TwitterEriksons: "Treniņnometnes laikā savainojumos iedzīvojās 10 SKA hokejisti"
@sensejs
2014-07-26 14:17
Foto: AFP/Scanpix
Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Sanktpēterburgas SKA jaunpienācējs Džimijs Eriksons dalījās pirmajos iespaidos par jauno klubu.
34 gadus vecais Zviedrijas hokeja izlases uzbrucējs Džimijs Eriksons, kurš nākamajā sezonā debitēs KHL klubā Sanktpēterburgas SKA, atklāja, ka komandai bijusi ļoti smaga treniņnometne Polijā. "Kad sākās nometne Polijā, komandas rīcībā bija 30 hokejisti. Nometnes beigās palika tikai 20 – 10 spēlētāji iedzīvojās savainojumos. Mums bija ļoti daudz treniņu. Kāds ieguva savainojumus nodarbībās uz ledus, cits – trenažieru zālē," zviedru medijiem atklāja Eriksons.
Bijušais Zviedrijas čempionvienības "Skelleftea" kapteinis gan atzina, ka pats vēl ticis cauri bez nopietnām traumām: "Katru dienu četras stundas pavadījām uz ledus, bet divas – trenažieru zālē. Joprojām jūtu vājuma pazīmes, bet man atšķirībā no citiem nav noticis nekas nopietnāks."
Neskatoties uz smagajiem treniņiem, Eriksons bija gaidījis vēl grūtākus apstākļus: "Esmu pārsteigts, cik ļoti pozitīvi noskaņots ir mūsu treneru štābs. Gaidīju, ka te būs teju militāra kārtība, tomēr tā noteikti nav."
Izmantotie resursi:
Norran, Skellefteå
-4 [+] [-]
+1 [+] [-]
1) Pārspīlējumi, ka Znaroks visus lamā, sit, dzenā utt. ir PĀRSPĪLĒJUMI. Viņš ir adekvāts treneris, kurš labi saprot ko var un ko vajag darīt, lai sasniegtu rezultātu. Protams, ka ņemot vērā viņa piekopto spēles stilu un taktiku ir vajadzīgi noteiktu prasmju spēlētāji.
2) Komandās galvenais treneris ĻOTI RETI kad atbild par spēlētāju vispārējās fiziskās sagatavotības jautājumiem (tā ir pamatā savainošanās gadījumiem). Ir fiziskās sagatavotības treneris, bet parasti - vairāki treneri, kas nodarbojas tieši ar vispārējo un specifisko fizisko sagatavotību.
Tie treneri, kas stāv uz soliņa tikai dod norādījumus šiem treneriem par to ko viņi vēlas redzēt, bet paši nodarbojas tikai ar spēlētāju hokeja prasmju uzlabošanu un spēles veidošanas jautājumiem (taktika, izspēles utt.).
Man liekas, ka hokejisti nav ne baltrocīši, ne tur kādi... vienkārši Krievijas sportā kopumā (īstenībā - visā ex-PSRS teritorijā) vēl aizvien ļoti ejoša ir ideja par nepieciešamību pēc super slodzēm vasaras treniņos, t.i., ir ļoti daudz nevajadzīgās slodzes un darba, tāpēc spēlētāji arī lūzt.
Iepriekš to varēja atļauties, jo līdz nosacītajām PRO līmenim nonāca tiešām labākie (kā spēles, tā fiziskā ziņā), tagad - nonāk visādi, jo arī komandu ir daudz vairāk.
+1 [+] [-]
Tas jau nav normāli, ja treniņnometnē ir tik daudz savainoto.
Protams, tās tikai manas domas.
[+] [-]
Reizēm normalu bazaru uzsit ar saviem speletājiem.
SKA papildinājums labs,bet
Dinamo ir viena divīzija ar SKA?
[+] [-]
[+] [-]
Ja šāda veida problēmas ir vienam vai diviem hokejistiem, tad to var norakstīt uz nepietiekamo gatavību. Tomēr šeit savainota ir trešā daļa komandas. Jebšu - no katriem trim hokejistiem viens noteikti ir traumēts.
Jautājums - kāpēc?
Atbilde ir tajā ko es rakstīju iepriekš - daudzi šejienes treneri vēl aizvien uzskata, ka spēlētājiem ir jādod ļoti lielas slodzes un TIKAI TĀ var panākt nepieciešamo rezultātu.
Nevienā momentā NESAKU, ka šī ideja ir NEPAREIZA. Taču vai tā var strādāt pie mūsu laiku apstākļiem? Es nerunāju par to, ka šāda metode ir "vecā un stagnējošā padomju treniņu skola", jo tā tas nav, vienkārši tajā laikā komandas komplektējās pēc cita principa - izdzīvo stiprākais un ja 10 hokejisti traumējās, bija 30, kas stāvēja rindā.
Tagad, kad komandas PA LIELU NAUDU pērk augstas kvalitātes hokejistus, lai viņi pildītu konkrētus uzdevumus... arī treneriem ir jāstrādā ar citām metodēm, ņemot vērā šo hokejistu individuālās īpašības un, protams, iepriekšējo savainojumu vēsturi.
Ir esošajiem spēlētājiem jāpalīdz sasniegt viņu maksimums, nevis no visas komandas jāatsijā tos, kuri kaut kādu iemeslu dēļ šādas slodzes nevelk.
Neesmu diplomēts speciālists, taču, teiksim, ja tādā teorētiskā gadījumā (balstos uz informāciju, ko dažādos laikos ir stāstījuši Krievijas komandās spēlējošie hokejisti, tika rakstīts un rādīts medijos utt.) vispārējās fiziskās sagatavotības treniņu apjoms tiktu samazināts par 10-15 (varbūt pat 20)%, veltot šo laiku speciālajai sagatavotībai, kas hokejistiem arī ir ļoti svarīga, tad viņi noteikti fiziskajā ziņā nepaliktu švakāki, bet savainojumos iedzīvotos mazāk (sevišķi savainojumos, kuri rodas bez apzinātas pretinieku gribas - sitieni pa rokām, metieni utt.).
Atkārtošos vēlreiz - ir ļoti daudz nevajadzīga darba, jo tāpat ir redzams, ka kā komandas kas smagi strādā treniņos, tā komandas, kas šim jautājumam pieiet radošāk, sezonas laikā saskaras ar tieši tām pašām problēmām (fiz. sagatavotības jautājumos).
[+] [-]