle, klāt ir skauts. Dažreiz raksta īsziņas un prasa, kā iet, kas notiek, tādā garā.

Tas, ka uz jums skatās, liek censties vairāk?
Dzierkals: Ja zini, ka kāds skatās, tad protams. Biežāk nezini, ka nāks skatīties, tāpēc jāmēģina vienmēr spēlēt labi. Bet ne vienmēr sanāk.
Ābols: Jo mazāk par to domā, jo labāk. Kad daudz par to domā, nekas labs parasti nesanāk.
Dzierkals: Man atkal ir vieglāk, ja kāds atnācis - gribu parādīt vairāk.
Čukste: Arī man ir vieglāk, kad zinu, ka kāds ir tribīnēs.

Mārtiņ, kā tev izdevās tāda rezultativitātes sērija?
Dzierkals: Sezonas sākums sanāca baigi labs. Varbūt gribēju pierādīt, ka arī Latvijā māk spēlēt hokeju, vēl labāk nekā viņi. Beigās iestājās rutīna, kā jau Rodža teica. Mana spēle palika citāda, bija kaut kas jāmaina. Tāpēc neturpinājās sērija. Mazliet bija kritums. Bet tā ir vienmēr - ja būs kāpums, būs arī kritums.

Konkurence par vietu sastāvā ir jūtama?
Dzierkals: Protams. Jutu jau no paša sākuma. Neviens taču negrib atdot vietu vairākumā, kuru esmu atņēmis kādam citam. Visi centīsies un cīnīsies. Tas ir hokejs - visi grib būt labākie un pelnīt naudu. Nekas cits neatliek kā cīnīties par savu vietu.
Ābols: Man bija grūtāk, jo prom aizgāja iepriekšējo gadu līderi - Petans, De Leo, Bjorkstrands. Treneri teica, ka pagājušajā sezonā viņi iemeta 65 procentus komandas vārtu. Pirmajās maiņās vietas bija daudz, katrs gāja un centās sevi pierādīt, lai tiktu top seši. Tagad trim spēlētājiem traumas, citiem atkal ir iespēja sevi pierādīt. Ir sastāva rotācija, kas motivē spēlētājus. Nav tā, ka katru dienu nāc uz halli un domā, ka vieta pirmajā maiņā un vairākumā ir garantēta.
Čukste: Kad redzi, ka cits aizsargs sēž tribīnēs, novērtē to, ka spēlē. Un dari visu iespējamo, lai tur paliktu.

Kuras pozīcijas spēlētājam ir vieglāk ielauzties sastāvā?
Ābols: Malējiem uzbrucējiem.
Dzierkals: Domā? Ja esi labs, ielauzīsies jebkurā pozīcijā, nav nozīmes - uzbrucējs vai aizsargs. Ja esi labāks par citiem, problēmu nebūs.
Čukste: Uzbrucējiem ir vieglāk pamanīt labās darbības.
Dzierkals: Aizsargiem arī ir lietderības koeficients, jāmet iekšā vārti, jāatdod piespēles.
Čukste: Bet uzbrucējs to var izdarīt ātrāk, un ātrāk ielauzīsies sastāvā.

Punkti, lietderības koeficients... Sekojat līdzi savai statistikai?
Ābols: Jā.
Dzierkals: Ik pa laikam. Pats atceries, kad iemeti, kad atdevi piespēli. Jāuzstāda mērķi sezonai, bet nākamajā gadā tie jācenšas pārspēt. Tādas ir manas domas, un pēc tā arī tiecos.

Zināt, kuru vietu ieņemat komandas rezultatīvāko spēlētāju rangā?
Ābols: To neesmu skatījies.
Dzierkals: Es paskatos. Man patīk paskatīties.
Ābols: Es arī paskatos, bet pēdējā laikā nav sanācis. Tagad Rihards savāca četrus punktus. Nav ne jausmas, kā tagad viss izskatās.
Dzierkals: Ja esmu uz vietas, tas mani interesē, bet tagad ir Latvijas U20 izlase. Tagad neskatos, kas tur notiek. Kad aizbraukšu atpakaļ, redzēšu lielās izmaiņas.
Čukste: Man to punktu nav tik daudz, cik šiem jauniešiem, tāpēc nemaz nav vērts sekot līdzi.

To, ka braucat palīgā izlasei, novērtē, tas ir prestižs?
Ābols: Amerikāņi jautāja, kur spēlējam, kurā divīzijā. Novēlēja veiksmi, pateica, lai aizstāvu komandas godu, lai neapkaunoju. Tas arī viss.
Dzierkals: Ļoti novērtēja. Kad uzzināja, ka nespēlējam elitē, tad vairs nebija tik liels pārsteigums. Tāpēc šogad uzvaram un nākamgad spēlējam elitē. Tas būs liels notikums, jo Kanādā junioru čempionāts ir svarīgs.
Čukste: Gribas tikt augstāk, lai viņi neprasa, kur vispār notiek čempionāts.
Dzierkals: Un lai rāda pa televizoru un viņi var skatīties.

Kad ieradāties Ziemeļamerikā, apkārtējie zināja Latviju?
Čukste: Neviens īsti nezināja, kur tieši atrodas Latvija. Zināja, kurā pasaules daļā, bet kur tieši - ne. Zināja, ka tā nav ne Ziemeļamerikā, ne Dienvidamerikā, bet tālāk par to - neviens.
Dzierkals: Teikšu, ka man bija puse uz pusi. Daži zināja, daži domāja, ka esmu no Krievijas. Daži joprojām joko, ka esmu krievs. Bija cilvēki, kas kartē varēja parādīt Baltijas jūru, biju pārsteigts, šokā. Pārsvarā domāja, ka runāju krievu valodā. Bija šokēti uzzināt, ka runāju latviski.
Ābols: Kad ierados, mamma, kas uzņēma, bija internetā palasījusi un painteresējusies. Atkal stāsts par faniem: kad aizgāju uz satikšanos, viena fane, vecāka gadagājuma, teica, ka bibliotēkā lasījusi par Latviju, centusies uzzināt ko jaunu.

Esat zvaigznes? Paraksts pēc spēles uztrenēts?
Ābols: Pēc spēles ne, jo mums fanus nemaz nelaiž. Tāpēc ir satikšanās ar faniem, lai tas būtu personīgāk - var aprunāties, nevis iedod parakstu un aizej prom. Tiek dalītas bildes un paraksti, nevis pēc spēlēm.
Dzierkals: Tas pats. Taču, kad biju Toronto nomentē, varēja izjust. Kad uzzināja, ka esi no "Maple Leafs", gribēja dabūt pēc iespējas vairāk parakstu.
Čukste: Kad ejam cauri gaitenim, parasti paprasa parakstu. Satikšanās ir, bet ne tik bieži, cik gribētos.

Braucot pie ģimenēm, vedāt simboliskus suvenīrus?
Ābols: Aizvedu galdautu. Amerikāņi tādus nelietoja, tagad stāv uz galda. Ar Latvijas ornamentiem. Aizvedu arī "Laimas" šokolādi. Vēl kaut kas bija. Aizmirsu. Pirms pusgada tomēr.
Dzierkals: Mamma palīdzēja sagatavot - protams, aizvedām "Laimas" šokolādes, pie ledusskapja liekamu magnētu ar Rīgas skatu. Arī uz šokolādes bija Rīgas skati. Nākamajai reizei jau pasūtīja balzamu. Bez variantiem.
Čukste: Tieši aizvedu balzamu. Teica, ka bija riktīgi labs.

Ziemassvētkus izdosies nosvinēt mājās kopā ar ģimeni?
Ābols: Jā, atpakaļ lidoju 25. decembrī no rīta.
Dzierkals: Man pēc čempionāta būs sešas brīvdienas. Atpakaļ lidoju 26.
Čukste: Arī lidošu 26.

Patīkams bonuss spēlēšanai Latvijas izlasē.
Ābols: Manā līgā ir Ziemassvētku pārtraukums, mājās laiž visus. Izņemot tos, kuri brauc uz elites čempionātu palīgā izlasēm. Mājās brauktu tāpat, tagad sanāk ilgāk.
Dzierkals: Tas ir patīkami, bet nav pietiekami - tikai sešas dienas.
Ābols: Jā, paskries ļoti ātri.
Čukste: Pārāk ātri.

Daudz domājat par mājām?
Dzierkals: Sezonas beigās bija ļoti manāms. Arī spēlē. Varbūt tāpēc bija kritums - sāka pietrūkt latviešu valoda, ģimene, draugi, aura, kas pagājušajā gadā bija komandā. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc beigas...

Pieskaroties gaidāmajam pasaules čempionātam, kas būs šīs izlases stiprās puses?
Dzierkals: Domāju, ka esam ātri, tehniski.
Čukste: Saliedēti, kas varētu ļoti palīdzēt.
Dzierkals: Visi čaļi cits citu zina, aura ir draudzīga, neviens neizceļas. Neviens nav labāks vai sliktāks.

Balstīsiet spēli uz komandas garu?
Ābols: Mums ir četras spēcīgas maiņas, kas var iemest vārtus. Dziļš soliņš. Jebkurā mačā jebkura maiņa var izšaut un izšķirt rezultātu.

Par pretiniekiem esat ievākuši informāciju?
Dzierkals: Paskatījos, kas spēlēs no manas līgas. Citādi nezinu, kas spēlē.
Čukste: Būsim gatavi uz visu.

Jums abiem noteikti būs papildus motivācija, jo varēsiet spēlēt arī nākamgad.
Dzierkals: Jā, protams. Vislielākā motivācija ir tā, ka nākamgad turnīrs notiks Toronto un Monreālā. No Toronto cilvēki teica, ka obligāti ir jātiek. Motivācija ir visaugstākajā līmenī.
Čukste: Pirms tam jau uzvarējām kopā ar U18 izlasi, tāpēc ir liela motivācija.
Dzierkals: Rodžam noteikti ir liela motivācija.
Ābols: Man jūs jāieved.
Dzierkals: Un mēs palīdzēsim. Un nākamgad noturēsimies elitē.
Čukste: Rodža mums U18 palīdzēja. Tagad palīdzēs U20. Viss kārtībā.
Dzierkals: Viņš ir tāds labs cilvēks.